Autobraucēji un gājēji nesaprotas 1
Latvijas Universitātes pasniedzēju, socioloģijas maģistri lLZI MILEIKO mudināju paanalizēt, vai tiešām ļaudīm Latvijā parādījušās pašnāvnieciskas tieksmes.
– Manuprāt, traģiskā situācija uz ceļiem liecina nevis par kādiem īpašiem pašnāvnieciskiem nolūkiem, bet ir dažādu sabiedrības procesu rezultāts. Latvijā pastāv ļoti liela nesaprašanās starp gājējiem un autovadītājiem. Trūkst savstarpējas cieņas. No autovadītāju puses jūtama liela neiecietība, un zema ir autobraukšanas kultūra. Savukārt gājēji īsti nenovērtē riskus, nesaprot, kas ir bremzēšanas ceļš, kā bremzēšanu ietekmē slidena brauktuve un slikta redzamība. Skatījums uz šīm lietām būtiski mainās, kad gājējs kļūst par autovadītāju. Tad viņš saprot, ka ne vienmēr autovadītājs var nobremzēt, lai kā pūlas, piemēram, uz slidena ceļa. Bet kas visvairāk iet bojā autoavārijās? Vīrieši, galvenokārt gados jauni. Domāju, šī situācija lielā mērā izskaidrojama ar mūsu sabiedrības priekšstatiem par vīrišķību. Lai būtu vīrišķīgs, tev jābūt drosmīgam un jābrauc ātri. Sabiedrībā līdz galam netiek nosodīta arī braukšana dzērumā. Lai gan policijas kampaņas šajā ziņā situāciju ir nedaudz mainījušas uz labo pusi, dzeršana un braukšana lielā ātrumā daļai jauniešu joprojām ir viņu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Likumu un robežu pārkāpšana, īpaši jauniešu acīs, ir vērtība. Par ātrumu kā par vērtību liecina arī neatļautie dragreisi, kas joprojām daudzviet notiek, un citas ekstrēmas izklaides. Jo runa jau nav tikai par autovadīšanu, bet arī par pārdrošu peldēšanu, nodarbošanos ar ekstrēmajiem sporta veidiem utt. Arī kaitbordists, kurš gāja bojā pie Kolkas raga, pieskaitāms šai pašai uzvedības grupai. Jauniem vīriešiem šķiet pievilcīgi riskēt, izvēlēties riskantu uzvedības modeli. Tā nav tikai Latvijas un Eiropas, bet visas Rietumu sabiedrības problēma. Modeli – īsts vīrietis ir ātrs, atraktīvs un spēj riskēt – popularizē arī daudzas jauniešu filmas. Bet puisis, kurš ir prātīgs un neriskē, bieži vien tiek uzskatīts par nūģi. Kā mēs audzinām savus puišus? Ko viņiem mācām? Meitenēm stāstām, ka viņām jābūt prātīgām, cītīgām, gudrām, bet puišiem – drosmīgiem, ātriem u.tml. Nebilstam ne vārda par to, ka viņiem jābūt uzmanīgiem. Arī to, ka svarīgi izvērtēt riskus, neiemācām kā vērtību.
Vīriešiem jāmāca, ka tā vietā, lai būtu ātrs, daudz lielāka vērtība ir būt dzīvam.
Jāatzīst, situāciju lielā mērā ietekmē arī Latvijas sabiedrības duālās attiecības ar valsti. Ļaudis mēdz teikt – mēs mīlam šo zemi, bet necienām šo valsti. Likumu pārkāpšana ir pirmā pazīme, kas liecina par necieņu pret valsti. Ļaudis izvairās maksāt nodokļus un pārkāpj citus likumus. Latvijā arī tikpat kā netiek veikts skaidrojošais darbs. Ja vadītājs pārkāpis satiksmes noteikumus, tā vietā, lai izskaidrotu kļūdu un brīdinātu, ceļu policists tūdaļ uzliek sodu. Policija šobrīd nav autoritāte, bet autoritatīva, valsts – policejiska, uz sodīšanu vērsta. Bet, jo vairāk soda, jo vairāk gribas pretoties. Vīrišķības kontekstā puiši līdz ar to turpina ātri braukt un cerēt, ka nenoķers. Attiecības – es pārkāpju likumu, valsts – uzliek sodu, turpinās, – uzskata Ilze Mileiko.
