Krieviju saista ar Ļitviņenko nogalināšanu 6
Ļitviņenko noindēšana izraisīja lielāko krīzi Britānijas un Krievijas attiecībās pēc aukstā kara. Attiecības uzlabojās, kad Britānija 2013. gadā atteicās rīkot lietas publisku izskatīšanu, taču britu valdība mainīja viedokli pērn jūlijā, kad virs prokrievisko kaujinieku kontrolētās Austrumukrainas tika notriekta Malaizijas lidsabiedrības pasažieru lidmašīna. Kopš tā laika konflikts Ukrainā saasinājies, izvēršoties karadarbībā, kurā gājuši bojā vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku, lai gan Londona noliedz Ļitviņenko lietas jebkādu saistību ar stāvokli Ukrainā.
Dažas dienas pirms Ļitviņenko lietas publiskas izskatīšanas sākuma Londonas tiesā janvāra beigās tika paziņots, ka izmeklētājiem izdevies iegūt pierādījumus, ka dumpīgā drošībnieka nāvē vainojamas Krievijas varas iestādes, raksta avīze “The Daily Telegraph”. Atsaucoties uz avotu, kas informēts par izmeklēšanas gaitu, “DT” raksta, ka ASV Nacionālās drošības aģentūras pārtvertie ziņojumi liecina, ka Ļitviņenko nogalināts “Krievijas valsts atbalstītā atentātā”. Daži eksperti izteikuši šaubas, vai slepenā izlūkošanas informācija varētu tikt izmantota tiesā, taču tā esot pārliecinājusi Britānijas valdību par Krievijas iejaukšanos. Ļitviņenko lietas izmeklēšanas vadītājs Roberts Ovenss paziņojis, ka “sensitīvie dokumenti apstiprina Krievijas valsts atbildību”. Bijušā drošībnieka Ļitviņenko noindēšana, ko veica viņa bijušie kolēģi, liecina par Krievijas izlūkdienesta ilggadējo praksi pārbēdzēju likvidēšanā, paziņojusi Ņujorkā izvietotās domnīcas “Mūsdienu Krievijas institūts” pētniece Olga Hvostunova intervijā žurnālam “Newsweek”. Viņas vārdus apstiprina bijušā KGB ģenerāļa, tagad ASV dzīvojošā Oļega Kalugina secinājums: “KGB ir likums – nekad nepiedot, nekad neaizmirst.”
Uzziņa
2006. gada 23. novembrī bijušais Krievijas izlūkdienesta darbinieks Aleksandrs Ļitviņenko nomirst Londonas slimnīcā trīs nedēļas pēc tējas dzeršanas kādā Londonas viesnīcā ar bijušajiem KGB aģentiem Andreju Lugovoju un Dmitriju Kovtunu
2006. gada 24. novembrī līķa sekcijā konstatē, ka nāvi izraisījusi saindēšanās ar radioaktīvo vielu polonijs-210
2007. gada 22. maijā Britānijas prokuratūras direktors apsūdz Lugovoju Ļitviņenko slepkavībā
2007. gada 31. maijā Lugovojs noliedz jebkādu saistību ar Ļitviņenko nāvi
2007. gada 5. jūlijā Krievija oficiāli atsakās izdot Lugovoju tiesāšanai Britānijā, jo to neatļaujot Krievijas konstitūcija
2013. gada maijā Ļitviņenko nāves apstākļu izmeklēšana tiek atlikta, jo izmeklētājs paziņo, ka būtu vēlama lietas publiska izskatīšana
2013. gada jūlijā Britānijas ministru kabinets lemj nerīkot lietas publisku izskatīšanu, jo tas varot apdraudēt nacionālās drošības intereses
2014. gada janvārī Ļitviņenko atraitne Marina Augstākajā tiesā iesniedz prasību par viņas vīra nāves apstākļu publisku izskatīšanu
2014. gada 11. februārī Augstākā tiesa lemj, ka Iekšlietu ministrija rīkojusies nepareizi, liedzot lietas izskatīšanu, pirms pabeigta izmeklēšana
2014. gada jūlijā Iekšlietu ministrija paziņo par lietas publisku izskatīšanu
BBC
