“Ātro kredītu” devējs “ExpressCredit” apstrīdējis grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 1
Nebanku kreditētājs SIA “ExpressCredit”, tāpat kā nebanku kreditētājs “Ondo”, Satversmes tiesā apstrīdējis grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, liecina informācija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Šogad 25.aprīlī Satversmes tiesa izskatījusi “ExpressCredit” pieteikumu, pieņemot lēmumu par lietas ierosināšanu.
Lieta ierosināta par 2018.gada 4.oktobra grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā pirmā panta pirmās daļas atbilstību Satversmes pirmajam un 105.pantam.
“ExpressCredit” izpilddirektors Didzis Ādmīdiņš aģentūrai LETA sacīja, ka kompānija vērsās Satversmes tiesā, jo par neatbilstošām uzskata pērn oktobrī Saeimas apstiprinātās izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā saistībā ar būtisku kredīta kopējo izmaksu ierobežošanu.
“Saeima par noteiktajām normām lēma tikai divas dienas pirms Saeimas vēlēšanām, turklāt, pretēji gan Latvijas Bankas ekspertu ieteikumiem, gan pretēji regulatora [Patērētāju tiesību aizsardzības centra] iebildumiem.
“ExpressCredit” Latvijā darbojas jau desmito gadu, ir 100% Latvijas vietējā kapitāla uzņēmums un uzskata, ka šāda tiesību normu pieņemšanas kultūra ir absolūti nepieņemama,” teica Ādmīdiņš.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad marta beigās Satversmes tiesā tika ierosināta līdzīga lieta pēc nebanku kreditētāja SIA “Ondo” pieteikuma.
Arī šī lieta tika ierosināta par 2018.gada 4.oktobra grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā pirmā panta pirmās daļas atbilstību Satversmes pirmajam un 105.pantam.
Saeima ir uzaicināta līdz 27.maijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Nebanku kreditētāja “4finance”, kuras grupā ietilpst “Ondo”, izpilddirektors Gvido Endlers aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka “Ondo” Satversmes tiesā apstrīdējis normu, kas ierobežo kredīta kopējās izmaksas patērētājam.
Apstrīdētā likuma norma nosaka, ka kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkst pārsniegt 0,07% dienā no kredīta summas.
Endlers atzīmēja, ka Satversmes pirmajā pantā ir konkretizēts tiesiskās paļāvības princips, kas paredz, ka jebkura persona atbilstoši tiesiskās paļāvības principam var paļauties uz likumīgi izdotas tiesību normas pastāvību un nemainīgumu.
Jebkura persona droši var plānot nākotni saistībā ar tiesībām, ko šī norma piešķīrusi. Tiesiskajam regulējumam ir jābūt pietiekami stabilam, lai indivīds, vadoties no tiesību normām, varētu pieņemt ne tikai īstermiņa lēmumus, bet arī ilgtermiņā plānot nākotni.
“”Ondo” ir ilgtermiņā plānojis savu uzņēmējdarbību un paļāvies uz spēkā esošā regulējuma stabilitāti. Tomēr likumdevēja pieņemtie lēmumi un paredzētais pārejas periods, lai komersanti varētu veikt komercdarbību atbilstoši apstrīdētajai normai, ir acīmredzami nesamērīgi,” teica Endlers.
Viņš arī norādīja, ka, pieņemot apstrīdēto normu, Saeima nav paredzējusi kompensējošu mehānismu attiecībā pret tiem komersantiem, kurus tiešā veidā skar apstrīdētais regulējums.
Tāpat Endlers minēja, ka savukārt Satversmes 105.pants aizsargā īpašuma tiesības.
“Tiesības veikt komercdarbību ir ar Satversmes 105.pantu aizsargāta īpašuma tiesība, un “Ondo” savā pieteikumā Satversmes tiesai ir pamatojis, ka normas spēkā stāšanās brīdī uzņēmumam vairs nebūs iespējams turpināt līdzšinējo komercdarbību. Līdz ar to no Satversmes 105.panta izriet, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi ierobežo “Ondo” īpašuma tiesības,” viņš skaidroja.
Viņš piebilda – lai īpašuma tiesību ierobežojums tiktu uzskatīts par atbilstošu Satversmei, ir jākonstatē, ka tas ir pieņemts atbilstošā kārtībā un atbilst citiem kritērijiem, piemēram, tam jāatbilst samērīguma principa prasībām.
“Mēs esam pamatojuši, ka apstrīdētā norma nav pieņemta pienācīgā kārtībā, jo pirms tās pieņemšanas likumdevējs nav veicis pienācīgu izvērtējumu un analīzi par šīs normas saturu, iespējamo ietekmi uz komersantiem, patērētājiem, gan uz tautsaimniecību kopumā. Likumdevējs nav izvērtējis šādas tiesību normas atbilstību Satversmei, neskatoties uz izteiktajiem pamatotajiem iebildumiem. Turklāt esam pamatojuši, ka apstrīdētais regulējums neatbilst samērīguma principa prasībām un rada nesamērīgu tiesību aizskārumu,” teica Endlers.
Tāpat ziņots, ka Saeima 2018.gada 4.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ātro kredītu izmaksu ierobežošanu.
Likuma izmaiņas paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.
Attiecīgā likuma norma stāsies spējā 2019.gada 1.jūlijā.
