Sola savienojumu ar citu valstu reģistriem 0
J. Abāšins nosauc trīs lietas, kas Latvijā jāsakārto, lai spēkrati būtu vairāk aizsargāti no garnadžiem. Proti, reģistra sakārtošana – pieslēgums Šengenas valstu reģistram, drošības ierīču, ar kurām var izsekot tehnikas virzību, uzstādīšana un nopietnāka attieksme pret teritorijas, kur glabājas tehnika, apsardzi. Pirmā un trešā nosacījuma izpilde ir pašu saimnieku ziņā, savukārt par Latvijas traktoru reģistra savienošanu ar Šengenas valstu traktoru reģistru Agro Tops interesējās VTUA.
Aģentūras direktors Armands Binovskis sākumā izlikās nesaprotam jautājumu, norādot, ka Valsts policijai ir visi vajadzīgie pieslēgumi, tomēr vēlāk atzina – VTUA nav saistīts ar citu valstu traktoru reģistriem. Kāpēc tā? VTUA sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Mergups-Kutraitis taisnojas, ka ES dalībvalstīs normatīvie akti neparedz vienotu traktortehnikas reģistrācijas kārtību. Nīderlandē, piemēram, traktortehniku nereģistrē, Dānija nereģistrē kombainus vai tehniku, kas nepiedalās ceļu satiksmē, bet Vācijā ir jāreģistrē traktortehnika, kas pārvietojas ar lielāku nekā 25 km/h ātrumu. Cerīgi, ka VTUA patlaban, pēc tās sabiedrisko attiecību eksperta vārdiem, ir sākusi normatīvo aktu aktualizāciju. Marta pēdējā nedēļā iesniegšot labojumus likumprojektam Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā. Tiekot arī veikti tehniskie risinājumi, lai būtu pieeja traktortehnikas starptautiskajai informācijas sistēmai. Ar šo pieeju varēšot pārliecināties par citā ES dalībvalstī nozagtās tehnikas VIN un citu ar to saistīto informāciju.
Drošības ierīču piedāvājums
SIA Rīgas Monitoringa centrs direktors Aigars Paegle uzskata, ka traktortehnikas nelegālo biznesu rosina tās augstā vērtība, valsts vājā kontrole, kā arī pieprasījums pēc nelegālajām rezerves daļām. Otrs iemesls – daudzos gadījumos saimnieki traktortehniku aizsargā nepietiekami. “Pirmo nosaukto nosacījumu praktiski nevar ierobežot, savukārt otro var. Var veikt daudzas preventīvās darbības traktortehnikas un papildaprīkojuma aizsardzībai no nelūgtu ciemiņu puses,” uzsver uzņēmējs.
Praksē ir izveidoti un darbojas četri signalizācijas ierīču līmeņi. Pirmais – signalizācijas, kuru uzdevums ir radīt gaismas un/vai skaņas signālu, ja notiek nesankcionēta iekļūšana transporta līdzeklī. Otrais līmenis – dažādu veidu slepenie slēdži, kas pārtrauc kādu no motora ķēdēm. Trešais līmenis – visu veidu kontakta un bezkontakta imobilaizeri. Patlaban vispopulārākie esot tie, kas izmanto CAN līnijas. Ceturtais līmenis – līdzsekošanas vai monitoringa sistēmas. Latvijā ir vien divi uzņēmumi, kas izmanto radiolokācijas principu.
Iepriekš aplūkotie pirmie trīs signalizāciju līmeņi ir paredzēti, lai neļautu transporta līdzekli aizdzīt. Trūkums – tie nevar ietekmēt tā pārvietošanu uz treilera. Ceturtais līmenis paredz atgriezt jau nozagtu transporta līdzekli vai pārtvert to īsi pēc zādzības. Šajā gadījumā spēkratā ir ievietots autonoms barošanas bloks, kas raida signālu par atrašanās vietu daudzu gadu garumā.
Arī traktori ir dažādi. Vecākiem spēkratiem ražotājs nav paredzējis signalizācijas ierīces. Tiem arī var uzstādīt, piemēram, imobilaizeru, kas bloķē sistēmas palaišanu. Jaunāku modeļu daudz dārgākiem traktoriem ir vairākas atslēgas, katrai atslēgai ir savs imobilaizers. Tos varot apiet, tāpēc signalizācijas sistēmu pārdevēji piedāvā uzstādīt līniju bloķētājus, lai nevar nolasīt zagšanai vajadzīgo informāciju.
Slāpējama ir arī GPS sistēma. Ja to dara, iekārta par to ziņo uz elektroniskā pasta adresi ar vēstuli. Pretaizdzīšanas ierīces ir dažādas, tomēr arī zagļu rīcībā ir modernās tehnoloģijas.
>Kā zemniekam izvēlēties vispiemērotāko aizsardzības sistēmu? A. Paegle iesaka pēc padoma vērsties pie apdrošinātāja, turklāt minimizēt paša risku apdrošināšanas polisē. Praksē parasti pašrisks ir 10–30%. Izmaksas? Piemēram, A. Paegles pārstāvētā uzņēmuma Sherlog radiolokācijas iekārtas cena ir 150 eiro, gada monitoringa maksa ir 120 eiro. Latvijā notiek arī degvielas, minerālmēslu un citu lauksaimniecības produktu ražošanai vajadzīgo līdzekļu zādzības. Arī to sargāšanai var uzlikt signalizācijas ierīces.
Igaunijā drošāk nekā Lietuvā
Lietuvas lauksaimnieku žurnāla Mano Ūkis redaktors Dainors Luks atzīst – Lietuvas policija nezina kaimiņvalstī nozagto traktoru daudzumu. D. Luks lēš, ka ik mēnesi visā Lietuvā nozog vairākus traktorus. Pērn vairāki pazīstami Lietuvas zemnieki nopirkuši zagtos spēkratus. Par laimi, bandas locekļus apcietināja. Lietuvā policija pērn brīdinājusi par blēžiem, kas sludinājumu portālos it kā pārdod traktorus, prasa priekšapmaksu, saņem to un ar šo naudu pazūd. Ir bijuši gadījumi, ka zaudēta 12 000 eiro priekšapmaksa. Izrādījies, ka vairākus sludinājumus publicējuši ieslodzītie. Vairāki zemnieki arī samaksājuši 400–700 eiro par traktoriem, kuru nemaz nav. Sarunas nobeigumā Dainors atzīst – protams, Lietuvā zina, kas notiek Latvijas–Lietuvas robežas tuvumā.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
