Ātrie kredīti: apsver jaunus ierobežojumus 12
Patērētāju tiesību aizstāvjus satrauc, ka Latvijā cilvēki joprojām uzņemas nepārdomātas saistības, tādēļ vēlas rosināt nākamgad ieviest jaunus ierobežojumus, proti, lai ātro kredītu izsniedzējiem būtu jāpieprasa ienākumus apliecinošus dokumentus jau sākot no 200 eiro, nevis kā šobrīd 427 eiro kredīta summas, piektdien vēstīja raidījums „LNT Ziņas”.
Nebanku aizdevēji šādu iniciatīvu pagaidām neatbalsta un uzskata, ka būtu saglabājama esošā situācija, kad dokumenti tiek prasīti pirms izsniegt kredītu virs 427 eiro. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa atzīst, ka šī sliekšņa samazināšana varētu liegt iespēju saņem kredītus lielai daļai to, kuri nevar uzrādīt legālus ienākumus. “Viens no tādiem pamatojumiem, ko arī komersanti diezgan atklāti saka, ir, ka tā nav viņu vaina, ka Latvijā ir ēnu ekonomika un arī ēnu ekonomikas sastāvdaļā, iekšā esošiem cilvēkiem ir tiesības saņemt kredītus.”
Nebanku kredītu kompānijas uzsver, ka nav ieinteresētas izsniegt potenciāli problemātiskus kredītus, nozarē ieviesti smalki cilvēku maksātspējas izvērtēšanas paņēmieni, ņemot vērā pieejamos datus par esošajām un bijušām saistībām, kredītu kavējumiem. Tomēr legālo ienākumu pārbaudi gan tās parasti veic tikai kredītiem virs 427 eiro. Tātad liela daļa kredītu, iespējams, tiek izsniegta bez pārbaudēm. Tomēr Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboliņš saka, ka “nav izslēgts, ja aizdevums ir 300 eiro apmērā, ka jauns klients, nezināms, šajā gadījumā cilvēkam tiek prasīts ienākumu apliecinošs dokuments”.
Realitātē joprojām ir cilvēki, kas pagājušā gada laikā pamanījušies ar 500 eiro algu palikt parādā pat 20 dažādiem aizdevējiem, ņemot kredītus sākot no 75 eiro līdz 2000 eiro. PTAC vadītāja uzskata, ka tas liecina par pamatīgām problēmām ar informācijas pieejamību par esošajiem kredītiem. Arī bezmaksas kredītu skaita pieaugums un pēc tam lielas daļas šo kredītu pagarināšana rada bažas, jo liecina par to, ka kredīts varētu būt paņemts nepārdomāti. “Patērētāji vai nu neizvērtē pienācīgi, kas viņam ir nepieciešams, varbūt tas arī notiek tieši reklāmas ietekmē,” norāda Vītoliņa. Tam gan nepiekrīt nebanku aizdevēji, – asociācijas vadītājs norāda, ka lielākoties pēc kārtējās kredīta pagarināšanas aizdevums tomēr tiek atdots.
Tikmēr kredītu piedziņas kompānijas vadītājs situāciju skaidro ar ātro kredītu izsniedzēju agresīvo mārketingu, piemēram, aicinājumu Ziemassvētku laikā ņemt kredītus dāvanām. “Nekas nav par velti, atliek tikai vienreiz aizņemties ātro kredītu, lai pēc tam pusgadu saņemtu agresīvus mārketinga zvanus no šī un citiem saistītajiem uzņēmumiem. Mēģinot klientu atkal atgriezt biznesā, paņemt vēl, paņemt atkal, refinansēt. Mums tagad šāda atlaide, tagad tāda atlaide, mums tagad Ziemassvētki, Valentīndiena, jebkas tikai paņem atkal un tad jau gan jau kāja paslīdēs. Tu neatgriezīsi laikā, kas mums kredīta izsniedzējam dos iespēju tomēr iegriezt tev milzīgus refinansēšanas procentus,” stāsta kredītu piedziņas kompānijas vadītājs Gints Vīns.
Kā liecina jaunākie PTAC dati par šā gada pirmo pusi, arvien vairāk cilvēku Latvijā kļūst atkarīgi no parādiem. Lai arī kopumā izsniegto nebanku kredītu skaits ir samazinājies, aizdotās summas pieaug un aizdevumi tiek atmaksāti arvien vēlāk. Nebanku aizdevumu jomā strādājošās 56 kompānijas jaunos kredītos sešos mēnešos izsniegušas 280 miljonus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā pirms gada. Lielāko daļu – 114 miljonus eiro – veido internetā izsniegtie aizdevumi, kuru apjoms gada laikā pieaudzis. Lai arī šo kredītu skaits mazinājies par 12% un bija vidēji 2000 kredītu dienā, tomēr kredīta vidējā summa augusi par 17% jeb līdz gandrīz 300 eiro. Tajā skaitā par 45% pieaudzis bezmaksas izsniegto kredītu skaits, bet mazāk kļuvis par maksu izsniegto kredītu. Vienlaikus līdz 38% samazinājies to kredītu īpatsvars, kas tiek atmaksāti bez pagarinājuma, pārējos pagarina divas, trīs reizes.
