Kā iebraukt valsts vai pašvaldības uzņēmumu kabatās, lai segtu “Dienas” mīnusus, domājis arī Šlesers. 2010.gada novembrī sarunā ar “Lattelecom” šefu Juri Gulbi viņš teicis: “Principā jātaisa ilgtermiņa attiecības. Un viena lieta ir reklāma, a otra lieta – PR un viss pārējais, “Dienas Bizness”, “Diena” un viss”. Gulbis piekritis, neesot problēmu noslēgt līgumu, jo “Diena” “vairs nekādas mauc**** neraksta”. “Pamazām esam nonākuši līdz situācijai, ka tie sūdīgie rakstītāji visi ir ārā. Visi tie, kas drā**,” izteicies Šlesers. Bet 2011.gada janvārī viņš stāstījis ostas biznesa partnerim Ralfam Kļaviņam, ka Koziols var “Dienā” maksimāli “samazināt izdevumus, bet tad ir jāpieliek klāt – ko var dome pielikt, ko var “Dzelzceļš”, ko var “Boltiks”, ko var vēl kāds”. “Mērķis ir tāds, lai mīnuss varētu tikt nosegts ar kaut kādiem citiem līdzekļiem. Galvenais, lai nav jāliek iekšā. Nu, štukojam,” teicis Šlesers. 24
Februārī Šlesers jau esot izdomājis risinājumu ar “airBaltic” un stāsta Koziolam: “Es viņam [Flikam] pateicu, ka ir jāparaksta vienošanās priekš tā cauruma”. Savukārt Koziols esot izdomājis, kā apmierināt Šlesera vēlmi, lai “Diena” slavina Rīgas domi. “Es pastāstīšu, kā būs ar Rīgas domi. Dome pati būs vinnētāja – mēs uztaisām ieliktni Rīgas ziņas. Jo nevar tā, kā to dara “Neatkarīgā”. Paņem “Neatkarīgo” rokās! Viņa ir lapele, nožēlojama lapele, viņa zaudē auditoriju ārprātīgi. Ainār, uztaisām gaumīgu, smuku. Reizi desmit dienās Rīgas ziņas, Ainār! Krāsains, foršs!” teicis Koziols.
“Rīdzenes sarunas” arī atklājot, ka oligarhi apsprieduši iespējas konsolidēt mediju koncernus, kad krīzes laikā LNT cieta miljonos mērāmus zaudējumus. 2011.gada februārī Koziols jautājis, kas notiek ar LNT, vai to pērk norvēģu koncerns “Schibsted”. Šlesers skaidrojis: “Es runāju ar Andri, un viņš piedāvāja vienu variantu. Pirmkārt, tur neko tagad nevar nopirkt, jo tās daļas ir arestētas [digitālgeitas ietvaros]. Bet viņi uztaisīs risinājumu, ka palielinās kapitālu un Andreja daļas kļūs šitās… Tas, ko Andris saka, ka apvienot – šito visu ar televīziju. Jo viņiem ir visi tie reģionālie [kanāli]”. Koziols iebildis, ka nav jēgas ieguldīties, jo nākotne ir interneta televīzijai, tomēr Šlesers palicis pie sava. “Runa ir par ietekmi. (..) Sinerģija būtu. Savādāk to politiku jau arī nesakārtosim. (.. ) Viens no trim kanāliem – nav slikti priekš Latvijas,” teicis Šlesers.
Kā vēsta “Ir”, viņa aprakstītā shēma tiešām 2011.gadā īstenojās – notika vērienīga kapitāla palielināšana uzņēmumā “Neatkarīgie nacionālie mediji”, un par tā galveno īpašnieku kļuva ar Šķēli pastarpināti saistīta firma. Tomēr LNT zaudējumi turpinājās, pēc ārkārtas vēlēšanām 2011.gada rudenī Ēķa partneri pazuda no politikas, un 2012.gada sākumā viņš savu lolojumu bija spiests pārdot TV3 īpašniekiem, zviedru koncernam “MTG”. Taču atbilstoši konkurences noteikumiem vēl līdz šā gada beigām abos kanālos jāsaglabā atsevišķi ziņu dienesti, un to redakcionālā politika tiešām krasi atšķiras joprojām.
Trīs nedēļu laikā šis ir trešais žurnāla “Ir” publicētais “Rīdzenes sarunu” atšifrējums.
Šlesers līdz šim nav tos komentējis. Savukārt Ameriks noliedzis saistību ar žurnālā “Ir” publicētajām sarunām. Rīgas domes sēdes laikā aizvadītajā nedēļā, atbildot uz jautājumu par sarunu atreferējumiem, viņš teica, ka kategoriski noraida saistību ar šiem izteikumiem, jo tie neesot viņa vārdi. Viņš apgalvoja, ka sarunas esot “pilnīgi sakompilētas” un viltojums.
Tikmēr Lembergs šonedēļ paziņojumā masu medijiem apgalvoja, ka Šlesera sarunas viesnīcā “Rīdzene” attiecībā uz Lembergu izdevumā “Ir” esot atspoguļotas sagrozītā formā. “Sarunu forma un saturs, cik tas attiecas uz mani, ir apzināti, melīgi sagrozīts, tai skaitā izdaiļots ar spēcīgiem palīgvārdiem,” norādīja Ventspils mērs.
