Atriebība Sunākstes gaumē. Kāpēc jaunieši dedzināja zīdaiņa mantas? 31
Kad 16. janvārī Jaunjelgavas novada Sunākstes pagasta iedzīvotājs Vladimirs ieradās savā privātīpašumā “Cīruļi”, kas atrodas četrus kilometrus no pagasta centra, viņš pamanīja pēdas sniegā – pabijuši nelūgti ciemiņi. Kā vēlāk noskaidrojās, nedēļas vidū “Cīruļus” bija apmeklējis puskilometru attālajās mājās dzīvojošais 19 gadus vecais Raimonds kopā ar gadu vecāko Vitāliju.
Vladimirs agrāk to nebija pamanījis, jo kopā ar ģimeni dzīvo Sunākstes centrā, bet “Cīruļos” viena pati saimniekoja viņa meita Elīna ar četrus mēnešus veco Kasparu. Abi decembra beigās bija aizbraukuši paciemoties pie mammas uz Angliju.
“Nekavējoties izsaucu policiju, jo atklājās posta ainas,” man stāsta un rāda Vladimirs, kad esmu ieradies “Cīruļos”, gleznainā Sēlijas paugurainē savulaik baltvāciešu celtā un koptā īpašumā ar ozolu un liepu alejām, kuru pagājušā gadsimta 90. gados iegādājās Vladimira ģimene un iespēju robežās atjaunojusi. “Sākumā man īsti nenoticēja un atbrauca tikai viens policists, pēc tam jau ieradās vairāku ekspertu komanda, kas stundām aprakstīja nodarīto.”
Vladimirs vēl nav ķēries klāt posta sakopšanai, tāpēc ir viegli restaurēt notikumu gaitu. Sniegā joprojām saglabājušās pēdas.
“Vispirms puiši ielauzušies šķūnītī, pavandījušies pa to un mēģinājuši aizdedzināt mauriņa traktoru, kas gan nav izdevies. Tajās dienās bija sniegputenis, šķūnī acīmredzot bija zems gaisa spiediens un uguns slikti kūrās,” domā Vladimirs.
