“Ātrie” armijas režīmā. Ko par NMPD atklāj Drošības policija, ko – paši 0
Pēc publikācijas “Caurums ātrajā palīdzībā” (“Latvijas Avīze”, 31. oktobris), kur izpētīts, ka izdienas pensijā aizgājušo mediķu vietā strādā nesertificēti ārstu palīgi, redakcija saņēma daudz komentāru no NMPD darbiniekiem par neapskaužamiem darba apstākļiem. Šonedēļ Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) viesojās Drošības policijas (DP) pārstāvji, lai pārliecinātos, kā dienests ievieš drošības pasākumu rīcības plānu trim gadiem.
NMPD vadītāja Sarmīte Villere noraidīja, ka policijas amatpersonas ieradušās dienestā, lai interesētos par pieredzējušo mediķu atstāto caurumu. Ātrās palīdzības vadība regulāri tiekoties ar DP pārstāvjiem, jo policija vēlas zināt, kādi iepirkumi izsludināti, kā uzlabota materiāli tehniskā bāze utt. Kādreiz NMPD operatīvās vadības centrs rīkoja atvērto durvju dienas skolēniem, bet tagad, ņemot vērā DP norādījumus, tas aizliegts. Dienestā ir pieņemts rīkojums par informācijas sniegšanu masu medijiem ikdienā un ārkārtas situācijās. Taču pats galvenais, uz kā balstās NMP dienests, ir mediķi, bet tas, ka šo sertificēto speciālistu trūkst, no DP puses netiekot saistīts ar tiem drošības pasākumiem, par ko atbild policija. S. Villere uzsvēra, ka personāla politika neesot DP pārziņā, tā ir Veselības ministrijas kompetencē, bet DP preses sekretāre Līga Pētersone norādīja, ka policija sīkākus publiskus komentārus par citu valsts institūciju attīstības virzieniem nesniegs.
Zaļknābjus uz mācībām nesūta
“Drošības policijai un NMPD ir efektīva un sekmīga sadarbība, kas galvenokārt skar pretterorisma jomu un drošības nodrošināšanu ārvalstu aizsargājamo amatpersonu vizīšu laikā. NMPD piedalās DP organizētajās pretterorisma mācībās un ir būtisks sadarbības partneris pretterorisma reaģēšanas pasākumu plānošanā un īstenošanā. DP rīcībā nav informācijas, kas liecinātu, ka NMPD nebūtu spēju nodrošināt kvalitatīvu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu terorisma krīzes situācijā. Kopīgās pretterorisma mācībās NMPD ir apliecinājuši savu profesionalitāti un spēju darboties ārkārtas situācijās,” informēja L. Pētersone. Kā noskaidroju NMP dienestā, uz pretterorisma mācībām tiek sūtīti nevis zaļknābji, bet pieredzējuši mediķi, tāpēc atliek vien secināt, ka DP nevar pilnībā objektīvi novērtēt darba apstākļus ātrās palīdzības dienestā.
Nepiedodami un nepieļaujami
Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa norādīja, ka saskaņā ar tautsaimniecības mobilizācijas plānu, kurā ietverta virkne pasākumu jebkuras krīzes situācijas novēršanai, savi uzdevumi ir katrai ministrijai, tostarp arī Veselības ministrijai. Ekonomikas ministrijai, kas atbild par šā plāna ieviešanu, līdz 1. decembrim jāsagatavo ziņojums, vai ministrijas ir gatavas to ieviest. Tātad ministrija nevarēs apiet nelielo naudas summu – 76 tūkstošus eiro –, ko prasa VM sertificētu medicīnas speciālistu nodrošināšanai NMPD. “Tas ir nepiedodami un nepieļaujami, ka pie pacientiem brauc mediķi, kuriem trūkst kompetences, un ir jāatrod juridiski korekts risinājums, lai to cilvēku vietā, kas aizgājuši izdienas pensijā, strādātu sertificēti speciālisti.”
Ja ir zināms, ka NMPD nav parasta ārstniecības iestāde, ka tā ir cieši saistīta ar valsts drošību, tad nav saprotams, kāpēc vairākus gadus pēc kārtas valsts nespēj nodrošināt to, lai ārsta palīgs pēc triju gadu studijām ceturtajā gadā sertifikātu varētu iegūt par valsts budžeta naudu, nevis saviem personīgajiem līdzekļiem. Studijas Latvijas Universitātes medicīnas koledžā patlaban izmaksā 700 eiro, bet tas nav iekalts kā akmenī, ka šī maksa netiks paaugstināta, un strauji samazināsies jauniešu skaits, kas vēlas studēt par ārstu palīgiem. NMPD ik gadu būtu nepieciešami simt sertificēti ārstu palīgi, tātad no budžeta tie būtu 70 tūkstoši eiro valsts un pacientu drošības vārdā, un to tad arī jau vairākus gadus dienesta vadība lūdz ministrijai. Taču ministrija zaļo gaismu dod ģimenes ārstiem, no kuriem daudzi nav savu uzdevumu augstumos, īpaši Rīgā, un kuru paviršās attieksmes dēļ nereti NMPD mediķiem ir liela pārslodze, jo tiek saukta ātrā palīdzība ģimenes ārsta vietā un ar slimniekiem piepildītas slimnīcu uzņemšanas nodaļas. Ik gadu NMPD atstāj apmēram simts mediķu – gan tie, kuri dodas izdienas pensijā, gan arī tie, kuriem obligātajās veselības pārbaudēs tiek konstatēts, ka viņi vairs nevar pildīt amata pienākumus. Patlaban NMPD spēj segt studiju maksu tikai 40 ārsta palīgiem.
“Ceturtā gada studiju apmaksa no valsts budžeta mums būtu liels atbalsts. Par to esam regulāri informējuši Veselības ministriju, bet politiķiem pret kadru trūkumu vienā no valsts nozīmīgajiem dienestiem ir diezgan vienaldzīga attieksme,” secina NMPD Rīgas reģionālā centra vadītājs Aksels Roshofs.
VM komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders pastāstīja, ka Veselības ministrija šim mērķim ir lūgusi naudu jaunajās politiskajās iniciatīvās. Mācību maksas segšanai 2017. gadā esot lūgti papildu 76 tūkstoši eiro plus vēl 343 tūkstoši eiro, lai varētu palielināt atalgojumu NMPD mediķiem, ņemot vērā personāla kvalifikācijas kategoriju izmaiņas. Diemžēl šī iniciatīva neesot atbalstīta.
