Ātrumam – īsto vietu un precizitāti! Regularitātes rallijs kļūst aizvien populārāks 0
Lieko, bīstamo, pret lojāliem līdzpilsoņiem nepieklājīgo ātrumu no koplietošanas ceļiem aizvākt palīdz ne tikai radari un sodi. Dabiskajam sacensības garam jāierāda īstā vieta. Jāieliek tas objektīvi salīdzināmu rezultātu rāmjos. Vienas no piedāvātajām “zālēm” – rallijs, kura “regularitātes” paveids ir lētāks, pieejamāks un tādēļ kļūst aizvien populārāks. Stāsta šādu sacensību organizators un dalībnieks Uldis Hmieļevskis, Latvijas “Gada auto” žūrijas biedrs: “Iedomājieties satiksmes autobusu, kam jāizbrauc cauri visiem Rīgas sastrēgumiem, noteiktā minūtē esot pie katras pieturas? Un tad iedomājieties, ka šis pats maršruts ir jāveic ar precizitāti līdz sekundei neatkarīgi no luksoforiem, tūļīgiem iekāpējiem un izkāpējiem pieturās un sastrēgumiem centra ielās. Tā ar ikdienišķu piemēru varētu raksturot – kas ir vēsturisko auto regularitātes rallijs.
Par sacensību principu
Mums šobrīd zināmākā rallija disciplīna ir sacensība ātrumā speciālos posmos, un uzliktās laika normas pārbraucieniem starp tiem ir vairāk tāda formalitāte rallija grafika ievērošanai, bet regularitātes rallija būtība ir izteikta jau nosaukumā – braukt precīzi, ar noteiktu vidējo ātrumu un jebkurā trases punktā atrasties “ideālajā” laikā. Kā tas ir dabā?
Katram ātrumposman tiek noteikts vidējais ātrums – piemēram, 60 km/h. Dalībniekiem jācenšas visa ātrumposma garumā šo ātrumu arī noturēt.
Un vienu kilometru no starta ir jābūt tieši pēc vienas minūtes (60 sekundēm), 2 km – pēc 2 minūtēm, 3 km – pēc trīs, un tā tālāk. Savukārt organizators, senākos laikos ar tiesnešu punktiem trasē, bet mūsdienās ar precīza GPS sensora palīdzību kontrolē ierašanās laiku kontrolpunktos visa ātrumposma garumā. Vienā ātrumposmā var būt vairāki šādi slēptie kontrolpunkti. Par katru novirzi (ātrāk vai vēlāk pirms ideālā laika) tiek rēķinātas soda sekundes. Uzvarētājs ir tas, kurš spēj visu trasi nobraukt visprecīzāk un savākt pēc iespējas mazāk soda punktu.
Lēnas taisnes, ātri līkumi
Tas izklausās vienkārši, ja jābrauc pa taisnu šoseju, bet īstā rallija ātrumposmā pirmā nobīde no grafika notiek jau pirmajā krustojumā, ko ātrāk par 30 km/h izbraukt nav iespējams. Bremzēšanās pirms tā nozīmē novirzīšanos no grafika jau par sekundēm piecām.
Lielisks piemērs nesen aizvadītajā rallijā “Liepāja” bija Krogzemju ātrumposma finišā iekļautais posms grants karjerā – ar uzdoto ātrumu to izbraukt varēja varbūt vienīgi vadošās R5 klases ekipāžas, līdz ar to dalībnieki piekopa dažādas stratēģijas – jau plānoti iebrauca karjerā ar piecu sekunžu apsteidzi, lai pēc iespējas mazāk zaudētu finišā, vai, nezinot, kurā vietā būs slēptie kontrolpunkti, brauca visu ātrumposmu precīzi, bez apsteidzes, saprotot, ka finišā sanāks zaudēt šā vai tā.
Tas arī izskaidro, kāpēc regularitātes dalībnieki taisnos ceļa posmos “velkas”, bet krustojumus un līkumus brauc “ar pilnu”.
Taču šis ir tikai pirmais izaicinājums. Otrais izaicinājums ir iespēja griezt līkumus – tas pa platu Latvijas grants ceļu spēj saveidot attāluma kļūdu par pārdesmit metriem uz kilometru. Ņemot vērā, ka ar 60 km/h vienā sekundē auto veic 16,67 metrus, dažos kilometros var saveidoties vairāku sekunžu novirze no ideālā grafika.
Smadzeņu centrs
Un nonākam pie tā, ka šajā disciplīnā īpaši svarīga kļūst stūrmaņa loma. Pilotam ir jāspēj ātri izbraukt sarežģītos trases posmus, cenšoties zaudēt pēc iespējas mazāk, savukārt stūrmanim jāspēj precīzi noturēt ekipāžas tempu vidējā ātruma grafikā – kur paātrināties, kur piekoriģēt tripmetra attālumus. Matemātika, orientēšanās kartē, vēss prāts un precīzas instrukcijas pilotam.
Pirmsdatoru laikmetā galvenie instrumenti bija odometrs (nobrauktās distances precīzai uzskaitei), hronometrs un vidējā ātruma tabulas. Mūsdienās talkā nākušas dažādas palīgierīces – tieši regularitātes rallijiem paredzētie elektroniskie palīgi kā, piemēram, “Blunik II” rallija dators vai mūsdienīgi viedtālrunī uzstādāmā “Rabbit” programma. Tie nedaudz atvieglo tieši vidējā tempa noturēšanu, bet labam rezultātam vienalga prasa no stūrmaņa koriģēt nogriezto līkumu tiesu. Jāpiebilst, ka labam rezultātam labāk izmantot nevis GPS signālu attāluma mērīšanai, bet gan piestiprināt devēju pie auto riteņiem – tikai tā var iegūt precīzus rādījumus, jo, piemēram, dziļos meža ceļos satelīta signāli tiek traucēti un attāluma precizitāte zūd.
GPS izmantošana īsti nepiestāvētu šai disciplīnai kaut vai cienījamā autoparka vecuma dēļ.
Jaunākos auto modeļus regularitātes rallijos neredzēsiet – jaunākais Latvijas “Youngtimer” ieskaites auto ir ražots pirms 30 gadiem, bet regularitātes rallija olimpiskajās spēlēs Montekarlo – 1980. gadā. Tas dod iespēju startēt gan ar dārgiem unikāliem autobūves vēstures eksemplāriem, gan krietni demokrātiskiem auto – Latvijas regularitātes trasēs startējuši braucēji ar moskvičiem, volgām un pat zapiņiem! Arī pirmās un otrās paaudzes “VW Golf” šobrīd jau kvalificējas startiem “Youngtimer” ieskaitē.
Kalendārs – bagātīgs
Pirmajiem iespaidiem droši varu rekomendēt piedalīties “Youngtimer” kustības rīkotajos pasākumos – šogad tādi ir veseli trīs. Sezona sākās ar Eiropas čempionāta rallijā posmu Liepājā, kur uz starta izgāja 20 ekipāžas un mēroja 219 kilometrus 14 regularitātes ātrumposmos, savukārt pēdējais posms notiks oktobrī. Informāciju par nākamajiem iespējamajiem startiem visvienkāršāk uzzināt “www.youngtimerrally.lv”.
Un, kad Latvijas trases ir apgūtas, var droši doties ārpus mūsu valsts robežām, kur praktiski visās Eiropas valstīs notiek šādi dalībnieku kupli apmeklēti pasākumi.
Piemēram, nedēļu pēc Somijas “WRC” posma pa tiem pašiem ceļiem notiks regularitātes rallijs, kuram dots vēsturiskais 1000 ezeru rallija nosaukums. Un, protams, Montekarlo – pats prestižākais šīs disciplīnas pasākums ar startu vairākās Eiropas pilsētās un finišu pie Vidusjūras.
Šīs sacensības ir ne vien prestižas, bet arī sarežģītas – no 300 startējošajiem parasti līdz finišam tiek aptuveni puse, jo sarežģītās trases ir pārbaudījums gan tehnikai, gan arī ekipāžām. 22 reizes notikušajā “Rally MonteCarlo Historique” regulāri piedalās arī latvieši – paši pieredzējušākie šajā maratonā ir Kārlis Miķelsons ar Normundu Vuguli, kuriem aiz muguras ir jau 12 starti un 2013. gadā izcīnītā 1. vieta savā klasē, bet Agris Staņēvičs kopā ar Jāni Kirkovaldu 2015. gadā ar “VAZ 2103″ izcīnīja astoto vietu absolūtajā ieskaitē.”
