Ātro kredītu peļņa saruks 0
Tā saukto ātro kredītu firmu bizness, kas pašlaik zeļ un plaukst uz galvu reibinošo procentu, termiņu pagarinājumu un soda naudu par kavējumu rēķina, iedzenot aizņēmējus milzu parādos, tomēr tiks ierobežots.
To apliecina šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas trešajam un galīgajam lasījumam sagatavotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.
Tādējādi būs izgāzies ātro kredītu firmu pēdējais nekaunīgais mēģinājums apturēt grozījumus, izmantojot skeletonistu Mārtiņa un Tomasa Dukuru, BMX riteņbraucēja, divkārtējā olimpiskā čempiona Māra Štromberga un citu pazīstamu mūsu sportistu vārdus.
Tāpat kā kopš 2013. gada, kad likuma grozījumi tika iesniegti vēl 11. Saeimā, arī šonedēļ lielākie strīdi Saeimas komisijā nenorima par kredītu izsniegšanas cenrāžiem, proti, ātro kredītu firmu pārstāvji joprojām izmisīgi cīnījās par peļņu, kas, pieņemot šādus grozījumus, turpmāk saruktu. Tomēr pašlaik trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts paredz, ka uz procentu, termiņu pagarinājumu un soda naudu rēķina firmas turpmāk vairs nevarēs pelnīt tā, kā nopelna pašlaik.
Pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājumiem, kas iekļauti likumprojektā, kredīta kopīgie izdevumi (procenti, komisijas nauda, nodevas un citi maksājumi, kas aizņēmējam jāmaksā saskaņā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra atlīdzību) par pirmajām septiņām dienām aizņēmējam nedrīkstēs pārsniegt 0,55% dienā no izsniegtā kredīta pamatsummas. No 8. līdz 14. dienai – 0,25% dienā, bet no 15. līdz 30. dienai – 0,2% dienā. Aizdevumiem, kuri izsniegti termiņā, kas garāks par 30 dienām, – 0,25% dienā. Otrajā lasījumā Saeimā lēma, ka šie ierobežojumi neskartu par 100 eiro mazākus kredītus, bet trešajam lasījumam komisijas virzītie grozījumi paredz tos attiecināt jau uz pirmo aizdoto eiro.
Noslēdzot tā saukto distances līgumu (internetā vai ar mobilā tālruņa īsziņu), kredītu turpmāk varētu atmaksāt pa daļām proporcionāli līguma termiņam, kā arī procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā vienu reizi mēnesī.
Lai mazinātu vieglprātīgu aizņemšanos, ar ko joprojām slimo liela iedzīvotāju daļa, piemēram, aizņemas naudu vienā firmā, lai pēc tam aizdevumu tai atdotu, aizņemoties citā, turpmāk būs aizliegts izsniegt kredītus naktīs no plkst. 23 līdz 7.
“Likumprojektā ieviestais pats svarīgākais ierobežojums ir tas, ka turpmāk, aizņemoties naudu, piemēram, 100 eiro, aizdevuma kopīgie izdevumi nevarēs pārsniegt 200 eiro,” stāsta komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība).
“Vairs nebūs iespējams tas absurds, kas ir pašlaik, proti, ka aizdevums 100 eiro apmērā īsā laikā izaug līdz 1000 eiro, iedzenot aizņēmēju parādu jūgā,” papildina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sekretārs Edvards Smiltēns (“Vienotība”).
Trešajam lasījumam komisijas sagatavotie grozījumi tāpat paredz saglabāt ātro kredītu firmu uzraudzību Ekonomikas ministrijai pakļautajam Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), atstājot malā priekšlikumu nodot uzraudzību Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), ar kuru nāca klajā Saeimas deputāti A. Bērziņš (ZZS) un J. Tutins (“Saskaņa”).
Edvards Smiltēns uzskata, ka uzraudzības nodošana FKTK ir saistīta ar grozījumiem vairākos citos likumos, tādējādi Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu pieņemšana ievilktos vēl vismaz pusgadu. Deputāts piebilst, ka par šādas uzraudzības maiņas nelietderību viņu pārliecinājuši FKTK priekšsēdētāja Kristapa Zakuļa sniegtie paskaidrojumi komisijai. Kā FKTK vadītājs vairākkārt uzsvēris jau agrāk, FKTK un PTAC darbības virzieni atšķiras. FKTK uzmanība ir pievērsta finanšu tirgus dalībnieku uzņemto saistību izpildei, piesaistot un rīkojoties ar noguldītāju naudu. Toties otro uzraudzības daļu – patērētāju tiesību aizsardzību – gan finanšu pakalpojumu, gan jebkurā citā nozarē nodrošina PTAC.
“Man nebūtu iebildumu vēlreiz atgriezties arī pie tēmas par ātro kredītu aizdevēju uzraudzību,” atzīst komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš, “bet tad šīs pārmaiņas būtu jāsagatavo atsevišķā likumprojektā. Pašlaik šajos likuma grozījumos uzsvars likts uz aizņēmēju aizsardzību, lai viņi turpmāk vairs nenonāktu milzu parādu verdzībā. Viņiem būtībā ir vienalga, kura valsts iestāde uzrauga aizdevējus – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija.”
Likuma grozījumus trešajā un galīgajā lasījumā Saeimā plāno skatīt 28. maijā. Ja grozījumus pieņems, tie būs spēkā no 2016. gada 1. janvāra.
No 58 kapitālsabiedrībām, kurām PTAC izdevušas atļaujas dažādu kredītu veidu izsniegšanai, pašlaik 18 ir tā saukto ātro kredītu firmas, kurās pašlaik pārdesmit minūšu laikā ikviens var aizņemties no pāris simtiem līdz tūkstošiem eiro.
