Ātrie kredīti – ātrie slazdi iedzīvotājiem. Apspriež jaunus ierobežojumus 10
Pēc lietpratēju atzinuma, tā dēvēto ātro kredītu izsniegšana un plaši izreklamētie piedāvājumi, tos neierobežojot, var kļūt par nopietnu sociālu nelaimi Latvijas iedzīvotāju tūkstošiem.
Kaut arī pēdējos gados šim ienesīgajam biznesam noteikti daži ierobežojumi, ātro kredītu firmās, kādu Latvijā pašlaik ir 22, ikviens cilvēks joprojām var aizņemties no dažiem simtiem līdz pat pāris tūkstošiem eiro ar mobilā tālrunī sūtītās īsziņas vai interneta palīdzību un pat neizejot no mājas. Lai aizņemtos, nevajag neko – ne apliecinājumu par ienākumiem, ne galvotājus, ne ķīlā kādu nekustamo vai kustamu mantu. Aizņēmējam tiek prasīts vien mobilā mobilā tālruņa numurs un bankas konts, uz kuru prasītā summa tiek pārskaitīta piecpadsmit minūšu laikā…
Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa saka, ka iedzīvotājiem, kuri izmanto šo piedāvājumu, bieži iekuļas parādos tāpēc, ka nepadomā, ar ko īsti riskē, aizņemdamies šķietami nelielas summas uz vienu mēnesi.
“Šis kredīts aizņēmējam jāatdod nevis pa daļām, bet uzreiz visa naudas summa. Ja kredīts pārsniedz 200 eiro, tad atdot to vienā maksājumā, ņemot vērā mēnešalgas apmēru, bieži nav iespējams. Aizņēmējam jālūdz pagarinājums uz vēl vienu mēnesi. Bet nelaime tā, ka kredīta maksājuma grafika nav. Nespējot atdot aizņēmuma pamatsummu, aizņēmējs maksā tikai procentus.”
Neapdomīgu aizņemšanos vēl vairāk veicina šķietami vilinošie piedāvājumi aizņemties naudu, pirmajā mēnesī nemaksājot par to procentus. 2017.gadā šo bez maksas izsniegto kredītu apjoms strauji audzis, tie izsniegti kopsummā 41 701 62 eiro. Salīdzinājumā ar 2016.gadu pērn šo bez maksas izsniegto kredītu apjoms palielinājies par 131,91%.
Kā atzīst Baiba Vītoliņa, ja pēc pirmā mēneša šo it kā bez maksas izsniegto kredītu nav iespējams atdod un ja aizņēmējam jālūdz maksājuma pagarinājums, tad ātro kredītu firma aprēķina procentus arī par šo pirmo mēnesi.
Statistikas dati liecina, ka 2017.gadā pavisam izsniegti 779 213 šādi kredīti kopsummā par 238 580 27 eiro. Bet no izsniegto kredītu kopskaita 43% pērn bija tādi, kuri tika pagarināti trīs un vairāk reižu.
No pērn tā dēvēto nebanku kreditētāju izsniegto kredītu kopsummas 586 627 278 eiro apmērā ātrie kredītu īpatsvars sasniedz ap 40%.
Viņasprāt, ātro kredītu neierobežotais, plaši izreklamētais piedāvājums tautsaimniecībai lielu labumu nenes. Uz jautājumu, vai ir plānots to iegrožot šo kredītu izsniegšanu, viņa atbild, ka pašlaik Ekonomikas ministrijā par to spriež.
Pirmkārt, tiek apsvērta iespēja uzlabot datu apmaiņu starp komercbankām un tā dēvētajiem nebanku kreditētājiem – tā, lai pēdējie pārliecinātos par kredītu prasītāju maksātspēju.
Otrkārt, tiek apsvērta iespēja noteikt, ka kredīta ņēmēja maksātspēja kredīta devējam jāpārbauda neatkarīgi no viņa prasītās summas. Pašlaik aizņemoties līdz 427 eiro, tas nav jādara, savukārt no 2018.gada 1.novembra šis “limits” samazināts līdz 200 eiro.
