Ceļā uz literatūras pilsētas statusu. Kas noteikti jāapmeklē Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālā 2
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms vairākiem gadiem mums visiem tik zināmā skaistā pilsēta Sigulda izvēlējās sevi uzsvērt ar saukli – pilsēta, kas aizrauj. Visiem jau izsenis Sigulda zināma kā opermūzikas, sporta un tūrisma pilsēta, bet novada aktīvo iedzīvotāju aizrautība sniedzas pēc jauniem apvāršņiem un, pateicoties sākotnējai iedzīvotāju iniciatīvai, Sigulda viskrāšņākā gadalaika – rudens – laikā, nākamnedēļ, no 6. līdz 8. oktobrim, kļūs par Latvijas pirmā Bērnu un jauniešu literatūras festivāla (SBJLF) rīkotāju.
SBJLF komandas sapnis ir redzēt lasīšanu kā vienu no mūsu ikdienas nodarbēm, kas ikdienā iekļautos tikpat organiski kā sociālo tīklu lietošana vai video spēles. Festivāla programma Siguldā veidota ar mērķi iepazīstināt ar literatūras dažādajām šķautnēm, notiks sarunas un darbnīcas ar autoriem no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Norvēģijas, ilustrāciju izstādes, teātra izrādes, multimediju notikumi, nepublicēto darbu lasījumi, grāmatizdevēju jaunāko grāmatu prezentācijas un daudz kas cits, uzmundrinot bērnus un jauniešus atrast laiku lasīšanai gan ikdienišķās, gan neikdienišķās situācijās. Festivāls īpašu uzmanību pievērš izglītības iestādēm un iespējai papildināt skolēniem piedāvāto literatūras saturu, tādēļ pirmajā dienā, piektdien, 6. oktobrī, festivālā piedalīsies novada izglītības iestāžu skolēni un viņu skolotāji. Savukārt sestdien un svētdien, 7. un 8. oktobrī, festivāla notikumus aicināts apmeklēt ikviens interesents.
Šobrīd, organizējot Bērnu un jauniešu literatūras festivālu, siguldieši jau raugās tālāk – uz iespēju Siguldai kļūt par vienu no UNESCO atzītām literatūras pilsētām. 2004. gadā UNESCO aizsāka veidot Radošo pilsētu tīklojumu, aicinot pieteikties pilsētas, kas ir izcilas literatūras, kino, mūzikas, dizaina, gastronomijas, amatniecības un jauno mediju jomās. Kā teikts organizācijas paskaidrojumā – lai kļūtu par literatūras pilsētu, vajadzīga ne tikai ilga un iespaidīga literatūras aktivitāšu vēsture, bet būtiski, lai arī mūsdienās notiktu dažādi literatūras festivāli un svētki, bieži ciemotos rakstnieki, pilsētā darbotos daudz grāmatnīcu un izdevēju.
Reizi gadā tiekoties, pilsētu pārstāvji veido savstarpēju sadarbības tīklu, domā par jauniem veidiem, kā sasniegt lasītājus, dalās praksē un zināšanās, sniedz ieskatu literārajā pieredzē. Tartu par literatūras pilsētu tika atzīta jau 2017. gadā, kopš 2021. gada par tādu sevi sauc arī Viļņa, pavisam Eiropā ir 24 literatūras pilsētas, no kurām pati pirmā 2004. gadā bija Skotijas galvaspilsēta Edinburga. Pasaulē kopumā ir 42 literatūras pilsētas, starp citu, divas no tām ir arī Ukrainā – 2015. gadā par literatūras pilsētu kļuva Ļviva, bet 2019. gadā – Odesa.
Par šī sapņa piepildījumu “Kultūrzīmes” aicināja pastāstīt Siguldas novada Kultūras centra literatūras projektu vadītāju Daci Kreceri-Vuli. Risinot praktiskos jautājumus, liekas, ka tieši viņa realitātē iedzīvina to, kas pausts Igaunijas pilsētas Tartu šī pavasara literatūras festivālā: “Literatūra ir īstā vieta, kur vēlēties, domāt par neiespējamo un iedomāties neiespējamo.” Siguldas festivāla programma veidota ar mērķi parādīt literatūras dažādību. Tās uzdevums ir atrast un izveidot jaunus tiltus pie mazajiem un lielajiem lasītājiem, lai piepildītos festivāla sapnis – lasoša sabiedrība, kurā literatūra iekļaujas organiski.
“Mums likās ļoti dīvaini, ka līdz šim neviena Latvijas pilsēta nav saņēmusi kādu no šiem statusiem, kaimiņvalstīs ir jau pa vairākiem, piemēram, Tallina ir mūzikas pilsēta. UNESCO literatūras pilsētas statuss, protams, ir mērķis, uz ko tiekties, tomēr pamatā šis lēmums – kļūt par literatūras pilsētu – ir pašvaldības apliecinājums novada iedzīvotājiem, ka tas mums ir un būs svarīgi vēl ļoti, ļoti ilgi,” sarunā ar “Kultūrzīmēm” uzsver Dace Krecere-Vule. “Festivāls ir tas, kas parāda, salīmē visu to, ko mēs visi – gan iedzīvotāji, gan profesionāļi – darām izglītības un sabiedrības labā, parāda mūsu darbību virzienus.”
Pati doma par literatūras festivāla organizēšanu un pieteikšanos UNESCO tīklā literatūras pilsētas statusam esot pirms vairākiem gadiem nākusi no Siguldas novada kultūras konsultatīvās padomes un esot “iekritusi atsaucīgā vidē”, proti, Siguldas novada kultūras centrā “Siguldas devons”, ko vada Jolanta Borīte. “Siguldā daudz domājam par lasītprasmi, domājam, kā iesaistīt skolas un skolēnus,” teic D. Krecere-Vule. Viens no pagājušā gada veiksmīgajiem darbiem lasītprasmes uzlabošanā esot bijusi kopēja skolu bibliotekāru, skolotāju un bērnudārzu metodiķu tikšanās, lai atrastu klupšanas akmeņus. “Tas prasa ilgu laiku, ne jau pēc viena festivāla vai pēc vienas veiksmīgas kampaņas visi skolēni uzreiz sāks lasīt, tā noteikti nenotiks, bet mūsu uzdevums ir piedāvāt un iepazīstināt ar ko tādu, ar ko skolēni ikdienas procesā nesastopas. Atrast jaunus tiltus, kas savienos grāmatu ar mazajiem un arī ne tik mazajiem lasītājiem.”
Festivāla programmu veidojuši četri kuratori – grāmatizdevēja, apgāda “Liels un mazs” vadītāja Alīse Nīgale, ilustratore un bērnu grāmatu autore Rūta Briede, režisors, Valmieras vasaras teātra festivāla Bērnu un jauniešu programmas vadītājs Jānis Znotiņš un radošo industriju uzņēmums “Story Hub”.
Piektdiena, 6. oktobris
Diskusijā – Baltijas pieredze lasītprasmes veicināšanā
Festivāla pirmajā dienā, piektdienā, 6. oktobrī, pulksten. 16 festivāla organizatori tiešsaistē aicina pievienoties diskusijai “Kas veicina lasītprieku? Baltijas pieredze un plāni”. Tajā tiks runāts par lasītprieku ģimenē, skolā un grāmatās; meklēts kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu pieredzē un plānos.
Diskusiju vadīs Aija Bremšmite, un tajā piedalīsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, Lietuvas lasītveicināšanas programmas “Vaikų žemė” vadītājs Justins Vancevičs, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece Antra Ozola, Igaunijas Bērnu literatūras centra attīstības direktore, Bērnu un jauniešu literatūras festivāla rīkotāja Marju Kaska un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja padomniece Ieva Hermansone.
Klātienē diskusiju varēs klausīties “Siguldas devons” “DIGITI” zālē, bet sekot līdzi tiešraidē būs iespējams gan LSM.lv, gan arī festivāla “Facebook” kontā.
Sestdiena, 7. oktobris
Izstādes, izrādes, “Nepublicēto darbu lasījumi”
Pulksten 11 “Siguldas devona” zālē “Silva” kā īpašs notikums visai ģimenei atzīmējama igauņu izcelsmes zviedru mākslinieces Ilonas Vīklandes izstādes atklāšana. Pirmo reizi Latvijā būs skatāmi viņas darbi no Astridas Lindgrēnes grāmatām, ar kurām uzauguši tik daudzi Latvijas bērni un viņu vecāki.
No pulksten 11 līdz 17 Siguldas Pils dārzā apmeklētājus gaidīs orientēšanās spēle, kuru kopā ar festivāla darbiniekiem veidojusi norvēģu autore Kristina Rūšifte pēc savas grāmatas “Visi skaitās” motīviem. Kristinas interaktīvo ilustrāciju siena būs vieta, kur ikviens varēs atstāt savu liecību par festivālu.
Pulksten 13.30 Jāņa Čakstes ielas 1 iekšpagalmā notiks režisores Kristīnes Brīniņas skaitāma un skatāma mudžizrāde visai ģimenei “Visi skaitās”, kura tapusi, iedvesmojoties no Kristīnas Rūšiftes grāmatas un iestudēta sadarbībā ar Valmieras Vasaras teātra festivālu.
Četrdesmit divās valodās tulkotās grāmatas “Visi skaitās” autore Kristina Rūšifte “Kultūrzīmēm” pastāstīja, ka, viņasprāt, autoram vienmēr interasanti satikt savus lasītājus un festivālos ir priecīgi redzēt tik daudz lasošu bērnu. Viņa cerot, ka šīs satikšanās spēj ieinteresēt arvien vairāk jauno lasītāju, kuri lasīs arvien vairāk, ne mazāk. “Ceļojot pa pasauli un satiekot savus lasītājus, esmu laimīga, ka viņus interesē gan literatūra, gan dzīve. Ikkatrs no mums ir savādāks, un vienlaikus mums ir arī daudz kopējā. Lasīt manu grāmatu ir kā spēlēt paslēpes, iespējams, tāpēc tā kļuvusi tik populāra. Ceru gan, ka lasītāji novērtē arī stāsta filozofisko pusi.” Atbildot, vai bērni joprojām ir tikpat ziņkārīgi kā pirms 50 vai 100 gadiem, autore atbildēja, ka tā noteikti ir: “Varbūt, ka tagad aug pati ziņkārīgākā paaudze, jo nekad informācija nav bijusi tik viegli pieejama, tāpēc bērni ir ne tikai ziņkārīgi, bet arī gudri, turklāt – jo gudrāki viņi kļūst, jo vairāk informāciju meklē. Kad man jautā, kādam vecumam mana grāmata domāta – atbildu ziņkārīgam visu vecumu lasītājam.”
Savukārt režisors Jānis Znotiņš, SBJLF salīdzinot ar Valmieras vasaras teātra festivālu, pauž uzskatu, ka nevajadzētu uzsvērt, ka mūsdienu bērni ir mazlasītāji. “Mūsdienu izaicinājumi ir daudz lielāki, tāpēc mums, pieaugušajiem, jābūt gudrākiem, šis laiks ir prasīgāks arī pret mums. Šis laiks un tehnoloģijas gan dod, gan prasa tikpat daudz, cik dod, tie ir kā savienotie trauki. Tehnoloģiju iespējas ir lielākas nekā grāmatai, bet grāmatai pieder burvība. Iztēle un vārds, ko paši spējam iztēloties galvā, ir daudz spēcīgāks nekā tas, ko kāds cits radījis ekrānos vai tehnoloģijās,” uzsver režisors. Pēc viņa novērotā, joprojām bērni un jaunieši esot ļoti radoši. Viss nebūt nav tik slikti, “ja kāds nesēž ar kādu no Jaunsudrabiņa ķieģeļiem klēpī. Ja bērni ko nedara, tas nozīmē, ka mēs, pieaugušie, kaut ko esam atstājuši novārtā, un tāpēc ir tik liels prieks, ka Siguldas novads izprot šī festivāla nozīmi un vērtību.”
Pulksten 14 kultūras centrā “Siguldas devons” uz “Radix” zāles skatuves tiks izrādīta režisores Kristas Burānes Dirty Deal Teatro iestudētā izrāde “Netikumīgie”. Iestudējums saņēmis divas “Spēlmaņu nakts” balvas un vēsta par 2015. gada Saeimas pieņemtajiem grozījumiem, jautājot, vai mākslai un izglītībai ir jāspēlē paslēpes ar realitāti, vai tomēr tās drīkst droši skatīties viena otrai acīs un par ieraudzīto sarunāties ar bērniem un jauniešiem. Izrāde ieteicama no 14 gadu vecuma.
Pulksten 15 Pils paviljonā notiks mūziķa Artura Gruzdiņa un publikas kopīga izdziedāšanās, atverot mūziķa dzejas krājumu bērniem “Drošāks es” ar mākslinieces Agneses Rudzītes ilustrācijām (“Latvijas Mediji”). “Visapkārt ir daudz situāciju, vietu un lietu, kas var kļūt bīstamas, taču tāpēc no pasaules nav jābaidās. Dažkārt pietiek ar to, ja esi nedaudz uzmanīgs un īstajā brīdī atsauc atmiņā pareizo rīcību,” skaidro dzejnieks un mūziķis.
Pulksten 17.30 Raiņa parka skeitparkā notiks īpaši pusaudžu auditorijai izraudzītu “Nepublicēto darbu lasījumi” ar autoriem Ievu Melgalvi, Nilu Saksu Konstantinovu, Luīzi Pastori, Rasu Bugavičuti-Pēci un Annu Belkovsku. Kā stāsta dzejniece Anna Belkovska, autori lasīs tos darbus, kas vēl tikai top. Viņa lasīšot fragmentus no grāmatas par izdomātiem kādas mazpilsētas pusaudžiem divtūkstošo gadu sākumā. Lai izvairītos no atrašanās mājās nelabvēlīgos apstākļos, stāstā viņi kopīgi pavada laiku vietējā estrādē vai graustos. “Ļoti priecājos, ka notiks Siguldas festivāls, jo, lai gan bērniem šobrīd ir diezgan daudz grāmatu, pusaudžiem un jauniešiem to joprojām trūkst. Ir labi, ka tam tiks pievērsta uzmanība, turklāt tieši šis lauks interesē arī mani,” stāsta autore.
Turpat plkst. 19 gaidāms “Brīvrunu projekts” pusaudžiem.
Svētdiena, 8. oktobris
Anetes Meleces izstāde, ukraiņu autori
Pulksten 13 Dīķa mājā pie Siguldas pils kvartāla ar mākslinieces Anetes Meleces piedalīšanos tiks atklāta viņas grāmatu ilustrāciju izstāde, kas būs apskatāma līdz pat oktobra beigām. Tur būs vairāku grāmatu ilustrāciju oriģināli un speciāli izstādei radīti interaktīvi objekti, instalācijas un spēles. Varētu pat teikt, ka tā būs izstāde-rotaļu laukums. Izstādes atklāšanā piedalīsies arī pati māksliniece, kura, gaidot braucienu uz Siguldu, par festivālu stāsta kā par satikšanos – gan ar grāmatu cilvēkiem, gan ar tiem, kuri vēl tikai tās iepazīs, gan ar autoriem. “Mēs varam satikties dažādi – arī caur literatūru, caur gleznām un mūziku, filmām. Satikties var caur darbiem, kurus kāds radījis. Reiz man teica – vēl tevi nebiju pazinis, bet jau zināju tavus darbus. Tā tiešām bija – es biju redzējusi viņa darbus, viņš manējos. Bija sajūta itin kā mūsu dvēseles jau iepriekš sarunātos.”
Pulksten 10 Siguldas Pils paviljonā notiekošās darbnīcas laikā bērni no piecu gadu vecuma kopā ar mākslinieci Elīnu Skrapci iepazīs ukraiņu autoru Romanas Romanišinas un Anrija Lesiva grāmatu “Skaļi, klusu, čukstus”, ieklausīsies dažādās skaņās, uzzīmēs tās vizuāli uz vienas lapas, kura tiks pārvērsta par grāmatiņas vāku.
Abas dienas – 7. un 8. oktobrī
Interpretējot Kultūras kanonu un tiekoties ar autoriem
“Siguldas Devona” foajē norisināsies Grāmatizdevēju skatuve, kurā varēs iepazīties ar jaunākajām bērnu un jauniešu grāmatām, kā arī piedalīties darbnīcās.
No pulksten 11 līdz 17 Siguldas Pils dārzā apmeklētājus gaidīs “Orientēšanās spēle”, kas notiek pēc norvēģu autores Kristinas Rūšiftes grāmatas “Visi skaitās” motīviem.
Pulksten 12.30 turpat, Pils paviljonā, notiks “Stāstu puzles” darbnīca kopā ar rakstnieci Luīzi Pastori. Kā stāsta rakstniece, puzle ir palīgs interpretēt gandrīz akmenī iecirstās Latvijas Kultūras kanona vērtības, radot gan pilnīgi jaunas vērtības, gan kanona versijas. Stāsti būs brīvi interpretējami, un mazākie stāstītāji gaidāmi jau no četru gadu vecuma, turklāt spēlēties varēs arī pieaugušie. Luīze Pastore uzsver, ka šī puzle ir palīgs arī mazākumtautību skolēniem – gan mācīties valodu, gan apgūt Latvijas kultūras vērtības. Puzli var izmantot, arī mācoties stāstu struktūru, radot jaunus stāstus un veidojot dialogus. “Esmu ļoti liela festivāla atbalstītāja, literatūras festivālu, īpaši starptautisku, nekad nevar būt par daudz! Pie mums, Latvijā, tādu līdz šim nebija; esmu lepna, ka tas notiek manā novadā! Liekas, ka organizatoriem izdevies atsegt daudzas literatūras puses un dažādot veidus, kā par tām runāt. Man šķiet svarīgi, ka šāds festivāls ceļ gan grāmatu autoru, gan ilustratoru prestižu.”
Rakstnieces Luīzes Pastores un ilustratores Anetes Bajāres-Babčukas radītais “Stāstu stāsts” ir 20 abpusēji ilustrētas, savstarpēji savienojamas puzles kartītes, kas ļaus radīt sava piedzīvojumu stāsta neskaitāmas versijas. “Stāstu stāsta” darbnīcā bērni radīs savus stāstus, kuros ievītas Latvijas Kultūras kanona vērtības un arī tādas, kas ar tām cieši saistītas.
Festivāla dienās gan mazi, gan lielāki tā apmeklētāji varēs tikties un darboties arī ar dzejnieci Inesi Zanderi, meklēt iedvesmu stāstiem kopā ar igauņu rakstnieci Rēli Reinausu, darināt maskas mūsdienu mītiskajiem tēliem kopā ar lietuviešu rakstnieci Kotrīnu Zīli un citiem. Apgāda “Liels un mazs” vadītāja un SBJLF autoru programmas vadītāja Alīse Nīgale, jautāta par literatūras festivāla nozīmi mūsdienu pasaulē, stāsta, ka, pateicoties programmas dažādībai, šis uzskatāms arī par bērnu kultūras festivālu: “Varam parādīt, kā no grāmatas aizvijas dažādas taciņas uz visvisādām pusēm. Ir labi, ka kāda pašvaldība fokusējas šajā virzienā un zināmā mērā kalpo kā piemērs pārējām Latvijas pilsētām. Siguldai ir salīdzinoši mazs, bet ļoti piemērots mērogs.”
Vaicāta, vai iespējams salīdzināt lasošu bērnu vai jaunieti ar kādu, kurš nelasa, festivāla kuratore uzsver, ka lasošais noteikti ir empātiskāks, viņam ir bagātīgāks vārdu krājums un spēja izteikties, viņš spēj ne tikai lasīt, bet arī rakstīt. “Arī lasītāja izpratne par pasauli un lietām ir dziļāka un vērīgāka. Protams, galvenokārt ir runa par iekšējās pasaules bagātināšanu un mentālo spēku, tas noder arī pašapziņai, jo izlasītais bagātina neatkarīgi no apstākļiem vai attiecībām ar apkārtējiem”.
