– Tomēr Mārupē, liekas, nebija neviena varianta, kas kādam būtu pa prātam… 9
– Jā, Mārupe ir spilgtākā un kategoriskākā pašvaldība ar nostāju “tikai ne šeit!”, “tikai ne Vētras ciemu!”. Kartē otrajā alternatīvā ir nedaudz mainīta trases ģeometrija, jo, vilcienam pienākot pie lidostas, nav nepieciešams attīstīt maksimālo ātrumu. Interesanti, ka tajā variantā, kas tagad pieņemamāks iedzīvotājiem, esam par pārsimt metriem pienākuši tuvāk Jaunmārupei, kur dzīvo vairāk cilvēku nekā Vētras ciemā…
– Šo panāca paši iedzīvotāji?
– Jā, jo abi pārējie piedāvātie varianti – cauri purvam un no lidostas otras puses, lidostā ienākot caur tuneli, – ir neattaisnojami dārgi. Pieņemtais variants ir iespējami labākais gan mums, gan mārupiešiem. Bet vēl arī Ķekavā, Bauskā un Sējā, bija jāmeklē citi risinājumi, lai iespējami mazāk sagraizītu lauksaimniecības zemes.
– Par cik kilometriem trase ir salīkumota un attiecīgi pagarinājusies?
– Lielākais līkums salīdzinājumā ar sākotnējo plānojumu ir “Natura” teritorijas apbraukšana Sējas novadā. Turpretim Baldones novadā trase iztaisnojusies. Kopumā trase izlīdzināsies.
Un konkrētu trases garumu varēsim pateikt pēc tam, kad pašvaldības pieņems lēmumu, kā trase šķērsos konkrēto novadu.
– Minējāt par konceptuālo izšķiršanos par stacijām – tuvāk vai tālāk no apdzīvotās vietas. Bet pašvaldības prasīja stacijas arī tajās vietās, kur, skaidri zināms, ka vilciens neapstāsies. Tūjā, Vangažos, Ķekavā un citur.
– Ko liecina Latvijas dzelzceļa vēsture? Kad uzbūvēja Rīgas–Daugavpils dzelzceļu, bija Krustpils pietura, bet nebija Ikšķiles un Salaspils…
Šai līnijai mērķis ir savienot Tallinu, Rīgu, Kauņu un Viļņu, radot pasažieru plūsmu un aktivizējot biznesu. Izbūvēt starptautisko savienojumu un nodrošināt regularitāti deviņu elektrificētu vilcienu pāri dienā no septiņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā ir tikai sākums. Pa sliedēm pārvadās arī kravu – lēšam, ka 20 – 25 sastāvi dienā. Lai tie būtu savietojami ar pasažieru vilcieniem, ik pa 50 km būs sliežu apmaiņas ceļi, kuros kravas vilcieni palaiž garām ātrvilcienu. Parādās iespēja arī vietējai satiksmei, it īpaši Pierīgā, bet arī tur, kur līdz šim vilcienu satiksme nav bijusi – uz dienvidiem no Rīgas visas ir jaunās iespējas. Nav ierobežojumu attīstīt nākotnes stacijas. Tāpēc sliežu apmaiņas ceļi ir ieplānoti vietās, kuras nākotnē varētu būt galamērķi.
