Ātrums un sods II jeb Kas notiek Eiropā? 0
Raibā Eiropa… Bet vispirms, protams, daži vārdi par Latviju un radariem. Tāda kā pauze pirms būtiskiem lēmumiem. Saeimas Juridiskā komisija “atmeta” bumbu atpakaļ strīdniekiem – uzdeva CSDD un VP saskaņot viedokļus sodu jautājumā līdz 15. aprīlim. Pareizi, protams.
Nav normāli, ka divas par satiksmes drošību vistiešāk atbildošas organizācijas nevar vienoties par kopīgu stratēģiju un noveļ atbildību uz konkrētā jautājumā mazāk kompetentu politiķu pleciem. Nav tikai saprotams, kāpēc lēmuma pieņemšanai vajadzīgs vēl vesels mēnesis, ja loģiski tas bija nepieciešams jau pirms fotoradaru ieviešanas.
Vēl pēc mēneša (maija vidū) beigsies cita ultimāta termiņš – Valsts policija pieprasījusi, lai līdz šim laikam radari darbotos pilnā apjomā. Arī 100 stacionārie. Vēl neviens tāds nav redzēts, tādēļ gluži iespējams, ka haotiski iesāktais privātās partnerības projekts izgāzīsies. Bet neba jau tāpēc beigsies ļoti vajadzīgās sarunas par ātrumu un tā kontroli. Izgāzīsies šis, būs citi problēmas risinājumu meklējumi. Tādēļ pauzē – par Eiropu. Ko dara citi?
Interesants un bagāts ir turpmāk izmantotās informācijas avots. To “Stūres kluba” diskusiju pastā pagājušajā nedēļā ielika Edmunds Zivtiņš: “Labdien! Cienījamie “Stūres kluba” biedri! Nedaudz paanalizējiet mūsu kaimiņu pieredzi… Atveriet “linku” (http://www.etsc.eu/documents/Speed_Monitor_9.pdf) un tad ejiet uz 7. lpp. Spilgts Polijas piemērs, un ļoti svaigs. Ja mēs neko nedarīsim, tad mūs sagaida tāds pats liktenis.
Vērtējiet jūs! Piekrītu tam, ka no malas (sodu paaugstināšana. – Red.) izskatās gaužām nesmuki, nu saistībā ar to kompānijas peļņu. Bet kādi ir citi varianti, lai glābtu cilvēku dzīvību? Janvāris, februāris Latvijā – bojā gājušo pieaugums par 65%. Vai tas nav drausmīgi?”
Ne katrs no jums to “linku” vērs un visai apjomīgo Eiropas Komisijas dokumentu pētīs, tādēļ piedāvāju īsu ieskatu un tulkojumu.
Polijā
Kopš 2011. gada sākuma Polija paaugstinājusi atļauto ātrumu uz ātrgaitas un divjoslu ceļiem par 10 km/h (attiecīgi līdz 140 un 120). Tā Polija kļuvusi par valsti ar augstākajiem ātruma limitiem Eiropā. Vienlaikus bija plānota plaša stacionāro (redzamu, ar brīdinājuma zīmēm) tīkla izveide. Diemžēl tā aizkavējās (tehniskas un juridiskas problēmas). Izsludināts jauns iepirkuma konkurss.
Diemžēl transporta plūsmas ātruma mērījumi Polijā kopš 2009. gada nenotiek, tādēļ nav pieejama statistika par faktisko ātrumu izmaiņu valsts ceļos. Taču esot novērots, ka kustība paātrinājusies ne tikai uz nedaudzajiem ātrgaitas ceļiem, bet ātrums sasniedzis arī zemas kvalitātes lauku ceļus. Rezultāts – 17,5% pieaugums smagu negadījumu statistikā.
Tiktāl par Poliju, kurā īstas statistikas un analīzes nav, radaru ieviešanā problēmas un juceklis (kaut kā visai pazīstami skan, vai ne?). Man interesantāka šķiet dokumenta iedaļa par Franciju, valsti, kura pēdējā gadu desmitā nemainīgi nosaukta (arī pie mums) kā piemērs fotoradaru masivētas (ap 1000 iekārtu) ieviešanas veiksmei.
Francijā
Fracijas ceļi, 2011. gads. Janvāris – 331 nāves gadījums (+54 salīdzinājumā ar 2010. g.), februāris – 273 (+19), marts – 308 (+8), aprīlis – 355 (+59)…
Kā redzat, gandrīz 13 procentu pieaugums. Par spīti ļoti labam fotoradaru tīklam. Ko plāno franču kārtības sargi? Stingrību visaugstākajā līmenī, kas, manuprāt, dažos punktos nemaz nav realizējama. Piemēram – aizliegt visas ierīces, kas, izmantojot GPS sistēmu, brīdina par kontroles punktiem. Ko tad aizliegs? Mobilos telefonus un planšetdatorus? Ir arī reālāki ierosinājumi, pret kuriem gan protestēts tiek ne mazāk skaļi kā Latvijā. Neizvietot brīdinošas ceļa zīmes.
Par pārkāpumiem virs 50 km/h (Francijā gada laikā tādi fiksēti vairāk nekā 25 000) sodīt ar 3750 eiro naudas sodu un trīs mēnešu ieslodzījumu… Uzstādīt vēl 1000 jaunu fotoradaru… Nav jau nemaz tik daudz, attiecinot uz valsts mērogu, aptuveni līdzvērtīgi mūsu simtam. Starpība viena – Francijas budžets to var atļauties.
Šveicē un Īrijā
Vēl daudzas interesantas lietas var atrast Eiropas “antiātruma” apskatā. Lūk, Šveicē uz autoceļa A9 jau darbojas pirmie “zonas” radari. Tie tātad fiksē nevis momentālu braucēja kļūdu, kā mums pazīstamie, bet izķer visus, kas lielāku ceļa posmu nobraukuši legāli neiespējamā laikā.
Īrijā veiksmīgi darbojas valsts un privātā partnerība. Tiesa, kameru operators tur nesaņem procentus no sodiem, bet gan fiksētu maksājumu par nostrādātajām stundām. Tiesa, mobilie radari tur ievietoti īpaši spilgti krāsotos minibusos, kas redzami jau pa lielu gabalu. Sabiedrības piekrišana apgalvojumam, ka radari glābj dzīvību, šajā valstī īsā laikā pieaugusi no astoņiem līdz 80 procentiem. Latvijā, kā liecina interneta mediju aptaujas, šis skaitlis joprojām nepārsniedz 30. Kāds ceļš mums ejams līdz vienotam viedoklim?
Lielbritānijas ceļu negadījumos bojā gājušie
Gads | Skaits |
1973 | 7406 |
1983 | 5445 |
1993 | 3814 |
1994 | 3650 |
1995 | 3621 |
1996 | 3598 |
1997 | 3599 |
1998 | 3421 |
1999 | 3423 |
2000 (uzstādīti pirmie fotoradari) |
3409 |
2001 | 3450 |
2002 | 3431 |
2003 | 3508 |
2009 | 2164 |
2010 | 1850 |