Putinu uzskatīja par “spalvas bīdītāju” 6
Ļitviņenko uzskatīja, ka Putins nebija piemērots darbam slepenajā dienestā, jo bija “spalvas bīdītājs”, kam trūkst pieredzes un iemaņu, kādas piemīt KGB virsniekiem, kas guvuši rūdījumu operatīvajā darbā kaujas apstākļos Ziemeļkaukāzā, viņas atraitnes liecību tiesā citē laikraksts “The Independent”. Viņa nicinošais raksturojums nākamajam Krievijas prezidentam tika izteikts pēc tikšanās ar Putinu 1998. gadā, kad viņš bija iecelts par FDD priekšnieku, lai ziņotu viņam par nelikumībām izlūkdienestā, kura darbinieki bija iejaukti slepkavībās un šantāžā. Ļitviņenko bija niecīga ticība, ka kaut kas varētu tikt darīts, lai izbeigtu FDD patvaļu, teica viņa atraitne. “Aleksandrs teica, ka tā nav bijusi lietderīga tikšanās, un viņš neticēja, ka sarunai sekos kāda rīcība. Saša neticēja Putina profesionalitātei, jo, būdams FDD priekšnieka amatā, viņš nekad nav sācis reālu cīņu ar organizēto noziedzību,” vīra teikto atstāstīja Marina Ļitviņenko. Atraitne liecināja, ka Ļitviņenko bijis pārliecināts, ka Putins bijis saistīts ar organizēto noziedzību savas karjeras sākuma posmā Sanktpēterburgā, kad viņš 1994. gadā bija pilsētas mēra vietnieks, bet Sanktpēterburga bija pazīstama kā “Krievijas noziedzības galvaspilsēta”. Viņas vīra tikšanos ar Putinu izkārtoja Berezovskis, toreizējais Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks, kuram tolaik bija labas attiecības ar nākamo prezidentu. Ļitviņenko atraitne liecināja, ka pēc preses konferences 1998. gadā, kad viņas vīrs paziņoja, ka viņam ticis uzdots nogalināt ietekmīgo uzņēmēju Borisu Berezovski, viņš atklājis sievai, ka drīz varētu tikt nogalināts vai arestēts. Nekad agrāk publiskā preses konferencē Krievijas izlūkdienests nebija ticis apsūdzēts nelikumīgās darbībās, un FDD priekšnieks Putins bija saniknots, ka tas noticis viņa vadības laikā, tiesā liecināja Marina Ļitviņenko.
Viņš bažījās, ka varētu tikt apdraudēta visa viņa ģimene, tāpēc pieņēma lēmumu pamest Krieviju un lūgt politisko patvērumu Britānijā. Uzturoties Londonā, Litviņenko uzstājās kā Krievijas valdības un FDD kritiķis un atmaskoja Kremļa izvērsto karu Čečenijā. 2004. gadā Ļitviņenko kļuva par britu izlūkdienesta padomnieku organizētās noziedzības jautājumos. Tiesā viņa atraitne liecināja, ka Ļitviņenko saņēmis 2000 mārciņu (2650 eiro) mēnesī no Britānijas izlūkdienesta, kur darbojies kā padomnieks organizētās noziedzības jautājumos Austrumeiropā. Ļitviņenko sadarbojies arī ar Spānijas izlūkdienestu, izmeklējot lietas, kas saistītas ar organizēto noziedzību Austrumeiropā.
