Atrod asiņu pēdas Stūra mājā. Nav skaidrs, pa kuru ceļu nāvei nolemtos nošaušanas telpā ieveda 36
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes veiktās analīzes uzrādījušas organisko vielu paliekas paraugos, kas tika ņemti no bijušā PSRS Iekšlietu tautas komisariāta jeb NKVD mītnes Stūra mājā šautuves, – no vietas, kurā 1941. gadā komunistiskā terora laikā un, iespējams, arī pēckara gados, kā uzskata vēsturnieki, čekisti izpildīja nāvessodus.
“Jautājums par šautuvi bija tiešs – vai izpētes objektā ir asinis. Apstiprinājās tas, ko mēs domājām. Ir atrastas organiskās paliekas,” norādīja Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība.
Okupācijas muzeja biedrības apmaksātā pētījuma gaitā no Stūra mājas pirmajā stāvā izvietotās šautuves sienas tika paņemti 34 paraugi, kuros sākotnējā apstrāde ar luminiscējošo šķīdumu uzrādīja organisko vielu klātbūtni.
Tālākās analīzes 10 paraugos atrada asins pēdas. Ekspertīzei tāpat tika nodotas 77 no šautuves dēļu sienas izņemtas lodes. Vairāk nekā pusei, ekspertu valodā runājot, “orientējošais tests” bija pozitīvs, tas nozīmē, ka reaģenti uzrādījuši uz lodēm iespējamās asiņu pēdas.
Šautuves sienas koka paneļus atsedza iepriekšējo Stūra mājas pētījumu gaitā 2017. gada nogalē.
Toreiz šautuves sienā saskaitīja vairāk nekā 200 ložu caurumus un atrada arī tajos iestrēgušās lodes.
Vācu okupācijas laikā uzņemtajās fotogrāfijās, kad jauniešu patriotiskā organizācija “Nacionālā sardze” vāca materiālus par padomju okupācijas varas noziegumiem Latvijā “baigajā gadā”, redzams, ka nāvessoda telpā ir flīžu grīda, bet sienas nosegtas ar melnu, gumijotu audumu, lai eksekūcijas laikā tās nenosmērētu.
Vēlāk mūsdienu pētniekos tas radīja šaubas, vai fotogrāfijās redzamā nāvessoda telpa ir tā pati šautuve, taču, kad 2017. gadā dēļos konstatēja ne vien lodes, bet arī nagliņu vietas, kas liecināja par auduma stiprināšanu, šaubas zuda.
Lielākā ložu caurumu koncentrācija atrodas aptuveni cilvēka galvas augstumā.
Nav skaidrs, pa kuru ceļu nāvei nolemtos nošaušanas telpā ieveda, taču skaidrs, ka noslepkavoto ķermeņus pēc tam sakrāva kravas automašīnā un aizveda, jo telpai ir durvis uz garāžu un iebrauktuvi kravas automašīnām.
Vēsturnieki uzskata, ka no 1941. gada sākuma līdz jūnija beigām čekas mājā nošauti vismaz 188 cilvēki, kam okupācijas režīma iestādes bija piespriedušas nāvessodu.
Taču līdz šim tas bija vairāk dokumentos un liecībās balstīts spriedums, kam tagad papildus gūts tiesu ekspertīzes līmeņa apstiprinājums.
Jāpiebilst, ka pērn oktobra vidū, speciālistiem apsekojot Stūra mājas kanalizācijas sistēmu, pagraba daļā kanalizācijas kolektora padziļinājumā uzgāja lielu daudzumu pistoļu patronu čaulīšu.
Vēsturnieks Jānis Goldšmits pēc atraduma vietas apsekošanas gan aizrādīja, ka atradums nez vai attiecas uz 1941. gadu, jo kalibrs neatbilst tolaik lietotajam. Čaulītes kanalizācijā drīzāk nonāca vēlākajos gadu desmitos līdz pat 2008. gadam, kad ēku atstāja Latvijas Valsts policija.
Okupācijas muzeja direktore S. Vība norāda, ka pēc sākotnējā ekspertu slēdziena saņemšanas tālākais darbs varētu būt mēģināt noteikt ložu pēdu datējumu šautuvē.
Kas attiecas uz konstatēto organisko materiālu, tad reaģentu reakcija diemžēl vēl nenozīmē, ka tā būs pietiekami, lai veiktu kādas tālākas analīzes. Piemēram, lai izdalītu DNS materiālu.
Tostarp situācija ar Okupācijas muzeja iespējām tālāk izmantot Stūra māju nebūt nav pilnībā skaidra. Pagājušā gada nogalē valdību veidojošās partijas pēc muzeja un Kultūras ministrijas (KM) lūguma vienojās pārtraukt līdz šim neveiksmīgos ēkas apsaimniekotāja “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) mēģinājumus Stūra māju jeb “Tetera namu” pārdot izsolē.
Tika ieteikts domāt par citiem nama izmantošanas veidiem. 2020. gada 17. decembrī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde Stūra mājai piešķīra valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietas statusu.
Vība atgādina, ka KM līdz 24. maijam bija jāsniedz atbilde uz VNĪ jautājumu, kādi ir valdības un ministrijas tālākie plāni saistībā ar ēku. Vismaz jūnija sākumā atbilde vēl nebija sniegta.
Muzejs no Stūra mājas aizņem vien mazu daļu, kamēr pārējais korpuss stāv tukšs. Tas regulāri rada ne vien lielus finansiālus zaudējumus, bet pasliktina arī ēkas tehnisko stāvokli.
Februāra sākumā Būvniecības valsts kontroles birojs aizliedza muzejam izmantot ēkas pagalmu tā pārseguma neapmierinošā tehniskā stāvokļa dēļ.
“Ja netiek ieguldīti līdzekļi un veikti darbi, kas steidzami nepieciešami, tad kādā brīdī mums tur vienkārši var aizliegt uzturēties. Nav vairs runa par kādu estētiku, bet saglabāšanu,” teic muzeja direktore.
