Foto – Thomas Ruffer/CARO/SCANPIX

Tā saukto ātro kredītu firmās ikviens cilvēks var aizņemties no dažiem simtiem līdz pāris tūkstošiem latu ar mobilā tālrunī sūtītās īsziņas vai interneta palīdzību, turklāt pat neizejot no mājas jebkurā diennakts stundā, arī brīvdienās vai svētku dienās.

Lasītākie

7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas

“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

Lasīt citas ziņas

Lai aizņemtos, nevajag neko – ne apliecinājumu par ienākumiem, ne galvotājus, ne ķīlā kādu nekustamu vai kustamu mantu. Aizņēmējam tiek prasīts vien mobilā tālruņa numurs un bankas konts, uz kuru prasītā summa tiek pārskaitīta piecpadsmit minūšu 
laikā…

Aizņemšanās liga 
nav pārslimota

Kaut arī tūkstošiem iedzīvotāju ir rūgta pieredze ar hipotekārajiem kredītiem, kuru dēļ viņi gan zaudējuši dzīvokļus vai citu nekustamu mantu, gan uz vairākiem gadiem iegrimuši parādos, aizņemšanās liga nav pārslimota. Dažādi pētījumi liecina, ka lielai iedzīvotāju daļai dzīve uz parāda joprojām šķiet pašsaprotama. Gluži otrādi – tā pieaug milzīgos apmēros. 2010. gadā firmās izsniegto ātro kredītu skaits bija 300 000. 2011. gadā tas sasniedza 1 500 000. Pēdējos gados ātros kredītus izmantojuši vai turpina izmantot aptuveni 500 000 cilvēku. Bet aptuveni 250 000
 aizņēmēju, nespēdami tos atdot laikā, iekrīt parādos.

Esam vientiesīgi? Pētījums atklāj, ka Latvijas sabiedrībā dominē izteikti stereotipi un piekrišana sazvērestību teorijām

RAKSTA REDAKTORS

Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku!

RAKSTA REDAKTORS

“Dēls ir gudrs IT speciālists, bet neviens nedod iespēju!” Mamma dalās pieredzē, kā pieprasītākajā profesijā nav iespējams atrast darbu

Klientu pievilināšanai firmās piesola dāvaniņas – picu, “Laimas” saldumus, romantiskas vakariņas restorānā vai biļetes uz populāru dziedātāju un mūziķu koncertu…

Taču netiek skaidri pateikts, kādas saistības aizņēmējs patiesībā uzņemas: kādas ir aizdevuma procentu likmes un kā rēķina soda naudas apmēru, ja nauda netiek atdota noteiktajā termiņā. Kā izrādās, likmes ir galvu reibinošas – aizņemoties 200 latu, dažādās firmās tās svārstās no 150 līdz 1552 procentiem gadā.

Latvijas Kredītņēmēju apvienības pārstāvis Jānis Āboliņš stāsta, ka zinot cilvēku, kuram kādā firmā paņemtais 600 latu aizdevums ar procentiem un kavējuma naudu īsā laikā pārvērties par 12 000 latu lielu parādu, kuru atdot, protams, vairs nav tik vienkārši.

Aizņēmies 200, 
atdevis dubultā

Rīgas pievārtes iedzīvotājs Uģis Mierkalns stāsta, ka ātro kredītu firmās vairākkārt aizņēmies šķietami nelielas summas – no 150 līdz 200 latiem. To darījis tāpēc, ka labajos laikos privātmājas iegādei bijis paņemts arī hipotekārais kredīts bankā. Bet pēdējā laikā līdz algas dienai allaž pietrūcis naudas ikdienas vajadzībām. Pirmos aizņēmumus izdevies atdot laikā, bet tad kādā brīdī tos nokavējis, tāpēc lūdzis maksājuma termiņa pagarinājumu. Lai atdotu aizdevumu vienai firmai, vēlāk aizņēmies otrā, bet arī tur nokavējis maksājumus un tāpat bijis spiests prasīt termiņa pagarinājumus.

Firmā “SohoCredit”, kurā bija aizņēmies 150 latus, termiņa pagarinājumu viņam gan iedeva, bet ieslēdza “skaitītāju”, rēķinot soda procentus (1% dienā no 150 latiem) nevis par kavējuma dienām, bet no līgumā noteiktās dienas, kad bija jāatmaksā šie 150 lati.

Iznākumā Uģis bijis spiests samaksāt papildus aptuveni 70 latus par maksājuma termiņa pagarināšanu un vēl tikpat lielu summu par maksājuma kavēšanu. Iznākumā 150 latu aizdevums pārvērties par 300 latu parādu. “Līgumā šie punkti nav precīzi atrunāti, bet firmā tos pagriež tā, kā izdevīgāk pašiem. Būtībā iznāk, ka kavējuma dēļ man liek maksāt dubultā,” stāsta Uģis.

Pašlaik Uģis ir parādā ap 350 latiem trim ātro kredītu firmām un tikpat liels ir viņa mēneša maksājums bankai par hipotekāro kredītu. “Bankas kredītu nemaksāt nevaram, jo tad tā nodos tiesai un es ar sievu un diviem bērniem palikšu uz ielas,” viņš atzīst.

Valstī trūkst, 
firmām – cik uziet

Cits līdzīgā veidā parādos nogrimušais rīdzinieks Viktors Ivans man apgalvo, ka valsts neko nedara tāpēc, ka aiz šo Kiprā, Maltā, Dominikānā un citās dienvidjūru salās reģistrēto firmu izkārtnēm slēpjas tie paši, kas Latvijā ieņem dažādus amatus valsts pārvaldē, uzņēmumos un bankās. “Valstij trūkst naudas pensijām, veselības aprūpei un citām ikdienas vajadzībām, cilvēkiem trūkst naudas, lai samaksātu par siltumu. Bet firmām tās ir, cik uziet,” viņš saka.

Viktors izpētījis, ka vairākas ātro kredītu firmas savu starta kapitālu šim ļoti ienesīgajam biznesam aizdevumu veidā saņēmušas no komercbankām, kurām pēc valstī ieviestajiem krietni stingrākiem uzņēmējdarbības noteikumiem vairs nav iespējams ar apdullinošu reklāmu pašām piedāvāt aizdevumus.

Kā viņš stāsta, kāda ātro kredītu firma ir saistīta ar Rietumu bankas valdes locekli. Bet firmiņa dažādos krievu valodā izdotajos preses izdevumos nemitīgi sludina ātri saņemamus, kā tur rakstīts, “mierīgus kredītus”… “Diemžēl daudziem cilvēkiem nereti pietrūkst saprašanas, lai novērtētu savu maksātspēju. Bet tāpēc jau ir valsts, kam būtu laikus jābrīdina par risku, kādu viņi uzņemas, un jāierobežo šo “haizivju” firmu alkatība. Likumus varēja izgrozīt sen. Bet to apzināti nedara tāpēc, ka tas ir izdevīgi valdošajai kliķei,” viņš spriež.

Manis uzrunātie ļaudis saka, ka būšot gandarīti, ja ar šiem stāstiem kādam atvērsies acis un ja valstsvīri beidzot sāks kaut ko darīt, lai ierobežotu ātro kredītu firmu biznesu.

Saeimā un valdībā 
sola rīkoties

Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne atzīst, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija prasa bankām darbības pārskatus, tādējādi kontrolējot kreditēšanas principu ievērošanu. Bet šo ātro kredītu firmu darbību neuzrauga. Kaut arī tās tāpat kā bankas ir finanšu tirgus dalībnieces.

“Būtībā šīs ātro kredītu firmas nekontrolē neviens,” viņa atzīst. Ekonomikas ministrijai pakļautajā Patērētāju tiesību aizsardzības centrā gan izdod tām atļaujas komercdarbībai, bet tās uzraudzībai pietrūkst spēku. Viņasprāt, uzraudzība būtu jāuzņemas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, tāpat kā tās uzrauga bankas, apdrošināšanas sabiedrības un citus finanšu tirgus dalībniekus.

Atzīst apdraudējumu

Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts publiski atzinis, ka šo firmu darbība un aizraušanās ar kredītiem rada nopietnus draudus nonākt ilgtermiņa parādu slazdā.

Ministrijā izveidota lietpratēju darba grupa, kurai līdz 1. aprīlim jāsagatavo grozījumi tiesību dokumentos, lai noteiktu ātro kredītu aizdevumu likmju “griestus”, nepieļautu aizdevumu izsniegšanu bez maksātspējas novērtēšanas, kā arī ierobežotu cilvēku prātu reibinošo reklāmu, kas sekmē aizraušanos ar ātrajiem kredītiem.

Tāpat paredzēts stiprināt Patērētāju tiesību aizsardzības centra pilnvaras, lai tam būtu tiesības pieprasīt šīm kredītu firmām uzraudzībai nepieciešamās ziņas.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa vēsta, ka pērn no 358 saņemtajām rakstiskām sūdzībām par finanšu pakalpojumiem 100 sūdzības bijušas par ātro kredītu firmām, tostarp par darbību bez atļaujas, par mēģinājumiem nesamazināt aprēķināto procentu apmēru, ja kreditēšanas līguma noteikumi bijuši izpildīti pirms termiņa, kā arī par reklāmām, kas veicina neapdomīgu aizņemšanos.

Cik gadā maksātu 200 latu aizņēmums 
ātro kredītu firmā?

Avots: Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re: baltica” 
2012. gadā veiktā aptauja

Viedoklis

Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne: “Ir apkaunojoši noskatīties, kā valsts ļauj šīm firmām dzīt iedzīvotājus jaunu parādu jūgā. Pašlaik tiek pieļauts, ka par vienu un to pašu aizdevuma līguma pārkāpumu var pieprasīt gan nokavējuma procentus, gan līgumsodu, turklāt līgumsoda apmērs var pārsniegt 100 procentus no aizdevuma summas.

Jāievieš gan procentu likmju, gan līgumsodu ierobežojumi. Līgumsodu nedrīkst noteikt vairākkārtīgu vai procentuāli pieaugošu maksājumu veidā. Tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Komisijas deputāti lēmuši, ka līdz 14. martam sagaidīs priekšlikumus Civillikuma grozījumiem otrajā lasījumā.”