Atrodi augu intuitīvi. 21. jūnijs – diena, kad lasīt zālītes bērna pirmajai vanniņai un pirtīžām 0
Atrast augus intuitīvi
Kā intuitīvi atrast sev piemērotākās Jāņu zāles? Un kā to īpaši var pielietot māmiņai un bērnam?
Latviešu ticējumos un Dainās ir daudz gan tiešas, gan apslēptas viedas norādes, kā dzīvot saskaņā ar Dabu – būt veseliem un gūt Dieva svētību. Vecmāte Dina Ceple ne tikai mācās izprast folkloras gudrības, bet atskārsto izmanto arī grūtnieču izglītošanā ģimenes veselības centrā „Stārķa ligzda”, dzemdību pieņemšanā, kā arī mazo bērniņu un jaunās māmiņas kopšanā.
„Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā,
Ko plūc rīta saulītē,
Tā vairs lieti nederēja”.
Īstajā vakarā jāsaplūc visi ārstniecības augi nākamajam gadam. Kā gan to iespējams paveikt kaislīgam augu vācējām? Agrāk Dina šo padomu uztvēra burtiski, tādēļ pirmsjāņu diena viņai pārvērtās par drudžainu pastaigu pa pļavu, vācot augus kaudzēm. Vēlāk viņa saprata, ka šajā īpašajā vakarā jāvalda pilnīgi citai sajūtai. „Tagad tas man ir rituāls: es eju pa pļavu, skatos, kādas zālītes nāk man pretī – kuras man pasmaida. Interesanti, ka es pat sajūtu, kurš augs vēlas pie manis nākt.Un tad es pieliecos, dodot godu zālītei un paceļu to,” Dina saka tādā kā ēteriskā balsī. Pēc šādas kādu divu stundu pastaigas viņai ir viens īpašais augu saišķītis un vēl zālītes vainagam, ko izmantot ārstniecībā. Ar tiem ir pietiekami nākamajam gadam, jo, līdzīgi kā homeopātijā, lielāks atšķaidījums sniedz spēcīgāku efektu, pietiek ar vienu veltes zariņu, lai tēja jau ārstētu.
“Tagad tas man ir rituāls: es eju pa pļavu, skatos, kādas zālītes nāk man pretī – kuras man pasmaida. Interesanti, ka es pat sajūtu, kurš augs vēlas pie manis nākt.”
Dinai atziņas par folklorā teiktā dziļākiem skaidrojumiem atnākušas pašas, cenšoties saprast, izjust tautasdziesmās aprakstīto, apjaust, vai tas tiešām eksistē. „Eksistē!” viņa ir pārliecinājusies: „Piemēram, pat tas, ka Jāņu rītā saulīte rotājās, ir patiesība! Gadus piecus atpakaļ, kad saulītei priekšā nebija mākoņu un manam skatam — mežu, ievēroju, ka, saulītei lecot, tā mazliet kustas – viņa līgo! „Līgo saule, līgo zeme” – tas noris Jāņos. Nodomāju, ka man rādās, taču vēl četri cilvēki līdzās paskatījās uz sauli, mēs saskatījāmies un bez vārdiem sapratām, ka beidzot redzam, kā saulīte rotājās,” — Dina atceras ar prieku. Savukārt mēģinot izprast, kas īsti ir papardes zieds, viņā radusies pārliecība, ka tas ir kas vairāk par mīlēšanos Jāņu naktī. „Es vēl neņemos spriest, kas īsti tas ir, taču skaidri sajūtu, ka, meklējot papardes ziedu, es uzlādējos visam gadam, dažkārt nāk arī kādi redzējumi, vīzijas vai sajūta, ka esmu sakārtota. Godājot latviešu godus — Jāņus, Ziemassvētkus, Lieldienas, Mārtiņus, Meteņus u. c. svētkus — , cilvēks izlīdzina savu bioritmu ar zemes bioritmu: šajā laikā tie sastopas, bet citkārt pastāv atsevišķi. Pieskaņojoties zemes ritmam, tā dod savu prieku dzīvei, veselību, sargā un man ir sajūta, ka izjūtu laiku, telpu, dabu – matēriju sev apkārt,” Dina apraksta savas sajūtas.
