Mēģinās ierobežot kredītu galvu reibinošos procentus un soda naudas 11
Iespējams, šai Saeimai tomēr izdosies stingrāk ierobežot tā saukto ātro kredītu firmu biznesu, kas ar galvu reibinošiem procentiem un soda naudām par kavējumiem iedzinusi parādos lielu daļu iedzīvotāju. Par to liecina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apņēmība atbalstīt vairākus Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus, kurus otrajā lasījumā Saeimā plāno skatīt 23. aprīlī.
Likuma grozījumiem nikna pretestība
Kā zināms, pirmajā lasījumā likuma grozījumus pieņēma 11. Saeima neilgi pirms pilnvaru beigām. Taču, saduroties ar ātro firmu pārstāvju niknu pretestību, deputātiem pietrūka laika un pacietības novest iesākto līdz galam. Tiesa, pagājušajā gadā stājās spēkā citi šī likuma grozījumi, kuri kredītu devējiem uzlika pienākumu novērtēt kredītu ņēmēju maksātspēju.
Par likumprojektu atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš cer, ka, pieņemot šos grozījumus, turpmāk vairs nebūs iespējams, ka parāds īsā laikā izaug no 100 līdz 1000 eiro un ka cilvēki tiek ierauti tā saukto ātro kredītu parādu verdzībā. Arī pašlaik deputātiem jāuzklausa ātro kredītu aizstāvju žēlabas, ka jau agrāk pieņemto ierobežojumu ietekmē nozares apgrozījums jeb ieņēmumi esot sarukuši par vairāk nekā 20 procentiem. Vēl lielāki ierobežojumi varot izputināt nozari. Vairs nebūšot izdevīgi izsniegt šos kredītus, pēc kuriem ir liels pieprasījums.
No 58 kapitālsabiedrībām, kuras saņēmušas atļaujas dažādu kredītu veidu izsniegšanai, pašlaik 18 ir tā saukto ātro kredītu firmas. Kaut arī, kā apgalvo nebanku kreditētāji, pēc pērn Saeimā pieņemtajiem likuma grozījumiem klientu maksātspēja tiekot vērtēta, ar mobilā tālrunī sūtītas īsziņas vai interneta palīdzību pārdesmit minūtēs joprojām var diezgan viegli aizņemties no dažiem simtiem līdz pāris tūkstošiem, turklāt jebkurā diennakts stundā, arī brīvdienās vai svētku dienās. Lai aizņemtos, nevajag ne izziņu par ienākumiem, ne galvotājus, ne ķīlā kādu nekustamu vai kustamu mantu.
