Ziņkārība un pašsaglabāšanās instinkts 12
“Divi kari 20. gs. laikā izmētāja latviešus pa visu pasauli. Cilvēkiem ir ārkārtīgi daudz neskaidrību un pat noslēpumu par savu senču vēsturi. Tas arī izskaidro lielo interesi pēc savu sakņu izzināšanas. Gan priecīgos, gan bēdīgos brīžos cilvēki aizdomājas par saviem senčiem. Kāpēc manā ģimenē mirst tik daudz jaunu cilvēku vai varbūt manu senču vidū bijusi kāda slavena vai talantīga persona, no kurienes īsti esmu cēlies? Katram motivācija ir sava, bet, manuprāt, lielākā daļa to dara vienkārši ziņkārības pēc,” spriež Dace Plīkša.
Dzimtas saknes un vēstures notikumi svarīgi arī ezotērikā un dzimtas dziedināšanā, ar ko tagad daudzi aizraujas, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki pievēršas ģenealoģijai.
Spridzānu dzimtas pētniece Biruta Eglīte pārliecināta, ka vēlme rast saites ar saviem radiem ir dabiska dziņa: “Tas ir tautas iekšējās pašsaglabāšanās instinkts, kuru nevar pamodināt ar valdības lēmumiem. Latvieši iet mazumā, tāpēc cilvēkos mostas vēlme saglabāties un izzināt savas saknes. Tas ir ārkārtīgi svarīgi mūsu pašapziņai. Šādā veidā tuvo cilvēku loks paplašinās un apziņa, ka mūsu ir daudz, ir brīnišķīga un rada milzīgu drošības sajūtu. Dzimtā ir spēks.”
Pirmajā Spridzānu dzimtas salidojumā pirms astoņiem gadiem pulcējās ap 100 cilvēku. Tiekoties ik pāris gadus, to skaits kuplojis un šogad paredzams, ka būs jau vairāki simti dzimtai piederīgo. Saietos jau izveidojusies tradīcija ar īpašiem rituāliem dzimtā ievadīt ieprecētos, iepazīties ar dzimušajiem un pavadīt aizgājušos, bet salidojumos nodibinātie kontakti ar radiem esot ļoti auglīgi. “Tas nav tikai kopā sanākšanas prieks. Stiprinās saites, cilvēkos pat dzimst vēlme nekur prom no valsts nebraukt, cits citam piedāvā un dod darbu, izpalīdz dažādos citos jautājumos,” saka Biruta.
