Atrod Tulūzas slepkavu 0
Naktī uz trešdienu trīs simti Francijas policistu un īpašās pretterorisma vienības “RAID” karavīri aplenca klusā Tulūzas pilsētas rajonā esošo piecstāvu māju, kuras pirmā stāva dzīvoklī atradās radikālais islāmists, kurš pēdējās nedēļas laikā noslepkavojis trīs Francijas karavīrus un četrus ebrejus, tostarp trīs bērnus.
Slepkavas dzīvesvietu franču izmeklētāji izskaitļoja, izsekojot viņa datora IP adresi. Slepkava ir 23 gadus vecs alžīriešu izcelsmes Francijas pilsonis Muhameds Merā, kurš jau vairākus gadus atradies Francijas drošības iestāžu redzeslokā. Tiesa, kā skaidrojis Francijas iekšlietu ministrs Klods Geons, Merā darbības neesot liecinājušas, ka viņš gatavojas īstenot uzbrukumus.
Slepkavojis atriebes dēļ
Slepkava no savas dzīvesvietas šāva uz izmeklētājiem, ievainojot trīs cilvēkus. Neviena dzīvībai briesmas gan nedraud. Pēc nesekmīga mēģinājuma ieņemt Merā dzīvokli, kurā viņš atradās, bruņojies ar 45. kalibra pistoli, Kalašņikova automātu, deviņu milimetru mašīnpistoli “Mini-Uzi” un citiem šaujamieročiem, ar slepkavu Francijas izmeklētāji sāka sarunas. Apmaiņā pret mobilo telefonu Merā pa logu izmeta 45. kalibra pistoli.
Pie policistu aplenktās mājas tika atvesta arī Merā māte, kura gan atteicās iesaistīties diskusijās ar dēlu un pierunāt viņu padoties policijai, norādot, ka viņai neesot liela ietekme uz dēlu. Aizturēti ir arī Merā draudzene un brālis, kuri arī esot radikālie islāmisti, ziņo “AFP”. Merā brālim piederošajā automašīnā esot atrastas sprāgstvielas.
Merā franču drošības iestāžu darbiniekiem stāstījis, ka ir modžaheds jeb islāma kareivis un teroristiskās organizācijas “Al Qaeda” biedrs, kurš vēlējies atriebties Francijas armijai par dalību starptautiskajās misijās, kā arī Izraēlai par palestīniešu bērnu nogalināšanu, ziņo Francijas mediji.
Tāpēc par saviem upuriem viņš izvēlējies trīs franču karavīrus un četrus ebrejus. Franču mediji ziņo, ka slepkava savulaik pārstāvējis grupējumu “Goda bruņinieki”, kura darbību šā gada janvārī Francijas Iekšlietu ministrija aizliedza. Savukārt Afganistānas dienvidu pilsētas Kandahāras cietuma direktors Gulams Farūks sarunā ar raidsabiedrību BBC stāstīja, ka 2007. gadā Merā tika piespriests trīs gadu cietumsods, jo viņš plānoja sarīkot vairākus bumbu sprādzienus. Tiesa, jau pēc pāris mēnešiem kopā ar citiem talibu kaujiniekiem masveida izlaušanās laikā viņš no ieslodzījuma izbēga. Iepriekš viņš pabijis kā Afganistānā, tā Pakistānā.
Sarkozī: terorisms nesalauzīs Franciju
Pēc vairāku stundu nesekmīgām sarunām Merā vakardienas pēcpusdienā pārtrauca kontaktus ar franču pretterorisma vienības vadītājiem. No tuvējām ēkām policisti evakuēja cilvēkus. Līdz vakardienas pievakarei situācija nebija atrisinājusies un Merā joprojām atradās savā dzīvoklī franču drošības iestāžu darbinieku aplenkumā. “Mūsu galvenā rūpe ir viņu notvert un to izdarīt tā, lai viņu varētu tiesāt. Mēs noteikti esam ieinteresēti viņu notvert dzīvu,” sarunā ar ziņu aģentūru “AFP” uzsvēra Francijas iekšlietu ministrs Klods Geons, kurš līdz ar Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī bija ieradies notikuma vietā.
Francijas policija bažījas, ka Merā, iespējams, mājā izvietojis sprāgstvielas un, tiesībsargiem mēģinot to ieņemt, viņš ēku varētu uzspridzināt.
Tikmēr Jeruzalemē vakar notika pirmdien pie ebreju skolas nogalināto cilvēku – 30 gadus vecā Jonatāna Sandlera, viņa dēlu – sešus gadus vecā Arijes un trīsgadīgā Gabriēla, kā arī astoņgadīgās Mirjamas – bēres. Bēru ceremonijā piedalījās arī Francijas ārlietu ministrs Alēns Žipē.
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pēc pirmdienas traģēdijas tikās kā ar musulmaņu, tā ebreju kopienu līderiem. “Es viņiem uzsvēru, ka mūsu valstij jābūt vienotai. Mēs nedrīkstam ļauties diskriminācijai vai atriebībai. Mēs esam to parādā aukstasinīgi noslepkavotajiem cilvēkiem un mūsu valstij. Terorisms nesalauzīs mūsu sabiedrību,” televīzijā pārraidītā uzrunā tautai paziņoja Sarkozī. Viņš arī atklāja, ka Merā plānojis citus uzbrukumus, no kuriem vienam bija vajadzējis notikt trešdienas rītā. Francijas palestīniešu kopiena paudusi sašutumu par Merā sarīkoto slaktiņu, nosodot “zemisko uzbrukumu” ebreju skolai.
