Ātrie kredīti. Vai patēriņa kreditēšana piedzīvojusi “zemestrīci”? 1
Pēc 4. oktobrī pieņemtajām izmaiņām Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ātro kredītu izmaksu ierobežošanu un ļoti stingrus reklamēšanās ierobežojumus, tirgus dalībnieku prognozē mazo aizdevumu pazušanu no tirgus, filiāļu aizvēršanu, starptautisko uzņēmumu aiziešanu un biznesa modeļu maiņu.
Jāatgādina, ka Saeima 4. oktobrī savā pēdējā sēdē galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ātro kredītu izmaksu ierobežošanu.
Saeimas sēdē deputāti nepiekrita Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedoklim un noraidīja tās atbalstīto priekšlikumu, paliekot pie stingrākiem ierobežojumiem, kas iepriekš guva atbalstu otrajā lasījumā.
Atbalstītās likuma izmaiņas paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā (25% gadā) no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.
Pieņemtie likuma grozījumi arī noteic, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro.
Tāpat plānots, ka šo aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk par divām reizēm. Nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai tiks piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām.
Turklāt Saeima pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumus.
Paredzēts, ka reklamēšanas ierobežojumi neattieksies uz gadījumiem, kad reklāmu īsteno kredīta devējs vai starpnieks telpās, kurās veic saimniecisko darbību. Tāpat šādas reklāmas varēs būt kredīta devēja vai starpnieka mājaslapā vai tiešsaistes sistēmā, kā arī mobilajā lietotnē.
Reklāmas aizliegums neattieksies arī uz gadījumiem, kad iespējamie klienti tiks uzrunāti klātienē vai telefoniski, reklāma būs atļauta arī pasta vai elektroniskos sūtījumos patērētājam, kā arī ar kreditēšanu nesaistītas preces vai pakalpojuma reklāmā noteiktos gadījumos.
Šāds regulējums gan neattieksies uz kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja zīmolvārda reklāmu. Vienlaikus likumā plānots noteikt, ka kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju zīmolvārda, tajā skaitā sponsorēšanas reklāma, ir aizliegta sabiedriskā pasūtījuma ietvaros radio vai televīzijā īstenotos projektos, kas finansēti no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Izmaiņas, kas attiecas uz kredītu kopējām izmaksām un kreditēšanas pakalpojumu reklāmu, stāsies spēkā 2019. gada 1. jūlijā. Savukārt pārējie grozījumi – 2019. gada 1. janvārī.
Sliktāki noteikumi patērētājiem
SIA “ExpressCredit” valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis uzsver, ka ir šokēts par pieņemtajiem grozījumiem.
“Mēs nespējām iedomāties, ka uz sagrozītiem faktiem, klišejām un nepatiesībām ar populisma palīdzību priekšvēlēšanu gaisotnē varēs “iziet cauri” tik absurdi likuma grozījumi.”
A. Evertovskis uzsver, ka politiskajā kampaņā par izmaiņām Patērētāju tiesību aizsardzības likumā izmantoti melīgi apgalvojumi un sagrozīti fakti.
Proti, patiesais emigrācijas iemesls ir bezdarbs, augsti nodokļi, banku kredīti, nevis ātrie kredīti, kuru ietekme ir minimāla, kā arī ātro kredītu uzņēmumu peļņā, ko atspoguļo mediji, ir iekļauta daudzu ātro kredītu uzņēmumu ārvalstīs iegūtā peļņa, kā arī banku meitas kompāniju, kas nodarbojas ar līzinga operācijām, peļņa.
Aplokšņu algu pieprasītāji reģionos ir alimentu nemaksātāji un banku parādnieki, nevis ātro kredītu parādnieki; esošā regulējama noteiktie 8,8% mēnesī patēriņa aizdevumiem nav astronomiski procenti, bet knapi nosedz pašizmaksu, ja cilvēks aizņemas 50 eiro, tad pēc mēneša jāatdod 54,4 eiro.
Tāpat arī tas, ka daudzo aizdevumu pagarināšanu skaits nenozīmē automātiski neizvērtētu klienta maksātspēju, tā ir daļa no cilvēka izvēles un savu finanšu plānošanas.
A. Evertovskis prognozēja, ka, ja likuma izmaiņas stāsies spēkā, daudzas no “ExpressCredit” 86 filiālēm kļūs nerentablas, konkrēti minot filiāles Aizputē, Viļānos, Kandavā, Ķekavā, Ādažos, Iecavā, Valkā, Līvānos, Preiļos un Alūksnē.
Otras likuma izmaiņu sekas būs tas, ka mazos aizdevumus izsniegt kļūs nerentabli.
Pat ar visrūpīgāko klienta izvērtēšanu nevar izslēgt risku, ka klients zaudēs darbu un neatradīs citu savā reģionā. Jautājums, kā var izsniegt kredītu uz mēnesi ar jauno likuma noteikto likmi? “ExpressCredit” piedāvājums būs jāmaina – minimālais aizdevuma termiņš būs 4 mēneši, bet minimālā summa – 150 eiro.
Raktiski tas nozīmē to, ka apmēram piektdaļa no mūsu 119 tūkstošiem klientu būs spiesta ņemt lielākas summas un uz garākiem termiņiem, nekā viņiem vajag, bet kādiem 1000 klientiem katru mēnesi būs jāatsaka, jo viņu regulārie ienākumi būs pārāk mazi, lai atļautos paņemt summu, kas lielāka pa 150 eiro.
Tāpat prognozēts ka varētu attīstīties nelegālais tirgus, jo pieprasījums nekur nepazudīs, norāda “ExpressCredit”.
Nākotnē reklamēs preces uz nomaksu
Mazāk asi likuma izmaiņu sekas vērtē “Bigbank Latvija” vadītājs Ģirts Kurmis, kas tomēr atzīst, ka arī banku nozare ir pārsteigta par to, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izmaiņas pieņemtas šādā redakcijā.
25% efektīvā gada procentu likme ir zemāka par to, cik iekasē bankas no kredītkaršu aizdevumiem, kas nozīmē, ka bankām būs jāpārskata karšu cenrāži un, iespējams, izsniegšanas politika.
Zemākas patēriņu aizdevumu likmes nozīmē to, ka labajiem klientiem kreditēšanas iespējas kļūs vēl plašākas, jo tiks piedāvāti lēti kredīti. Taču daļai “ne tik labo klientu” šo pakalpojumu pieejamība būs stipri ierobežota – tas īpaši attiecas uz riskantiem klientiem.
No otras puses – šādas izmaiņas piespiedīs patēriņa kreditēšanas klientus sakārtot pašiem savas finanses – līdz šim tāda sakārtošana nebija nepieciešama, jo itin viegli varēja saņemt jaunu kredītu. Pārmaiņas būs sāpīgas īstermiņā, bet veselīgas ilgtermiņā.”
Runājot par “Bigbank” pieredzi, pielāgojoties patēriņa kreditēšanas likmju ierobežošanai Igaunijā, Ģ. Kurmis uzsvēra būtiskās Latvijas izmaiņu atšķirības – proti, daudz krasākus ierobežojumus gada procentu likmei – Latvijā 25%, bet Igaunijā ap 60–70%, kā arī gandrīz pilnīgos patēriņa kreditēšanas reklāmas ierobežojumus Latvijā salīdzinājumā ar Igauniju, kur tā internetā tomēr atļauta.
“Var prognozēt divas izmaiņas,” saka Ģ. Kurmis. “Pirmkārt, neizbēgamu patēriņa kreditētāju skaita samazināšanos – daži neizturēs izmaiņas, bet daļa starptautisko uzņēmumu aizies no Latvijas – viņiem vienkāršāk atteikties no relatīvi neliela tirgus, nekā pielāgot savu biznesu tik krasām likumdošanas izmaiņām. Otrkārt, patēriņa kreditēšanas tirgus virzību “preču uz nomaksu” biznesa modeļa virzienā – šāda veida patēriņa kreditēšanas reklāmas likumdošana neaizliedz, bet bez reklāmas bizness pastāvēt nevar.”
Ģ. Kurmis skeptiski vērtēja iespējas aicināt prezidentu neizsludināt likuma grozījumus un atgriezt tos Saeimai vēlreizējai izskatīšanai, par ko izteikušies atsevišķi tirgus dalībnieki.
“Par grozījumiem nobalsoja visi 90 klātesošie deputāti – gan pozīcija, gan opozīcija. Maz ticams, ka prezidentam pietiks drosmes virzīt atpakaļ likumprojektu, kas pieņemts ar tik lielu vienbalsību, turklāt, ņemot vērā, ka lielākā daļa no bijušajiem deputātiem ir pārvēlēta arī nākamajā Saeimā, maz ticams, ka viņiem pietiktu drosmes pārskatīt savu iepriekš pieņemto lēmumu.”
