Atsākas sarunas par Irānas kodolprogrammu: Teherānas prasības var novest strupceļā 0
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vīnē pirmdien atsākās sarunas par Irānas kodolprogrammu, lai arī lielu cerību uz to pozitīvu iznākumu nav. Sarunās ar Irānu klātienē piedalās piecas 2015. gadā noslēgtās vienošanās dalībvalstis – Francija, Krievija, Ķīna, Britānija un Vācija.
ASV pārstāvji Vīnē ir ieradušies, tomēr sarunu telpā viņi neatrodas. Irāna nevēlas tiešas sarunas ar amerikāņu diplomātiem pēc tam, kad 2018. gadā toreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija aizgāja no vienošanās.
Irāna vispirms grib apspriest sankciju atcelšanu
Šīs ir pirmās kodolsarunas kopš jaunā Irānas prezidenta Ebrahima Raisi stāšanās amatā. Jaunais Irānas galvenais sarunu vedējs, ārlietu ministra vietnieks Ali Bageri Kani pat nesauc šo sarunu kārtu par kodolsarunām.
Viņš uzstāj, ka sarunās Vīnē tiks apspriesta tikai sankciju atcelšana. Teherāna pieprasa, lai vispirms tiktu atceltas pret to ieviestās sankcijas un tikai tad tā sāks runāt par savām saistībām. Turklāt Irāna uzstāj, lai tiktu atceltas visas Trampa laikā pret to ieviestās sankcijas, arī tās, kas neattiecas uz Irānas kodolprogrammu.
Irāna arī grib saņemt garantijas, ka neviens ASV prezidents nākotnē nevarēs vienpusēji pamest šo vienošanos. Analītiķu ieskatā, ir maz ticams, ka pašreizējā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija varētu sniegt šādas garantijas. Abu pušu atšķirīgās pozīcijas neliecina par lielām izredzēm panākt vienošanos.
Rietumvalstu diplomāti gatavojas par pamatu sarunām izmantot līdz šā gada jūnijam panākto progresu un brīdina Irānas jauno politisko vadību nenākt klajā ar pārmērīgām prasībām.
Tomēr fons sarunām nav labvēlīgs. Irāna pēdējos mēnešos ir bloķējusi Starptautiskās atomenerģijas aģentūras inspektoru vizītes, kas bija plānotas, lai pārbaudītu modernu centrifūgu detaļu ražošanas rūpnīcu Teherānas tuvumā. Pagājušajā nedēļā Irāna paziņoja, ka līdz 60% atzīmei ir bagātinājusi jau aptuveni 30 kilogramus urāna. Kodolieroču izgatavošanai nepieciešams urāns, kas bagātināts līdz 90% atzīmei.
Irāna pietuvojas atombumbas izgatavošanai
Pasaules lielvaru vienošanās ar Irānu tika noslēgta 2015. gadā ar mērķi liegt tai iespēju iegūt kodolieročus, lai arī pati Teherāna noliedz, ka tai būtu šādi plāni. Irāna piekrita ierobežot savu kodolprogrammu un atļāva Starptautiskās atomenerģijas aģentūras inspektoriem apmeklēt tās kodolobjektus.
Apmaiņā pret to Irānai tika atceltas visas ar tās kodolprogrammu saistītās sankcijas, un Irāna varēja atsākt tirgot naftu starptautiskajā tirgū. Irāna arī varēja izmantot starptautisko finanšu sistēmu un atguva piekļuvi līdz tam brīdim iesaldētajiem aktīviem.
Trampa administrācija aizgāja no vienošanās 2018. gadā, uzskatot, ka tā nepietiekami ierobežo Irānas ballistisko raķešu programmu un ļauj Irānai turpināt atbalstīt teroristus Tuvajos Austrumos. Turklāt kodolvienošanās ierobežo Irānas kodolprogrammu tikai uz laiku.
Pēc Trampa aiziešanas no vienošanās un sankciju atkārtotas ieviešanas Irāna kādu laiku pildīja vienošanos, bet 2019. gadā pakāpeniski sāka no tās atteikties, sākot bagātināt urānu līdz līmenim, ko vienošanās neparedz. Ekspertu ieskatā, šobrīd Irāna ir ievērojami pietuvojusies atombumbas izgatavošanai, kā arī ievērojami ierobežojusi starptautisko inspektoru klātbūtni valstī.
Teherāna izvirza neizpildāmas prasības
Baidena administrācija ir paziņojusi, ka ASV atgriezīsies pie vienošanās un atcels sankcijas tad, kad Irāna būs izpildījusi vienošanās nosacījumus. Irāna uzstāj, ka ASV jāsper pirmais solis. ASV un Irāna Vīnē no aprīļa līdz jūnijam piedalījās sešās sarunu kārtās.
Sarunas tika pārtrauktas, Irānai gatavojoties prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja ultrakonservatīvais Raisi. Pēc piecu mēnešu pārtraukuma sarunas tagad atsākas. Baidenam stājoties amatā, valdīja cerības, ka vienošanos izdosies atjaunot. Tobrīd pie varas Irānā vēl bija prezidents Hasans Ruhani, kura laikā kodolvienošanās tika panākta.
Vašingtona cerēja, ka Raisi vienkārši paņems jau gandrīz panākto vienošanos, izdarīs tajā nelielas izmaiņas un pasludinās, ka panācis rietumvalstu sankciju atcelšanu.
Tā tomēr nenotika, un šobrīd Teherāna Vašingtonai ir izvirzījusi praktiski neizpildāmas prasības. Pēc sankciju atvieglošanas 2015. gadā Irāna neguva tik lielu ekonomisko labumu, kādu tā bija cerējusi. Acīmredzot Irāna necer uz ekonomiskās situācijas ievērojamu uzlabošanos sankciju atvieglošanas gadījumā.
Irānai par labu nāk šķelšanās pasaules lielvaru vidū. Neskatoties uz ASV sankcijām, Ķīna jau šobrīd iepērk Irānas naftu. Baltais nams ir apsvēris iespēju piedāvāt Irānai pagaidu vienošanos par atsevišķiem jautājumiem, lai iegūtu laiku turpmākām sarunām. Kā atzīst eksperti, laika paliek aizvien mazāk.
Šobrīd Irāna materiālu kodolieroču izgatavošanai varētu radīt trīs nedēļu līdz pāris mēnešu laikā. ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija uzskatīja, ka pirms kodolvienošanās noslēgšanas Irānai bija pietiekami daudz urāna, lai izgatavotu astoņas līdz desmit atombumbas.
Ja Irāna tolaik izlemtu radīt kodolieročus, tai pietiktu ar diviem līdz trim mēnešiem. Īpašs viedoklis Irānas kodolprogrammas jautājumā ir Izraēlai, kuras pastāvēšanu Teherāna neatzīst. Izraēlas premjerministrs Naftali Benets paziņojis, ka viņa valsts “rezervē izvēles brīvību”, lai kā beigtos sarunas Vīnē.
