Ātrvilciens Latvijas ainavā. Saruna ar “RB Latvija” plānotāju Neilu Balgali 9
Februārī sākās ātrgaitas vilciena trases “Rail Baltica” sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Nupat kā novados beidzās sabiedriskās apspriešanas otrā tūre, kurā tika piedāvātas visas iespējamās alternatīvas, kā arī rekomendējamais trases variants. Cik tas atšķiras no sākotnējā? Kādi secinājumi pēc šī gada garā apspriešanas maratona? “RB Latvija” telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis “LA” redakcijā atbild uz Ivara Bušmaņa jautājumiem.
– Kad gada sākumā iepazīstinājāt ar paredzamo “Rail Baltica” trasi, Mārupē, Ķekavā un Rīgā, Āgenskalnā, saņēmāt pilnīgu noraidījumu, arī citur iedzīvotāji protestēja. Tagad visās piecpadsmit pašvaldībās ir bijusi detalizētāka apspriešana un skaļus protestus nemana. Kas mainījies?
– Kad februārī pirmoreiz satikāmies ar iedzīvotājiem, tad pretī saņēmām: “ak, vai, kas nu būs!” un “mums brauks pāri!”. Pusgada laikā esam sasnieguši trīs nozīmīgas pārmaiņas.
Pirmā, strādājot kopā ar pašvaldību un iedzīvotāju darba grupām, kurās apvienojās 220 iedzīvotāji, esam ieguvuši daudz skaidrāku priekšstatu par trases novietojumu. No 300 metru platās aptuvenās joslas esam precizējuši, kur ies 60 metru platā trase. Otrā, neesam projektējuši kabinetā vien, bet 130 izbraukumos uz paredzamo trases vietu un, tiekoties ar iedzīvotājiem individuāli, precizējuši trases novietojumu. Šī bija reāla iedzīvotāju līdzdalība. Un laikam tieši tāpēc sabiedrisko apspriešanu zāles šoruden bija tik mierpilnas, bez liekiem satraukumiem. Trešais un pats būtiskākais, iedzīvotāji guvuši pārliecību, ka var ietekmēt rezultātu. Sākumā pat zīmēja karikatūras, ka labāk “Rail Baltica” pārnest aiz Latvijas robežām vai rakt tuneli zem Latvijas. Tagad tas vairs nav aktuāli, jo esam atraduši to kompromisa novietojumu, no kura visiem maksimālais labums. Domāju, var teikt, ka sabiedriskā apspriešana ieguvusi optimālo formātu.
