Krievijas izlūkdienesta bijušā darbinieka Aleksandra Ļitviņenko atraitne Marina paudusi gandarījumu, ka Britānijas Augstākā tiesa lika Iekšlietu ministrijai atsākt viņas vīra nāves apstākļu publisku izskatīšanu, lai noskaidrotu patiesību.
Krievijas izlūkdienesta bijušā darbinieka Aleksandra Ļitviņenko atraitne Marina paudusi gandarījumu, ka Britānijas Augstākā tiesa lika Iekšlietu ministrijai atsākt viņas vīra nāves apstākļu publisku izskatīšanu, lai noskaidrotu patiesību.
Foto – AFP/LETA

Gūti pierādījumi par Krievijas saistību ar Kremļa kritiķa Ļitviņenko noindēšanu 6

Pirms deviņiem gadiem Londonā tika noindēts trimdā dzīvojušais bijušais Krievijas izlūkdienesta darbinieks Aleksandrs Ļitviņenko, kurš asi kritizēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina “mafijas valsti”. Šā gada janvārī Londonas tiesā atsākta Ļitviņenko lietas publiska izskatīšana, kurā esot gūti pierādījumi par Krievijas saistību ar Ļitviņenko noindēšanu.

Reklāma
Reklāma

Londonā noindē Britānijas pilsoni

Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Britu policijas virsnieks Pīters Klārks, Londonas policijas pretterorisma centra bijušais vadītājs, uzskata Ļitviņenko nāvi par “ārkārtēju gadījumu”. “Izmeklēšanā tika atklāta neapstrīdamu pierādījumu ķēde, jo uzbrukums Ļitviņenko tika veikts ar radioaktīvu materiālu,” viņš paziņojis intervijā BBC. Lietas izskatīšanas sākumā Ļitviņenko atraitne Marina atgādināja viņas vīra uz nāves gultas Londonas slimnīcā teikto, ka Putins ir atbildīgs par “visu, kas noticis ar viņu”. Ļitviņenko bija dienesta kontakti ar pašreizējo Krievijas prezidentu 1998. gadā, kad Putins bija Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD jeb agrākās Valsts drošības komitejas) vadītājs. 1999. gadā Putins tika iecelts par premjerministru, bet gada nogalē par prezidentu. Ļitviņenko ģimenes advokāts tiesā paziņoja, ka viņš nogalināts kodolterorisma aktā Londonā par mēģinājumu “atklāt korupciju Vladimira Putina mafijas valstī”.

Divi Krievijas izlūkdienesta bijušie darbinieki Andrejs Lugovojs un Dmitrijs Kovtuns, kurus britu policija tur aizdomās par Ļitviņenko nogalināšanu, jo viņi 2006. gada novembrī piedāvāja bijušajam kolēģim saindētu tēju kādā Londonas viesnīcā, noliedz saistību ar šo lietu, un Krievija atteikusies viņus izdot tiesāšanai Britānijā. Ļitviņenko atraitne Marina tiesā kategoriski noraidīja pieņēmumu, ka viņas vīrs varētu būt nejauši saindējies ar radioaktīvo vielu, ko pats nopircis. Pēc viņas vārdiem, viņš lepojās ar nesen saņemto Britānijas pilsonību un ievēroja mītnes valsts likumus. Ļitviņenko atraitne tiesā liecināja, ka viņu ģimenes māju Londonas ziemeļos vairākkārt apmeklējis kāds cilvēks, kas uzdevies par Krievijas vēstniecības darbinieku. Viņas vīrs vairākkārt saņēmis draudu vēstules, bet 2004. gadā viņu mājā iemesta degbumba. Tika mēģināts nodedzināt arī netālu esošo māju, kur dzīvo bijušais čečenu kaujinieku komandieris Ahmeds Zakajevs, kurš kļuvis par trimdas čečenu diplomātisko pārstāvi Britānijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.