Sarunas sarežģī neatbildētais jautājums par breksita rēķinu 0
Pirmdien, 17.jūlijā, Briselē sākās otrā sarunu kārta par Britānijas izstāšanās noteikumiem no Eiropas Savienības.
Sarunu grafiks nav pārblīvēts
Sarunu procesu paredzēts pabeigt līdz 2019. gada martam. Lai gan apspriežamo jautājumu loks ir visai plašs, sarunu grafiks pagaidām nav pārblīvēts. Vakar darba grupas sāka apspriesties tikai trijos pēcpusdienā, beidzot darbu jau plkst. 18.30. Darba grupu koordinatoru apspriede otrdien paredzēta plkst. 9.30, ekspertiem turpinot darbu līdz plkst 18. Izdevuma “Politico” ieskatā sarunvedēju darba grafiks atgādina pirmskolas mācību iestādi. Šonedēļ sarunvedēji darbu paredz beigt ceturtdien jau plkst. 12.30. Pēc tam paredzētas ES delegācijas vadītāja Mišela Barnjē un Apvienotās Karalistes breksita ministra Deivida Deivisa darba pusdienas, bet plkst 14.30 preses konference.
ES rezidentiem sola “apmešanās statusu”
Barnjē paziņojis, ka jau šonedēļ paredzēts sākt apspriest breksita sarunu centrālos jautājumus: ES dalībvalstu pilsoņu tiesības Apvienotajā Karalistē un britu pilsoņu tiesības ES, robežas statusu starp Ziemeļīriju un Īriju, kā arī Britānijas izstāšanās rēķinu. Eiroparlamenta deputāti jau pauduši neapmierinātību ar Britānijas piedāvāto “apmešanās statusu” ES rezidentiem Apvienotajā Karalistē, piedraudot bloķēt jebkādu breksita vienošanos, ja piedāvājums netiks uzlabots. Britu amatpersonas noraidoši izteikušās par breksita varbūtējo rēķinu, bet Īrijas politiķi bažījas, ka breksita sarunas varētu iedragāt trauslo politisko līdzsvaru Ziemeļīrijā. Strīdīgi ir arī jautājumi par Eiropas Tiesas jurisdikciju pēc breksita un izlietoto kodolmateriālu piederību pēc Britānijas izstāšanās no Eiropas Atomenerģijas kopienas “Euratom”. Britānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons pirms nedēļas izteicās, ka ES “var iepūst” Britānijai, cerot uz milzīgu breksita rēķinu, jo summas, ko ES gatavojas pieprasīt, esot pārspīlētas un Londona tādas nemaksās. Vakar Briselē Džonsons diplomātiski uzsvēra, ka Britānijas piedāvājums par pilsoņu tiesībām esot “ļoti taisnīgs un nopietns”.
Kāds būs breksita rēķins?
Analītiķi atzīmē, ka strīds par breksita rēķinu nevar ieilgt, ja sarunvedēji grib virzīties uz priekšu. ES delegācijas vadītājs Mišels Barnjē jau pirms nedēļas brīdināja, ka tas var paralizēt sarunu procesu, kas jau tā atpaliek no grafika. Pagaidām neviena puse nav oficiāli nosaukusi kādu konkrētu skaitli, lai gan presē izteikti minējumi par summu no 60 līdz simt miljardiem eiro. No Britānijas viedokļa svarīgāki par breksita rēķinu ir nākotnes tirdzniecības līgumi ar ES, taču premjerministrei Terēzei Mejai, kuras pozīcijas breksita sarunās ir vājinājusi neveiksme parlamenta vēlēšanās, ir svarīgi nepiekāpties, lai nezaudētu ietekmi tālākajā sarunu gaitā. Britānija ir bijusi iesaistīta dažādos projektos, ko finansē Eiropas Ieguldījumu banka, bet pēc breksita ES budžetā veidotos iztrūkums, jo Londona vairāk iemaksāja Briseles budžetā, nekā saņēma. Eksperti atzīmē, ka Apvienotās Karalistes gadījumā situāciju vēl vairāk sarežģī īpašās kompensācijas no ES budžeta, ko Britānija saņēma gadu desmitiem pēc premjerministres Mārgaretas Tečeres uzstājības, turklāt vēl jāņem vērā valūtu kursu svārstības. Paužot izbrīnu par Britānijas nevēlēšanos ievirzīt sarunas lietišķākā gultnē, Barnjē mudinājis Londonu veicināt savstarpēju uzticību, breksita sarunās izrādot elastību jautājumā par finansiālu vienošanos, kas, viņaprāt, nav “ne izpirkuma nauda, ne izstāšanās rēķins, ne sods, ne atriebība”. Atbildot uz jautājumu, vai gadījumā, ja Apvienotā Karaliste principā nepiekrīt, ka tai ir finansiālas saistības (pret ES), nav pamata apspriest neko citu pirms sarunām, Barnjē atbildēja īsi: “Jā.”
Britānijas valdībā asas diskusijas
Brislē sākoties sarunu otrajai kārtai, Londonā premjerministre Terēza Meja grasās pieprasīt savstarpēji konfliktējošajiem ministriem ievērot disciplīnu un pārtraukt publiskot informāciju, kas kaitē Apvienotās Karalistes pozīcijām sarunās. Britu prese atzīmē, ka Briselē parādījušās šaubas, vai Meja, kuras pozīcijas ir novājinātas pēc absolūtā vairākuma zaudēšanas 8. jūnijā notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās, spēj ieturēt stingru nostāju breksita sarunās. Finanšu ministrs Filips Hemonds atzinis, ka starp ministriem valda domstarpības vairākos breksita aspektos. Brisele uzstāj, ka sarunās pievērsties Britānijas un ES nākotnes attiecībām būs iespējams vienīgi pēc tam, kad būs panākts apmierinošs progress jautājumos, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes izstāšanās noteikumiem no bloka. Par to, vai panākts pietiekams progress, lai breksita sarunās pievērstos tirdzniecības jautājumiem, ES līderi lems oktobrī paredzētajā samitā.
