Atrod grēkāzi OIK neatcelšanai 9
Vakar vairākas valsts pārvaldes iestādes savu dārgo laiku veltīja, lai parādītu “progresu” elektrības obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanā.
2019. gadā LR Saeima 10. janvārī vienbalsīgi atbalstīja vairāku deputātu pieprasījumu par OIK atcelšanu, aicinot Ekonomikas ministriju (EM) steidzami izstrādāt normatīvos aktus, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem atceltu jau no pagājušā gada 31. marta.
Ikviens elektrības lietotājs zina, ka valdība OIK atcelšanas Saeimas lēmumu nav izpildījusi līdz pat šim brīdim.
Tā vietā ir dzirdēti valdības skaidrojumi par objektīvajiem kavēšanās iemesliem, nodibināta Saeimas OIK izmeklēšanas komisija, kurai tieši vakar vajadzēja nobalsot, bet nenobalsoja par galaziņojumu. Izplatīti vairāki publiski paziņojumi, taču neviens no tiem nedod skaidrību, kad valdība atbrīvos sabiedrību no netaisnajiem un nesamērīgajiem OIK maksājumiem.
Kariņš sūta rezolūciju, Nemiro vaino Eglīti
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“JV”) izdevis rezolūciju ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (“KPV LV”) nekavējoties sākt darbu un pēc iespējas ātrāk izskatīšanai valdībā iesniegt noteikumu projektu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) efektīvākas pārraudzības nodrošināšanai.
Ātri reaģējot uz diplomātiski izteiktajiem pārmetumiem, ekonomikas ministrs vakar no rīta bija izsludinājis preses konferenci, iepriekš neizpaužot savu paziņojumu tēmu.
Pasākuma laikā tapa zināms – prese uzaicināta tādēļ, ka ministrs atradis vainīgo.
Ralfs Nemiro paziņoja, ka par iespējamiem OIK atbalsta uzraudzības pārkāpumiem rosinās disciplinārlietu pret EM bijušo valsts sekretāru Ēriku Eglīti, kā arī vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs par iespējamu nolaidību OIK atbalsta uzraudzībā.
Nemiro teica, ka līdz 2019. gada 31. decembrim OIK jautājumu risināšana un staciju uzraudzība bija tiešs EM uzdevums, kuru kā administratīvais uzraugs īstenoja ministrijas valsts sekretārs.
Ekonomikas ministrs stāstīja, ka Eglītis 6. janvārī bijis uzaicināts uz OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi sniegt informāciju. Pēc komisijas lūguma sniegt informāciju un dokumentāciju valsts sekretārs lūdzis pagarināt dokumentu iesniegšanas termiņu. 23. janvārī ministrs ar rezolūciju uzdevis Eglītim sniegt visu informāciju un dokumentus komisijai, bet valsts sekretārs 24. janvārī paziņojis par darba nespēju, vienlaikus gan rakstot plašus ziņojumus Valsts kancelejas direktoram.
“Lielmežotne”
Eglīša neizdarību ministrs ilustrēja ar problēmām “vienā no 300” stacijām, kuras saņem OIK un līdz 2019. gada beigām pārraudzīja EM. Eglītis pusotru gadu neesot izvērtējis OIK atbalsta saņemšanu SIA “Lielmežotne”, pārmeta Nemiro. “Lielmežotne” par iespēju zaudēt valsts atbalstu tika brīdināta jau 2018. gada 30. jūnijā.
“Līdz ar to ir retorisks jautājums – vai šī nav bijusi ļaunprātīga rīcība? Vai šeit nav bijusi konkrēta ieinteresētība? Turklāt, ja mēs saņemam šādus dokumentus no viena komersanta, “Lielmežotnes”, un mēs zinām, ka OIK saņēmēji ir vairāk nekā 300, neapšaubāmi rodas jautājums, vai katrā konkrētā gadījumā nav līdzīgas problēmas,” pauda Nemiro. “Šodien es ierosināšu disciplinārlietu pret valsts sekretāru par gadījumu ar OIK atbalstu “Lielmežotnei”, vērsīšos tiesībsargājošās institūcijās, uzdošu veikt auditu par OIK pieņemtajiem lēmumiem un izskatīšu, vai nav bijusi kāda vilcināšanās.”
Eglītis min faktus, ministra rīcību nevērtē
“LA” Ēriku Eglīti sazvanīja brīdī, kad viņš bija EM un gatavoja paskaidrojumus ierosinātajai disciplinārlietai, vienlaikus paskaidrojot, ka viņš no amata pienākumiem ir “atstādināts” (turklāt ar vakardienas paziņojumu – jau otro reizi), nevis “atlaists”. Atlūgumu viņš esot uzrakstījis ar šā gada 15. maiju, un ministrs to pieņēmis.
Attiecībā uz laika vilcināšanu Saeimas OIK izmeklēšanas komisijai Ē. Eglītis paskaidroja, ka apjomu dēļ informācijas iesniegšana tiešām esot kavējusies, tādēļ arī bijis lūgums termiņu pagarināt. Tādi lūgumi ministrijas darbā ar Saeimu neesot nekas ārkārtējs.
SIA “Lielmežotne” uzraudzībā lēmumu pieņemšanu kavējušas vairākas lietas.
“Pirmkārt, pietiekamas uzraudzības trūkumu ministrijā labi apzinājāmies jau 2018. gadā, tādēļ 2019. gada budžetā bija iesniegta prasība par papildu štata vietām, kā arī priekšlikums par uzraudzības funkcijas nodošanu Būvniecības valsts kontroles birojam, sākot no 2020. gada. Šīs uzraudzības pastiprināšanas darbības ir arī veiktas. Rezultāti bija redzami jau 2019. gadā, kad OIK saņēmēju stacijās konstatēto pārkāpumu dēļ EM neizmaksāja 24 miljonus eiro. Ar to lepojās arī pats ministrs. Taču jāatceras, ka Nemiro amatā stājās 2019. gada februārī – vai tas ir viņa vai ministrijas nopelns, atstāju šo faktu publikas vērtējumam,” teica Ē. Eglītis.
“Otrkārt, no “Lielmežotnes” pēkšņi parādījās informācija, ka šī stacija sniegusi apkures pakalpojumus iedzīvotājiem, un pārtraukta atbalsta gadījumā viņi bankrotēs, iedzīvotājiem paliekot bez siltuma apkures sezonas laikā. Jā, lēmuma gatavošana bija ilga, gandrīz pusgadu, jo te bija daudz apstākļu, lai izvērtētu samērīgumu. Jāsaka godīgi, ka lēmumu par atbalsta pārtraukšanu “Lielmežotnei” beigās pieņēmām negribīgi, jo apzinājāmies pārsūdzēšanas riskus. Pašlaik tieši to arī redzam – tiesa ir nostājusies iedzīvotāju pusē un noteikusi pagaidu noregulējumu. Neizslēdzu iespēju, ka šis varētu būt viens no retajiem gadījumiem, kad tas ministrijai beigsies nelabvēlīgi,” paskaidroja Ē. Eglītis.
Tikmēr Saeimas OIK sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisija vakar vēl nebalsoja par galaziņojuma projektu, aizbildinoties, ka ne visiem deputātiem bijusi iespēja iepazīties ar dokumenta jaunāko variantu.
