Spridzāni – dzimta, kas lepojas ar 1055 zariem. “LA” godina Latvijas kuplākās dzimtas 12
Jauno rubriku “Dzimtu salidojums” ievada Spridzānu klans
“LA” šonedēļ rubrikā “Dzimtu salidojums” sākusi publicēt savu lasītāju stāstus par dzimtu apzināšanu un saietiem. 30. un 31. jūlijā pie Rāznas ezera notiks salidojums, uz kuru pošas vairāki simti cilvēku. Nē, šoreiz runa nav par kādas skolas absolventu, bet gan dzimtas salidojumu. Spridzānu dzimtas koka zari jau pirms diviem gadiem notikušajā salidojumā pletās 11 metru garumā un metra platumā uz milzīga papīra ruļļa, taču nu tas kļuvis vēl par trešdaļu lielāks. Ar dzimtas pētniecību jeb ģenealoģiju Latvijā aizraujas arvien vairāk interesentu, gan darot to paši, gan algojot profesionāļus. Izdrukāt Spridzānu dzimtas koku iespējams vien ar īpašu tehniku. Tajā ietvertās 1055 personas 8 paaudzēs izvietotas uz 1,6 m plata un 5,5 m gara papīra palaga. Papildus vēl izdrukāti atsevišķi zari, kuru sasaiste ar lielo koku vēl ir meklēšanas procesā. Par aktuālā dzimtas koka izdruku pirms sestdien gaidāmā salidojuma rūpējās viens no dzimtas pārstāvjiem IT speciālists Valentīns Voronkins.
“Esam aizrakušies līdz 18. gs. beigām, un dzimta apvieno 100 dažādus uzvārdus,” stāsta Biruta Eglīte, Lauku bibliotēku atbalsta biedrības vadītāja, viena no Spridzānu dzimtas izpētes aizsācējām. “Viss sākās aptuveni pirms 15 gadiem, kad ar vīru darba darīšanās atradāmies Liepājā un tur nācās pārnakšņot. Broņislavs atvēra telefonu grāmatu, lai apskatītos, vai šajā pusē nav kāds Spridzāns. Un bija! Ilgi nedomādams, zvanīja. Izrādījās, ka tie ir mūsu radi. Tāpat eksperimenta pēc rīkojāmies, arī viesojoties Alūksnes pusē. Un jau atkal uzgājām savus radus,” atminas Biruta. Tā pamazām kļuva par lielu aizraušanos, līdz vienā brīdī pāris nolēmis, ka visus radurakstus jāsāk piefiksēt uz papīra. Vēlāk atklājās, ka arī citi dzimtas pārstāvji sākuši vākt ziņas par radiem un dzimtas koka zari turpināja plesties.
