– Vai reģionālo staciju izbūve ir pieļaujama un iekļaujama “Rail Baltica” projektā? 9
– Sākotnējais uzstādījums bija ieplānot tikai sliežu apmaiņas vietas, rēķinoties ar iespēju pie tām kādreiz uzbūvēt stacijas. Tagad ir iespējams iekļaut stacijas jau šajā projektā, bet par to ir nepieciešama Baltijas valstu vienošanās. Mans personīgais viedoklis ir, ka no trases jāgūst maksimālais labums. Piemēram, Bauskas puses zemnieki, kuri sākotnēji bija negatīvi noskaņoti, tagad runā, ka varētu uzbūvēt graudu termināli pie stacijas.
– Pašvaldības vēlas stacijas tuvāk industriālajām zonām, plānojot, ko nākotnē tajās vēl saražos.
– Jā, Skultē, Salacgrīvā, Iecavā, Olainē, Bauskā. Te ir divi aspekti. Piemēram, Salaspils, precīzāk, Saulkalne, starp astoņām stacijām izvēlēta kā galvenais loģistikas centrs. Tā ir sausā osta, kur jau tuvākajā nākotnē divus miljonus tonnu gadā varētu pārkraut. Turpretī pārējās salīdzinoši mazākajās stacijās jaunā trase krustosies ar esošo dzelzceļu – Skultē, Vangažos, Olainē, Iecavā. Arī tas ir potenciāls, domājot ne tikai par pārkraušanu, bet arī par ražošanu. Ideāla vieta ir Skulte, kur dzelzceļa atzars iet caur Saulkrastiem, bet blakus ir “Via Baltica” šoseja un pašreizējais dzelzceļš, turpat osta – tas ir Vidzemē lielākais atbalsta punkts. Mazām vietām tā ir liela iespēja. Ar Rīgu kravu saikne nav tik liela. Rīgā jau ir attīstīta dzelzceļa infrastruktūra.
– Uz Krievu salu taču nupat atklāja jaunu atzaru, bet vecajā platumā – 1520 mm…
– Jo tas ir domāts beramkravu tranzītam. Taču Ziemeļu–Dienvidu virzienā vairāk orientējamies uz konteinerkravām. Tām pietiek ar Salaspils loģistikas centru.
– Ar visiem tiem, kuru īpašumtiesības skar “Rail Baltica”, esat runājuši, vienojušies. Vai tos pārējos, kuriem vilciens pabrauks garām vismaz 18 reizes dienā simt metru attālumā, ne troksnis, ne vibrācijas neietekmēs?
– 60 metru koridorā ir 15 metru platais sliežu ceļš. No malējās sliedes 20 m attālumā ir jūtama vibrācija. Krišjāņa Barona ielā no tramvaja sliedēm līdz mājām ir mazāks attālums. 30 metru attālumā no trases ir nedaudz māju, bet tās vibrāciju nesajutīs, bet troksni gan dzirdēs. Vilcienu troksni var samazināt trijos veidos: vai nu klusākas vilcienu riteņu uzlikas, var izbūvēt aizsargbarjeru – četru piecu metru augstu zemes valni kā Mežaparkā, grants valni vai arī meža stādījumiem. Trešais variants ir izbūvēt prettrokšņu sienas. Esam konstatējuši vietas, kurās šie prettrokšņu pasākumi nepieciešami, bet, cik un kādi, tas lemjams vēlāk.
– Barjeras, vaļņi. Kā īpašnieks tiks pie savas nošķērētās zemes?
– Mums ir racionāls piedāvājums. Piebraucamais ceļš ies gar sliedēm. Gar sliedēm un aiz grāvja katrā pusē ir apmēram četrus metrus plats apkalpojošais ceļš, kas ietilpst dzelzceļa aizsargjoslā – gana plats koridors. Sliežu šķērsojumi būs atstāti esošo ceļu tīklā. Būs arī lēzenas pārejas meža dzīvniekiem vietās, kuras noteikuši eksperti.
