Atrod «ekonomikas melnos caurumus» 0
Pasaules bagātākie cilvēki, izmantojot nepilnības likumos, tā dēvētajās nodokļu paradīzēs kopumā paslēpuši vismaz 21 triljonu dolāru, kas ir tikpat daudz, cik ASV un Japānas iekšzemes kopprodukta apmēri kopā skaitīti, paziņojusi starptautiskā finanšu pētniecības organizācija “Tax Justice Network” (“TJN”).
Britu laikraksts “The Guardian” norāda, ka šis ir līdz šim pilnīgākais pētījums par to, cik lielu naudas summu tūkstošiem miljardieru nav nomaksājuši nodokļos, bet paglabājuši savos ārzonu kontos Šveicē, Luksemburgā, Lihtenšteinā, Sanmarīno, Kaimanu salās un citviet.
Nevienlīdzība pieaug
Detalizētais pētījums veikts, analizējot dažādu finanšu iestāžu, tostarp Starptautiskā valūtas fonda, Pasaules bankas, Apvienoto Nāciju un valstu centrālo banku, datus. Tajā secināts, ka 139 jaunattīstības valstīm ar secen gājušo naudu, kuru bagātnieki tā vietā, lai nomaksātu nodokļus, izvēlējušies paslēpt nodokļu paradīžu bankās, pietiktu parādu apmaksai, un skarbie taupības pasākumi nemaz nebūtu jāievieš. “Viņu naudu aizsargā labi apmaksāti un čakli profesionāļi banku, advokatūras, grāmatvedības un ieguldījumu sektoros,” laikrakstam “The Guardian” skaidroja pētījuma autors Džons Henrijs. Saskaņā ar ziņojumā rakstīto desmit populārākās nodokļu paradīžu bankas, kuru vidū ir arī Šveices UBS un “Credit Suisse”, 2010. gadā pārraudzīja vairāk nekā četrus triljonus dolāru.
Tieši ar naftu bagāto valstu elite esot īpaši naska savu naudu paglabāt bankās, nevis nomaksāt nodokļos, atsaucoties uz pētījumu, raksta “The Guardian”. Piemēram, kopš deviņdesmito gadu sākuma no Krievijas aizplūduši vairāk nekā 700 miljardi dolāru.
“Šādās valstīs lielākā problēma ir tā, ka vērtīgos īpašumus savās rokās tur neliels skaits bagātu cilvēku, kamēr valsts parādu nastu valdības uzkrauj vienkāršo iedzīvotāju pleciem,” skaidrots finanšu analītiķu ziņojumā, piebilstot, ka nodokļos nenomaksātā naudas summa ir tik vērienīga, ka nevienlīdzība un patiesās dzīves līmeņa atšķirības starp bagātajiem un nabagajiem ir lielākas, nekā iepriekš domāts.
Saskaņā ar Henrija aprēķiniem – 6,3 triljoni dolāru no nodokļu paradīzēs paglabātās naudas pieder tikai 92 tūkstošiem cilvēku. “Tā ir maza superbagātnieku grupa, kuras dalībniekiem vienam ar otru ir vairāk kopīga nekā viņiem katram ar savas valsts vidusšķiras cilvēkiem,” secina Henrijs. “Šie aprēķini atklāj satriecošus datus – nevienlīdzība ir daudz, daudz lielāka, nekā to uzrāda oficiālie dati,” atzīst organizācijas “TJN” vadītājs Džons Kristensens. “Cilvēkiem ielās nav nekāda priekšstata par to, cik patiesībā situācija kļuvusi negodīga.”
Pret nodokļu krāpniekiem
Laikā, kad daudzas valstis cīnās ar parādu krīzes radītajām finanšu likstām, nodokļu nemaksātāju tvarstīšana ieguvusi arī politisku raksturu. Dažas valstis, piemēram, Vācija, pat maksājušas, lai iegūtu slepeno informāciju par vāciešu ārzonu kontiem, norāda raidsabiedrība BBC. “Valstīm visā pasaulē nākas ieviest bargus taupības pasākumus un samazināt budžeta iztrūkumu, tāpēc valdības nevar atļauties vienkārši noskatīties, kā tik milzīga nauda aizplūst uz nodokļu paradīzēm,” sarunā ar “Guardian” uzsvēra britu arodbiedrību ģenerālsekretārs Brendans Bārbers.
“Slēdzot nodokļu paradīzes, kuras superbagātie izmanto, lai izvairītos no savas daļas atdošanas valstij, tiktu samazināti budžetu iztrūkumi. Tieši šādā veidā valdības varētu stimulēt ekonomiku, nevis no tās spiest ārā pēdējo dzīvību, nosakot jaunus tēriņu samazinājumus un nodokļu paaugstināšanu 99 procentiem valsts iedzīvotāju, kuri nav pietiekami bagāti, lai izvairītos no nodokļu nomaksas.”
“Nodokļu paradīžu milzīgā slepenība kļuvusi par globalizācijas ēnas pusi,” secina Henrijs, ārzonu kontos slēpto naudu nodēvējot par “pasaules ekonomikas melno caurumu”. “No otras puses, šis ziņojums satur ļoti labas ziņas. Pasaule nupat ir atradusi milzīgas naudas summas, ar kurām būtu iespējams atrisināt visas akūtākās globālās problēmas,” uzsver pētījuma autors.
