Atrodi sevi no jauna rituālos. Iesaka Arturs Šulcs 0
Vasarā sajūtas iespējams uzasināt, jo pati daba it kā aicina – nomet lieko apģērbu un atceries, ka esi daļa no manis! Par dažādiem veidiem, kā var mēģināt to izdarīt, atgādina pārmaiņu treneris Arturs Šulcs.
Pieņemt sevi. Ja sevi mīl, var mīlēt arī otru cilvēku. Sevis, sava ķermeņa noliegšana var būt pamats seksuāliem traucējumiem un neirozēm visa mūža garumā. Cilvēks sevi iepazīst jau bērnībā, pieskaroties arī intīmajām ķermeņa vietām. Ja pieaugušie to pamana un par to nosoda, kaunina, būtībā tas ir vardarbības veids, kas psihē atstāj dziļu nospiedumu: seksuālā vēlme ir, bet par to kauns, jo tas ir slikti. Man mīlestība nepienākas, jo neesmu gana labs.
Vecākiem bērni par seksualitāti jāizglīto pēc iespējas neitrālākā veidā, nedramatizējot un nešausminoties. Jo lietišķāk un vienkāršāk, jo labāk. Meitenēm laikus jāstāsta, ka viņām būs mēnešreizes, jo arī informācijas nesniegšana kļūst par vardarbību: bērns ir neziņā, kas ar viņu notiek, domā, ka gals klāt, jo tek taču asinis! Patiesībā tas ir pat svinīgs brīdis, kad maza meitene kļūst par lielu meiteni.
Sevis un savu vēlmju apzināšanās. Atklāt, apzināties un uzdrīkstēties partnerim pastāstīt par savām slēptākajām seksuālajām vēlmēm un fantāzijām – tas ir milzīgs resurss jutekliskuma pastiprināšanā. Parasti baidāmies, ka otrs nosodīs un atstums, bet, ja partneris iedrošina un atbalsta, var pavērties jauni seksualitātes horizonti. Ne vienmēr tas nozīmē sākt ļoti eksotiskus tuvības paņēmienus. Dažreiz pietiek spert pat nelielus solīšus, piemēram, ieziest otra intīmās zonas ar eļļu. Tas būs pavisam citādi, nekā glāstīt sausām rokām! Kā sākt runāt par savām vēlmēm? Vienam ir jāuzdrošinās! To var pavēstīt vārdiem, var uzrakstīt zīmīti, var parādīt datorā.
Deja. Dejojot partneru ķermeņi saskaras, iespējams sajust otra smaržu, kustības, nojaust uzvedību, paredzēt rakstura izpausmes: maigs, valdonīgs, spēcīgs, kautrīgs. Tas ļauj testēt un izprast, vai ar šo cilvēku vēlies kaut ko vairāk par deju. Dejai, tāpat ka mīlestībai, ir jāgatavojas: jāuzvelk balts krekls, jānospodrina kurpes, galu galā jāiemācās dejot. Šī prasme atvieglo saskarsmi ar pretējo dzimumu, ieved vidē, kur atrast partneri ir vieglāk.
Pieskārieni. Sievietei un vīrietim nemitīgi jājūt otra pieskārieni. Tie palīdz uzturēt mīlestību. Pieskarties var, glāstot, masējot, ieziežot ar eļļu, mazgājot.
Būt kailam dabā. Arturs Šulcs atceras savu bērnu dienu pieredzi, kad, vācot pļavā sienu, izmeties pavisam kails. Izjūtas bijušas ļoti neparastas, viņš it kā saplūdis ar visu apkārt esošo. Arī šodien iespējams atrast nomaļas noras, kur vienatnē var nomest apģērbu un ar visu ķermeni baudīt vasaru – gulēt zālē, nopeldēties ezerā. Bez auduma starpniecības ļauties saules un ūdens glāstiem var nūdistu pludmalē vai pliko skrējienos, ko dažviet rīko ap Jāņiem. Arturs Šulcs pastāsta, ka citās valstīs notiek arī kailo velobraucieni. Savukārt amerikāņu fotogrāfs Spensers Tuniks savus māk-slas darbus veido, fotografējot tūkstošiem kopā sanākušu kailu cilvēku. Katrs no viņiem kļūst par puzles gabaliņu kopējā attēlā, kas var būt gan portrets, gan ainava.
Iet kailam pirtī. Latvijā sveši pretējā dzimuma cilvēki parasti neiet kaili pirtī, bet citur Eiropā došanos saunā peldkostīmā pat uzskata par slikto toni. Karstums, slotiņu pieskārieni, ūdens glāsti atmodina ķermeni. Seksualitātes kontekstā pēriens daudziem ir tabu temats, taču pirtī tas ir atļauts un pat nepieciešams. Tas palīdz saprast, vai patīkami ir tikai maigi pieskārieni, vai uzbudinoši varētu likties arī rupjāki glāsti.
Apģērba glāsti. Vasarā, jo īpaši karstā laikā, valkājam mazāk apģērba, izvēlamies vieglus, elpojošus audumus – katūnu, linu. Var pamēģināt nevalkāt apakšveļu, ļaujot drēbēm un vēja pūsmām glāstīt ķermeņa intīmākās vietas. Tā kā apakšveļa pasargā apģērbu no nosmērēšanās ar ķermeņa izdalījumiem, staigājot bez biksītēm, biežāk jānomazgājas un arī apģērbs (bikses) jāmazgā biežāk.
Atcerēties tradīcijas un neļauties rutīnai. Var nojaust, ka senatnē vasaras saulgriežos izjust mīlestību bijis ļauts ikvienam. Tad it kā pievērtas acis uz pastāvošo kārtību un hierarhiju, pāri sajaukušies, un cilvēki attapušies citu skavās. “Trīs dienas bija spēkā visu aizliegumu atcelšana. Tumsas aizsegā varēja piepildīt visas savas vēlmes: nepieredzējušais guva pirmo pieredzi, kautrīgais uzdrošinājās uzrunāt izredzēto. Tas bija dabisks mehānisms spriedzes mazināšanai, par ko pēc tam dienas gaismā varēja aizmirst. Tas bija legāli.” Arī precēti cilvēki var vienoties par kaut ko līdzīgu, lai neļautu rutīnai sevi nosmacēt, lai aizturētās emocijas un vēlmes nepārvērstos skandālos vai, vēl ļaunāk, slimībās. “Korektās meitenes, kas visu dara tā, kā pareizi un pienākas, diemžēl nereti satiekas vienuviet – pie onkologa, bet vīriešiem biežāk ir sirds un asinsvadu saslimšanas vai arī viņi iet bojā no traumām vai avārijās. Spriedze jau nekur nepaliek, tā transformējas. Ja vīrietis nevar sievietei paraut brunčus uz augšu un pamīlēties, viņš mēģina vismaz kaislīgi traukties ar automašīnu, bet tas ir daudz bīstamāk.”
Riska saldkaislā garša. “Politiski korekts sekss neved uz orgasmu,” saka Arturs Šulcs. Viņš gan nemudina iesaistīties riskantās attiecībās ar nezināmu partneri, kas var izraisīt ļaunas slimības, taču atzīst, ka riska klātbūtne var vairot baudu. Piemēram, doma, ka sievietei iestāsies neplānota grūtniecība, var būt papildu uzbudinošs elements. Arī iespēja tikt pieķertiem var ļoti kairināt; tiesa gan, jāatceras, ka nepiedienīga uzvedība sabiedrībā joprojām nav atļauta, par to var sodīt tāpat kā par dabisko vajadzību kārtošanu publiskās vietās.
Kails savienībā ar Augstāko. Džainisms ir viena no senākajām pasaules reliģijām, kas radusies Indijā vēl agrāk par budismu un hinduismu. Viens no džainisma reliģijas principiem ceļā uz apskaidrību ir nevalkāt apģērbu, tērpties debesu tērpā (sievietes gan nestaigā kailas) – šādi tiek parādīts, ka ticīgajam nepieder it nekas, pat drēbes ne. Apliecinājums, ka nekas pasaulīgs nesaista. Džainisma askēti arī izplūc visu ķermeņa apmatojumu, fiziskajās sāpēs attīroties garīgi.
Radi! Mīlestība ir radoša enerģija, kas paceļ augstu padebešos. Ne vienmēr nepieciešama fiziska rīcība, seksuāls akts. Ne vienmēr tas arī ir vēlams vai iespējams, jo mīlas objekts var būt aizņemts. Taču mīlestības jūtas var pārvērst romānā vai skaistā dzejolī. Daži mākslinieki vairāk vai mazāk apzināti pat sekmē to, lai justu iemīlēšanos, jo radošais pacēlums materializējas brīnišķīgos darbos.
