Šī brīža politika ir balstīta uz atlikšanu? Saeima atsakās ne tikai no valstspilsētu apvienošanas 17
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, Saeima atlika ne tikai valstspilsētu apvienošanu ar tām pieguļošajiem novadiem līdz 2029. gadam.
Saeimā atbalstīja arī opozīcijas deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu svītrot pantu, kas paredzēja administratīvo reģionu izveidi. Tāpat Saeima uz 2023. gada 1. janvāri pārcēla termiņu, līdz kuram Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimā ziņojums par Varakļānu novada administratīvo teritoriju.
Valdībai tas bija jāsagatavo jau līdz 2022. gada janvārim. Varakļānu iedzīvotāji aptaujā bija izteikuši vēlmi saglabāt savu novadu vai arī pievienoties Madonas novadam.
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (“AP”) iepriekš atzina, ka šajā Saeimā politisku vienošanos par to nav iespējams panākt, tāpēc lēmums būs jāpieņem 14. Saeimai.
Neatkarīgā deputāte Ilga Šuplinska, kas atbalsta Varakļānu pievienošanu Rēzeknes novadam, sēdē sacīja: “Šā brīža politika ir balstīta uz atlikšanu. Gribas domāt, ka deputāti neatliek lēmumu pieņemšanu tikai tāpēc, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas.”
Deputātei ir šaubas, vai jautājumi, kas ir saistīti ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi, šajā projektā tiek risināti pēc būtības.
ST spriedumā noteikts, ka Saeimai līdz gada beigām jānovērš Augšdaugavas novada un Jelgavas novada izveides neatbilstība reformas mērķim, jo abos novados nav attīstības centru. Tādu nav vēl vairākās pašvaldībās, bet tās nebija vērsušās Satversmes tiesā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvāja apvienot ne tikai Daugavpils pilsētu ar Augšdaugavas novadu un Jelgavas pilsētu ar novadu, bet visas valstspilsētas ar tām līdzās esošajām lauku pašvaldībām 2025. gada jūlijā. Tas radīja šo teritoriju iedzīvotāju neapmierinātību, ko, visticamāk, Saeimas deputāti vēlēšanu gadā negribēja piedzīvot. Tāpēc apvienošanas termiņu pārcēla uz 2029. gadu.
Izskatot projektu pirms pieņemšanas galīgajā lasījumā atbildīgajā komisijā, arī tās sēdē izskanēja jautājums, vai ar to tiks izpildīts tiesas nolēmums.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis sēdē apstiprināja, ka tiesiskā situācija Augšdaugavas un Jelgavas novadā pēc 1. janvāra saglabājas nemainīta, ja neskaita to, ka ir pastiprināta pašvaldību sadarbība vairākās jomās.
Taču Satversmes tiesa ir norādījusi, ka pašvaldību sadarbība neatsvērs konstatēto trūkumu, ka novadiem nav attīstības centru. Tā esamība ir svarīga, jo šie novadi var palikt bez Eiropas Savienības fondu finansējuma, kas ir pieejams tikai centriem. Tas rada nevienādu attieksmi pret pašvaldībām bez centra vēl gandrīz astoņus gadus.
E. Danovskis ierosināja sagatavot mehānismu, kas ļautu visām pašvaldībām vienlīdzīgi pretendēt uz valsts investīcijām un ES finansējumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis (“AP”), atbildot uz jautājumu, vai Saeima būs izpildījusi ST spriedumu, iepriekš “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka formāli šis uzdevums būs izpildīts. Taču nevar izslēgt, ka kāds var vērsties Satversmes tiesā. Viņš pieļāva, ka nākamā Saeima, visticamāk, šajā likumā atkal veiks izmaiņas.
Likumā bija noteikts, ka valdībai speciāls likums par administratīvo reģionu izveidi valsts un pašvaldību funkciju kopīgai veikšanai jāiesniedz Saeimā jau 2021. gadā. Tāpēc V. Valainis ierosināja šo normu svītrot, jo tas būtu tikai tukšs ieraksts.
Viņa priekšlikums komisijas sēdē atbalstu neguva, bet komisijas priekšsēdētājs J. Pūce jau tad atzina, ka šī tiešām esot politiski neviennozīmīga situācija, jo partijas, kuru pārziņā ir ministrijas, izpildvarā neko nedarot, lai šo normu īstenotu. Saeimas sēdē par panta svītrošanu nobalsoja arī koalīcijas partijas, izņemot Jauno konservatīvo partiju.
V. Valainis, kurš bija iesniedzis lielāko daļu priekšlikumu, par gandrīz visiem arī debatēja. Turklāt viņš to darīja, braucot automašīnā, – tiesa, nevis pie stūres, bet kā pasažieris. Ja rīta pusē aiz mašīnas loga vēl bija vērojami pilsētas skati, tad drīz vien acīm pavērās mazāk apdzīvotas vietas un meži.
Kad bija pagājušas jau gandrīz četras stundas, bet V. Valainis joprojām turpināja braukt, “Latvijas Avīze” ar deputātu sazinājās.
V. Valainis paskaidroja, ka viņam ir norunāta tikšanās Baltkrievijas pierobežā. Tur, kā zināms, vairākas pašvaldības vada Zaļo un zemnieku savienība. Parlaments turpina sanākt uz sēdēm attālināti.
