Agrāk vai vēlāk – radi 12
Patlaban Spridzānu dzimtas kokā ir ap 1000 personu, vēl apmēram tikpat daudz ir atrasti, bet saite tiek meklēta, jo līdz šim visi Latvijas Spridzāni izrādījušies radi. “Ne vienmēr tas atklājas uzreiz, taču agrāk vai vēlāk visi tomēr izrādās dzimtai piederīgi,” stāsta Biruta un uzskata, ka tas ir nebeidzams un līdz galam nepadarāms darbs. Meklēšana notiek, apziņojot no mutes mutē. Tāpat raduraksti tiek šķetināti muzejos, rokoties valsts arhīva dokumentos, baznīcu grāmatās, pat izstaigājot kapsētas un pētot informāciju pieminekļos. Lieli palīgi esot sociālie tīkli – uz aicinājumu atsaucas daudzi radi.
Vēlāk, kad jau bija apjausta daļa radurakstu, radusies arī ideja rīkot pirmo kopā sanākšanu. Tagad, kad saime kļuvusi branga, katrā Spridzānu dzimtas zarā esot kāds atbildīgais, kurš pilda noteiktas funkcijas, lai dzimtas ģenealoģijas process neapstātos.
Saknēs rokas daudzi
Dzimtas apzināšana, apvienošana pēdējos gados kļuvusi ļoti izplatīta parādība. Lai atvieglotu procesu, izveidotas dažādas interneta platformas, kas gan palīdz meklēt piederīgos, gan programmas, ar kuru starpniecību veidot elektroniskus dzimtas kokus, tāpat internetā pieejami dažādi ceļveži, kā veidot dzimtas koku, kā arī aktīvas domubiedru grupas, kur cilvēki labprāt dalās pieredzē un padomos, kur, ko un kā meklēt. “Latvijasdzimtas.lv”, “ciltskoki.lv”, “dzimta.lv” ir tikai dažas no šāda veida vietnēm.
Latvijas Valsts vēstures arhīva (LVVA) eksperte Dace Plīkša apstiprina – interese par savas dzimtas ģenealoģiju ir patiesi liela. LVVA piedāvā veikt dzimtas pētniecību arī par maksu un šādu pakalpojumu gadā izmanto vairāki simti cilvēku. Tas nav ātrs un arīdzan ne lēts prieks. Cena par dzimtas apzināšanu atkarīga no tā, ko tieši un cik plaši ir vēlme uzzināt un arī cik daudz ziņu pieejams. Sākotnēji to noteikt ir grūti, taču tā var svārstīties no 100 līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro. “Daļa algo privātpētniekus, tomēr daudzi tagad uzņemas pētīt dzimtu paši. Taču darbs nav viegls, ir laikietilpīgs un prasa zināšanas – jāprot valodas, jāmāk lasīt vecajā drukā, jāzina vēsture un aizgājušo laiku ģeogrāfija, jāpārzina informācijas avoti un jābūt pacietīgam,” skaidro arhīva eksperte.
Latvijas Valsts vēstures arhīvs vietnē “www.lvva-raduraksti.lv” digitalizējis lielu daļu arhīva dokumentu, tāpēc lielu daļu pētniecības var veikt pie datora, nevis pavadot dienas arhīva lasītavās. Vietnē elektroniski apskatāmas baznīcu grāmatu kopijas, Dvēseļu revīzijas, tautas skaitīšanas dati un citi arhīva avoti, galvenokārt sākot no 18. – 19. gadsimta. Portālu visplašāk izmanto Latvijas iedzīvotāji, taču liela interese par to esot arī daudzās citās valstīs pasaulē, uz kurām senākā vai ne tik senā vēsturē devušies latvieši.
