Atrod mazāk nekā pusi. Kā notiek traktortehnikas zādzības… 0
Autors: Uldis Graudiņš
Desmitiem un simtiem tūkstošu eiro vērtu traktoru zādzības Latvijā ir neatrisināta problēma. Pērn nozagti 26 traktori, atrasti un īpašniekiem atdoti 11 spēkrati. Kur palikuši pārējie? Lauku saimnieki un eksperti daudzos gadījumos aicina skatīties Lietuvas virzienā. Tur gan spēkratus zogot vēl vairāk, tomēr Lietuvas saimnieki esot kļuvuši aktīvāki savas mantas sargātāji nekā agrāk.
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš teic, ka pagājušā gada beigās Lietuvā apcietināta traktoru zagļu banda (daļa no aizdomās turētajiem aizvien atrodas apcietinājumā), kurai, visticamāk, būs jāatbild arī par piecām Latvijā izdarītām traktoru zādzībām. Šā gada sākumā lielo spēkratu zādzības Latvijā apsīkušas, tātad, iespējams, daudzos gadījumos vainīgi bijuši lietuvieši. Gan J. Lazdiņš, gan arī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins aicina saimniekus būt modriem. Zagļi laupījumu Latvijā nolūkojot jau agrāk un sūtot iespējamajiem pircējiem bildes ar piedāvāto tehniku.
Durbes pagasta Pīlādžu saimnieks Ēriks Putra zina teikt, ka notverti ir un sodu saņems izpildītāji, zādzību pasūtītāji aizvien atrodoties uz brīvām kājām. Policijas apkopotie skaitļi rāda, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ik gadu par traktoru zādzībām ierosināti vidēji 30 kriminālprocesi. 2012. gadā to bija 34, 2013. gadā – 25, 2014. gadā – 29, 2015. gadā – 34 un 2016. gadā – 30 kriminālprocesi. Pērn un aizpērn traktori visvairāk zagti Zemgalē, Kurzemē un Rīgā. Zādzības galvenokārt notiek pierobežā.
Pērn izdevies atklāt arī krāpniekus, kas publicējuši viltus sludinājumus par lauksaimniecības tehnikas pārdošanu un prasījuši daļēju priekšapmaksu. Pavisam pieteikušies 35 cietušie, kas blēžiem samaksāja vairāk nekā 45 000 eiro. “Patlaban turpinās izmeklēšana, tuvākajā laikā sāksies kriminālvajāšana,” teic J. Lazdiņš. Zog arī sējmašīnas un citu lauksaimniecības tehniku. Tiesu procesi gan, kā zināms, notiek gadiem ilgi. Ja vainīgos spēkratu zagļus noķer, pirmajā reizē viņu sods parasti nav saistīts ar brīvības atņemšanu.
Zādzību iemesli
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins vērš uzmanību, ka Latvijā zagtos traktorus, izmainot valsts identifikācijas numuru (VIN), iespējams izmantot visā pasaulē, tostarp arī valstīs, kur stūre ir labajā pusē, jo traktoram tā ir pa vidu. “Laba traktora vērtība trīs un vairāk reižu pārsniedz ekskluzīvas, dārgas automašīnas cenu,” atgādina J. Abāšins.
Krāpšanas risks ir ļoti augsts, jo nav vienota transportlīdzekļu VIN reģistra – Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) reģistrs nav sasaistīts ar ārvalstu reģistriem, tādējādi ir ļoti vienkārši reģistrēt speciālo tehniku, kas ir agrāk zagta Latvijā vai citās valstīs, ar izmainītu VIN.
Pēc Abāšina teiktā, otrs zādzību iemesls ir tehnikas un to detaļu dārdzība, līdz ar to (atkal pieminot nesakārtoto reģistru) tiek inscenētas tehnikas zādzības, patiesībā to vienkārši pārdod. Līdzīgi notiek ar spēkratu detaļām. Ja kāds tehnikas mezgls ir sabojājies, tas ir dārgs, un vieglāk ir inscenēt zādzību vai tīšu dedzināšanu apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai.
Pēc LAA biedru aplēsēm, aptuveni puse no rezerves daļu un traktoru zādzību inscenējumiem notiek tieši lauksaimnieku uzņēmumos. Lielajās saimniecībās krāpšanas vairāk saistītas ar bojājumiem. Piemēram, tehnikai ir nolietojums, par ko atlīdzība nepienākas, un notiek mantas tīša bojāšana, lai saņemtu atlīdzību. Apdrošinātāji vidēji 10% no visiem pieteiktajiem gadījumiem saistībā ar lauksaimniecības tehniku ir atzinuši par krāpnieciskiem. Tāpat lauksaimnieki nereti neievēro apdrošināšanas līgumā noteiktās drošības prasības, un tāpēc atlīdzību viņiem atsaka.
LAA teic, ka atlīdzības saņemšanas laiks par zagto traktoru ir ļoti individuāls, vidēji viens mēnesis vai ilgāk. Tas ir atkarīgs arī no klienta, cik ilgā laikā viņš var iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, un policijas. Zagļus uz noziegumu rosina arī īpatnība, ka visiem viena zīmola, piemēram, John Deere, spēkratiem der viena un tā pati atslēga. J. Abāšins teic, ka ir vajadzīga nopietnāka attieksme pret tās teritorijas apsardzi, kur atrodas traktortehnika. “Paļauties tikai uz rūpnīcā uzstādīto pretaizdzīšanas ierīču darbību nebūtu pareizi,” viņu papildina A. Grišins.
Kā rīkojas zagļi?
Viens no Liepājas puses saimniekiem stāstīja, kā traktoru zādzības vienā saimniecībā notika pagājušā gada novembrī un šāgada janvārī. Zagļi atgriezās divas reizes. Vispirms novembrī nozaga vienu traktoru, bet divus neatgriezeniski sabojāja. Proti, pielēja pilnu kabīni ar ūdeni – pirkstu nospiedumu slēpšanai, bet otrā traktorā iesmidzināja pulveri no ugunsdzēšamā aparāta. Tādējādi oksidējās visi kontakti, kabīne kļuva nelietojama. Tās atjaunošanas izmaksas ir aptuveni 35 000 eiro. Saimniekam paveicās, ka zagļi nemācēja aizvest Fendt zīmola traktoru, jo tam bija uzkarināts arkls un garnadži nemācēja to pacelt.
Janvāra sākumā tajā pašā saimniecībā nozaga vēl divus spēkratus. Policisti atbraukuši vēlāk un stāstījuši, ka saņēmuši arī ziņu par to, ka naktī cauri Dunikas mežiem braukts ar traktoriem. Policistu teiktais – “visticamāk, tie bija jūsu traktori” – liek vismaz skumji nopūsties.
Vēl viens gadījums. Priekulē laikā, kad pulksten trijos naktī sargs bija aizgājis uz kūti palīdzēt dzīvniekam dzemdībās, nozagts teleskopiskais iekrāvējs. Sargs vēl redzējis to dodamies projām. Edgars Putra, Liepājas puses saimnieks, teic, ka, visticamāk, traktori Lietuvā nepaliek. Tos tālāk pārdod Kazahstānā, Baltkrievijā un citās bijušajās padomju impērijas valstīs.
Vēl viens traktoru zādzības veids ir to nodošana nomā. LOSP sēdē LAA pārstāve stāstīja par gadījumu, kad saimnieks savā aplikācijā redz, kā viņa spēkrats šķērso robežu, tomēr nesaņem no policijas atsaucību.
Latvijā aizvadītajā 2017. gadā VTUA nereģistrēja vienu spēkratu, kas bija salikts no trīs zagtiem traktoriem. Likumsargi atminas arī gadījumu, kad uz Lietuvu visai Latvijai cauri vests Igaunijā zagts traktors. Zagļi ir ļoti zinoši tehniskajos jautājumos, zina teritoriju un izmanto traktoru mobilitāti pa sliktiem ceļiem. “Traktoriem pārsist dzinēja numuru ir daudz vienkāršāk nekā vieglajām automašīnām,” piebilst E. Putra. Viņa ieteikums citiem saimniekiem – nodrošināt fizisku apsardzi, apgaismojumu, žogu un apdrošināt tehniku.
Sliktu pieredzi, pērkot zagtu traktoru, guvis Ciblas pagasta Labrenču saimnieks Imants Trukšāns. Viņam policija konfiscējusi par vairāk nekā 30 000 eiro pirms diviem gadiem Lietuvā no uzņēmuma Aurega pirkto John Deere 6920 traktoru. Policija to gatavojas sūtīt īpašniekam uz Zviedriju, saimnieks – par to maksāto naudas summu piedzīt no valsts. Saimnieks teic, ka viņa advokāts Gatis Seņkāns uzskata – prokurors, kurš izdeva rīkojumu par traktora konfiscēšanu, nav rīkojies pareizi. Iemesls – starptautiskajā konvencijā, kuras dalībvalsts ir arī Latvija, ir teikts, ka noziedzīgi iegūtus priekšmetus var atdot atpakaļ, neskarot labticīgo trešo personu tiesības. Prokurora Māra Strada lēmums pārsūdzēts virsprokuroram. M. Strada atbildē uz iesniegto sūdzību lasāms, ka, viņaprāt, cietušā tiesību aizsardzībai demokrātiskā tiesiskā valstī ir pieļaujams izņēmums no labticīga ieguvēja aizsardzības principa.
Valsts policijā skaidrots, ka konvencijā minēto par labticīga ieguvēja tiesību aizsardzību ņem vērā, gan iepriekš pārbaudot, vai pircējs tiešām nav zinājis, ka pērk zagtu mantu. “Tad, kad šie momenti ir noskaidroti un tā labticība ir apstiprinājusies, mašīna paliek šeit. Viennozīmīgas prakses nav. Protams, mēs vairāk turamies pie savu pilsoņu interešu aizstāvības,” tā J. Lazdiņš.
I. Trukšāns stāsta, ka Lietuvā pirktajam John Deere 6920 cena bija nedaudz zemāka par tirgus cenu un mazāks motorstundu nobraukums. Trukšāna kungs par piedāvājumu uzzināja sludinājumu portālā ss.com. “Nebija ne mazāko aizdomu par zagtas mantas pirkumu. Traktoru reģistrēja gan Lietuvā, gan arī Latvijā. Tolaik nebija dzirdēts par līdzīgiem zagšanas gadījumiem,” tā Labrenču saimnieks.Turpinājums nākamajā lapā
