Atsākas diskusija par pieminekļa demontāžu 8
Portālā “manabalss.lv” savākti nepieciešamie 10 000 paraksti tautas iniciatīvai, kurā rosināts demontēt tā saucamo uzvaras pieminekli. Paredzēts, ka drīzumā savāktie paraksti tiks iesniegti Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kur par iniciatīvas virzību nākamnedēļ varētu spriest komisijas deputāti.
Šī nav pirmā reize, kad iedzīvotāji savākuši balsis, lai piemineklis tiktu demontēts. 2016. gadā, kad tika savākti paraksti līdzīgai iniciatīvai, komisija lēma ierosinājumu nevirzīt tālāk. Tā balstījās uz Ārlietu ministrijas nostāju, ka “uzvaras” piemineklis nav reģistrēts kā kultūrvēsturisks piemineklis, bet tas ir jāsaglabā saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar Krieviju 1994. gadā.
Šobrīd aktuālajai iniciatīvai parakstu vākšanu 2017. gadā bija iniciējis Uģis Polis. Viņš atgādināja, ka piemineklis, kurš atrodas Uzvaras parkā Pārdaugavā, tika atklāts 1985. gadā – laikā, kad Latvija bija nelikumīgi okupēta. Iniciatīvas autors esot satraukts, ka viens no simboliem, kas latviešu tautai atgādina milzīgās ciešanas padomju okupācijas dēļ, vēl aizvien atrodas Latvijas sirdī, Rīgā, turklāt tas ir liels un grūti nepamanāms.
“Mūsdienās Uzvaras piemineklis jau sen vairs nav atceres piemiņas vieta padomju veterāniem “atbrīvotājiem”, bet gan pārvērsts par strikti politisku pasākumu 9. maijā, kurš tiek sponsorēts no Kremļa puses un veidots Krievijas interesēs, kas īsteno Kremļa plaši izvērsto propagandu,” pauda Polis. Jāpiebilst, ka aizvadītajā nedēļā Ļvivā Ukrainā pēc vairāku dienu ilgām pūlēm nogāzta 30 metru augsta betona stēla, kas bija Padomju bruņoto spēku kauju slavas pieminekļa daļa.
Pārdaugavas pieminekļa iniciatīvas tālākā virzība ir Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas rokās. Komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) uzsvēra, ka, visticamāk, nākamnedēļ komisija skatīs šo jautājumu un tiks analizēts, kādas sekas var radīt pieminekļa demontāža. Deputāte sacīja, ka piemineklis viņai saistās ar Latvijas okupāciju.
“Man šis piemineklis ir okupācijas atgādinājums, un tas nes okupācijas enerģiju. Man kā folkloristei pieminekļi nes dzīvību un idejas. Ja nu kāds izdomātu izvietot Pētera I pieminekli – tas būtu tā laika liecinieks. Pārdaugavā esošais piemineklis atrodas ārpus Latvijas kultūrtelpas, kura saistīta ar latviešiem, ebrejiem, vāciešiem, krieviem un citu etnosu pārstāvjiem, kas dzīvo mūsu valstī,” piebilda J. Kursīte-Pakule. Viņa piebilda – piemineklis ir falliski agresīvs, un tas katru gadu uzjundī agresīvas noskaņas 9. maija svinību laikā.
“Jaunās Vienotības” deputāts Aldis Adamovičs norādīja, ka rūpīgi jāizskata jautājums, kādi starpvalstu līgumi attiecas uz pieminekli par piemiņas vietu uzturēšanu un saglabāšanu, viņš uzskata, ka šajā jautājumā jāaplūko Ārlietu ministrijas viedoklis. Personiski A. Adamovičam piemineklis saistās ar padomju mantojumu un neraisa pozitīvas noskaņas. Arī “KPV LV” frakcijas deputāts Aldis Blumbergs “LA” norādīja, ka frakcijā tikšot izskatīts jautājums par pieminekli un par to nepieciešama iedziļināšanās.
“Piemineklis man neraisa nekādas patīkamas emocijas. Varbūt kādai sabiedrības daļai piemineklis asociējas ar ko citu,” teica A. Blumbergs. Viņš norādīja, ka viņa personiskais viedoklis par pieminekli balstīts viņa ģimenes vēsturē, jo viņa radinieki esot bijuši leģionāri un cietuši no padomju režīma. Jautājumu par pieminekli frakcijas sēdē paredzējusi apspriest Jaunā konservatīvā partija, kura arī ņemšot vērā Ārlietu ministrijas rekomendācijas.
“Pirmā bilde, kad tiek pieminēts šis piemineklis, man ir 9. maija svinības, sarkanas tulpes un neļķes. Tomēr, no tā atkāpjoties, Uzvaras parks man saistās ar aktīvu atpūtu, jo ziemās ar draugiem dodamies tur slēpot,” teica L. Ozola. Viņa norādīja, ka viņai personiski piemineklis saistās ar padomju okupāciju. Trešdien frakcijā jautājumu par pieminekli iecerējusi apspriest arī “Attīstībai/Par”.
“Man šis piemineklis neasociējas ar uzvaru vai Latvijas panākumiem,” piebilst “AP” deputāts Ilmārs Dūrītis. Viņš gan neuzskata, ka risinājums būtu pieminekļa nojaukšana, tā vietā atstājot tukšumu. Viņš gan pieļauj, ka risinājums būtu rīkot plašu diskusiju par šo pieminekli – ko ar to darīt un kā šo vietu attīstīt.
Pieminekļa nojaukšanu ierasti neatbalsta “Saskaņa”. Šīs frakcijas deputāts Vitālijs Orlovs savu argumentāciju balsta uz to, ka piemineklis stāsta par Latvijas vēsturi. “Arī ASV ir cilvēki, kuri, piemēram, vēlas nojaukt pieminekļus, kas veltīti konfederātu karavadoņiem. Tomēr katram ir sava vēsture un tajā pašā laikā sava patiesība. Pieminekļa nojaukšana šķeltu sabiedrību. Atcerēsimies, ka savulaik Somijas armijas ģenerālis Karls Gustavs Mannerheims uzsvēra, ka nepieciešams veicināt lietas, kuras vieno sabiedrību,” norādīja V. Orlovs. Viņš arī atgādināja Ārlietu ministrijas iepriekš pausto viedokli par līgumu ar Krieviju.
