Ātro kredītu firmām jāliek stingrāki iemaukti 8
Gan kredītiestādēm, gan arī nebanku kreditētājiem plānots noteikt pienākumu pārliecināties, vai iespējamajam kredītņēmējam ir pietiekami ienākumi un vai viņš spēs aizņēmumu atdot. Līdz ar to tiks ierobežota bezatbildīgu kredītu izsniegšana iedzīvotājiem. Lai šie grozījumi Kredītiestāžu likumā, Kredītu reģistra likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā stātos spēkā, Saeimai tie jāpieņem vēl otrajā un trešajā lasījumā.
Tāpat likumprojektā paredzēts nodrošināt patērētāju kreditēšanas pakalpojuma izmaksu samērīgumu un taisnīgākus no līguma izrietošos nosacījumus. Proti, par samērīgām un godīgai darījumu praksei atbilstošām kredīta izmaksām plānots noteikt dienas procentu likmi – 0,07% jeb aptuveni 25% gadā gan attiecībā uz līgumiem, kuros kredīta izmantošanas termiņš nepārsniedz, gan arī pārsniedz 30 dienas.
Prasa ierobežot ātro kredītu firmu peļņu
Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere ir pārliecināta, ka steidzami jāpieņem vēl stingrāki likumi, kuri ierobežo ātro kredītu firmu darbību. “Šī neierobežotā augļošana, kas Latvijā izplatījusies milzu apmēros, kļuvusi par valstiska mēroga problēmu iedzīvotāju tūkstošiem, kuri iekrituši milzu parādos, kurus, visticamāk, nekad nespēs atdot,” saka viņa, “ja Saeima steidzami neko nedarīs, tad būs vēl viens piespiedu emigrācijas vilnis, līdzīgs tam, kuru jau piedzīvojām pirms desmit gadiem, iestājoties saimnieciskajai krīzei.”
Ātro kredītu firmu uzraudzības vājā vieta ir tā, ka joprojām nav izveidots vienots kredītu reģistrs, tādējādi nav zināms, cik personām ir izsniegti aizdevumi un kādos apmēros. Plašsaziņas līdzekļos jāierobežo agresīvā ātro kredītu firmu reklāma, kas ar šķietami vilinošiem piedāvājumiem pamudina lētticīgos cilvēkus neapdomīgi aizņemties naudu. Apmaksājot dažādu kultūras un sporta pasākumu rīkošanu, šīs firmas rada sabiedrībā labdarības iespaidu. Taču, pēc deputātes teiktā, patiesībā šī labdarība tiek apmaksāta no parādos nogrimušu un bezpalīdzīgu cilvēku naudas. “Nav saprotams, kā kādam Latvijas iedzīvotājam ar garīgās attīstības traucējumiem, kura vienīgie ienākumi ir invaliditātes pensija 212 eiro apmērā, ātro kredītu firma ar vieglu roku varēja aizdot 400 eiro, kaut arī ikvienam skaidrs, ka šis cilvēks nekad nespēs atdot summu, kas teju divreiz pārsniedz viņa mēneša ienākumus. Tāpat nekā nav saprotams, kā firma ar vieglu roku izsniedz aizdevumu cilvēkam, kurš pirms tam jau aizņēmies vairākās citās un pret kuru parādu dēļ iesākta tiesvedība. Tas liecina, ka ātro kredītu firmās nepārbauda iedzīvotāju maksātspēju, un, dzenoties pēc peļņas, apzināti grūž viņus vēl lielākos parādos, no kuriem ar pašu spēkiem nekad nebūs iespējams izkļūt,” uzsver I. Vaidere.
Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, pašlaik Latvijā ir aptuveni 170 tūkst. parādnieku, kuri aizņēmušies naudu bankās vai tā dēvētajās nebanku kredītiestādēs, tostarp ātro kredītu firmās un kuru parādi pārsniedz 200 eiro. Pēc aptuvenām aplēsēm, ātro kredītu firmās parādnieku skaits varētu sasniegt 100 tūkstošus.
Pēc deputātei Inesei Vaiderei no iedzīvotājiem saņemtajām vēstulēm spriežot, ātro kredītu firmās neievēro arī pašlaik noteiktos peļņas procentu ierobežojumus, uz aizņēmēju rēķina nopelnot vairāk nekā 100% gadā.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa gan saka, ka centrā šādi ātro kredītu firmu pārkāpumi vēl neesot atklāti.
Deputāte noliedz, ka pievēršanās šai daudziem sāpīgajai problēmai uzskatāma par sākumu Saeimas vēlēšanu kampaņai. Vaiderei vēlēšanu kampaņa sākšoties tikai nākamā gada martā.
Tas iznīcinās mūsu biznesu
Priekšlikums ierobežot “ātros kredītus” izbeigs patēriņa kreditēšanas tirgu Latvijā, atzina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijā (LAFPA). Asociācijā norādīja, ka gadījumā, ja Saeimas deputāti atbalstīs LRA priekšlikumu noteikt kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu 0,07% dienā, praktiski neviens finanšu tirgus dalībnieks nespēs izsniegt patēriņa aizdevumus. “LRA piedāvātā procentu likme patēriņa kreditēšanas pakalpojumiem ir būtiski zemāka nekā šobrīd tirgū esošās. Tas nozīmē – ja tiks pieņemtas šādas izmaiņas, visticamāk, ka patēriņa kredītus nespēs izsniegt praktiski neviens finanšu tirgus dalībnieks, tai skaitā kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības, nebanku kreditētāji, līzinga sabiedrības un citi. Priekšvēlēšanu laikā politiķi vēlas nonākt mediju dienas kārtībā, tomēr jāsaprot, ka likumdošanas procesu nedrīkst padarīt par populismu,” sacīja LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš, aicinot politiķus neatbalstīt piedāvātās izmaiņas, ziņo LETA.
