Latvija vairs nav valsts ar sesto ātrāko internetu pasaulē. Gada laikā interneta ātruma topā esam nokrituši uz 17. vietu. Kā tad tā – kompānijas investē jaunās tehnoloģijās, cīnās par interneta nodrošināšanu arī laukos, taču saņem pliķi, redzot, kā mums strauji garām aizšaujas, piemēram, Rumānija (13. vietā), par krietni bagātākām un attīstītākām valstīm nemaz nerunājot?
Vidējais interneta ātrums Latvijā ir samazinājies par 9,5%, tas ir lielākais kritums Eiropā. Ja saglabāsim esošo interneta ātrumu, diezgan droši var prognozēt, ka jau 2018. gadā mūs apsteigs arī Beļģija, Īrija, Spānija, Vācija, Ungārija, Taizeme, Kanāda, varbūt arī Austrija un Jaunzēlande. Jo šīs valstis interneta ātrumu strauji audzējušas. Starp citu, piemēram, Kenijā vidējais ātrums ir 12,2 Mbit/s – audzis par 67%. Te gan jāuzsver, ka diez vai Kenija var lepoties ar pārāk labu pārklājumu, kamēr Latvijā labs internets pieejams teju visur.
Lieto lētāku un lēnāku internetu
Kā norāda “Telia Latvija” komercdirektors Mārtiņš Paurs, viens no bēdīgās ziņas cēloņiem ir viduvēja vai pat lēna interneta popularitātes paaugstināšanās, ko iespējams iegūt par salīdzinoši zemu cenu. Ekonomiskā situācija neļauj lielai daļai patērētāju izvēlēties strauji popularitāti gūstošo 4G vai pat optisko internetu (pieejams apmēram 60% iedzīvotāju).
“Operatoriem nav tehnisku šķēršļu nodrošināt ātru internetu. Mājsaimniecības un uzņēmumi izvērtē vajadzības, bieži vien izvēloties lētākas un attiecīgi lēnākas alternatīvas. Nemākam izmantot visas lieljaudas interneta pieslēgumu sniegtās iespējas,” sacīja M. Paurs. “”Akamai” respektablais pētījums ir vērtējams kā trauksmes zvans. Un nebūt ne pirmais. Piemēram, DESI rangā, kas atspoguļo dažādu rādītāju kopumu un parāda Eiropas Savienības valstu konkurētspēju digitālajā pasaulē, Latvijai ir atvēlēta tikai 20. vieta. Citā Eiropas statistikas rādītājā, kas atspoguļo, cik daudz uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus, Latvijai atvēlēta 24. vieta ar 8%. Piedodiet, bet pat ES sastāvā neesošajai Turcijai mākoņpakalpojumu lietošanas rādītāji ir augstāki. Sarakstu varētu vēl turpināt,” negatīvo līkni iezīmē M. Paurs. “Domāju, ka ir pienācis laiks beigt tīksmināties par īso spozmes mirkli, kad 1 Gbit/s ātrums bija modes lieta un varējām gozēties ātrākā interneta saraksta augšgalā. Jāsāk intensīvi strādāt pie tā, lai internetam Latvijā būtu saturs. Lai uzņēmumi aktīvāk veic tirdzniecību tiešsaistē, rastos arvien jauni e-pakalpojumi, rastos praktisks pielietojums lietu interneta (“Internet of Things”) sniegtajām iespējām, kā arī saziņai izmantotu videokonferences. Tad arī lieljaudas interneta pieslēgumiem atkal rastos pieprasījums,” sacīja “Telia Latvija” pārstāvis. Viņaprāt, interneta ātruma krišanās noteikti nav saistāma ar veiktajām investīcijām, jo kabeļi taču lēnāki nekļūst un arī iedzīvotāju skaits mums samazinās, nevis pieaug.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
