Jaunreģistrēto uzņēmumu bums pierims 0
Pēdējos trijos gados Latvijā uzņemts samērā ātrs jaunreģistrēto uzņēmumu dibināšanas temps. Savukārt uzņēmumu likvidēšanas dinamika salīdzinājumā ar krīzes laikiem bijusi līdzsvarotāka un vienmērīgāka. Par to liecina apkopotie statistikas dati par periodu no 2003. līdz 2013. gadam, secina SIA “Lursoft IT” valdes locekle Daiga Kiopa.
Uzņēmumu dibināšanas augstie tempi ir izskaidrojami ar labvēlīgu tiesisko regulējumu. Proti, kopš 2010. gada vasaras SIA minimālais pamatkapitāls var būt 1 lats, ieviests mikrouzņēmuma nodoklis uzņēmumiem, kuru apgrozījums nepārsniedz 70 000 latu gadā. Šādi nosacījumi veicinājuši strauju jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugumu.
Negatīvi un pozitīvi signāli
Jāteic gan, ka paredzētās pārmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanā, ko plānots ieviest no 2015. gada, jau nesušas pirmos negatīvos signālus, jo novembrī salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi trīs iepriekšējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaits samazinājies līdz 1228, norāda D. Kiopa. Jau vēstīts – Saeima lēmusi, ka mikrouzņēmumam, kā apgrozījums gadā nepārsniedz 7000 eiro (4920 latus), likme saglabāsies 9%, bet, ja apgrozījums pārsniegs šo summu, likme 2015. gadā būs 11%, 2016. gadā – 13%, bet no 2017. gada – 15%.
“Paaugstinoties uzņēmumu apgrozījumam, palielinot mikrouzņēmumos atļauto darbinieku skaitu no pieciem līdz deviņiem un to atalgojuma slieksni, kā tas ir citviet Eiropas Savienībā, iespējams pakāpeniski celt arī mikrouzņēmumu nodokļa likmi, lai apgriezienus uzņēmis sīkbiznesa pārstāvis, pārejot uz vispārējo darbaspēka nodokļu likmi, ir veselīgs un dzīvotspējīgs, nevis saņem ledus aukstu dušu!” likumdevēja pieeju jau vairākkārt kritizējis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Prognozējams, ka uzņēmumu likvidēšanas dinamika nākamajos gados tomēr varētu palielināties, skaidro D. Kiopa. Šo izmaiņu ietekmēs vairāki faktori: no 2012. gada oktobra Valsts ieņēmumu dienests jau vairāk nekā 10 000 uzņēmumu reģistrējis saimnieciskās darbības apturēšanu, kas savukārt sekmē faktiski nefunkcionējošu uzņēmumu likvidācijas sākšanu. Arī izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām” un Valsts ieņēmumu dienesta riskanto personu reģistrs, kurā iekļuvušajām personām liegts ieņemt amatu uzņēmumā vai būt par tās īpašnieku, mudinās uzņēmumus slēgt. “Jāteic, ka minētās darbības kopumā vērtējamas kā pozitīvs solis, kas ilgtermiņā veicinās Latvijas uzņēmējdarbības vides attīrīšanu no nestrādājošiem vai pseidouzņēmumiem,” vērtē “Lursoft IT” valdes locekle.
Tā, piemēram, šajā gadā tika iesniegti apmēram 90 000 uzņēmumu 2012. gada pārskati, no kuriem aptuveni piektajai daļai uzņēmumu apgrozījums ir 0 latu. Pēdējo trīs gadu periodā visaug- stākais īpatsvars šādiem uzņēmumiem bijis 2011. gadā, kad iesniegtajos gada pārskatos 0 latu apgrozījumu uzrādījuši 20 110 uzņēmumi, kas ir pat 25,52% no kopējā iesniegto gada pārskatu skaita.
Mazie uzņēmumi veido 43,6%
Uzņēmumu lielumu vērtējot pēc to norādītā apgrozījuma, var secināt, ka skaitliski visvairāk subjektu ik gadu iekļūst mazo uzņēmumu grupā, kas nozīmē, ka gada laikā šo uzņēmumu apgrozījums ir bijis robežās no 10 līdz 300 tūkst. latu. Pēdējo trīs gadu laikā mazo uzņēmumu skaits pakāpeniski palielinājies, un 2012. gadā to īpatsvars starp visiem subjektiem veidojis 43,66%.
Tradicionāli to uzņēmumu īpatsvars, kurus iespējams ierindot lielo uzņēmumu grupā, ik gadu saglabājas 0,5% robežās. Sakarā ar atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem varētu pieaugt to mikro un mazo uzņēmumu skaits, kuru apgrozījums ir robežās no 1 līdz 10 tūkst. un no 10 līdz 300 tūkst. latu, uzskata D. Kiopa.
Tirgotāji skatās nākotnē cerīgi
Jau tradicionāli Latvijā vispopulārākā darbības joma uzņēmumiem bijusi tirdzniecība. No visiem reģistrētajiem uzņēmumiem vairāk nekā 27% tas norādīts kā pamatdarbības virziens.
2013. gads tirdzniecībā ir labāks par 2012. gadu, savukārt 2014. gads varētu iesākties ar pauzēšanu, kad visi skatīsies uz jaunajām cenām eiro. Un, ja ekonomika turpināsies attīsties, tad kopumā nākamajam gadam nozarē ir jābūt vēl labākam par šo. Te jāņem vērā, ka valstī ir depopulācija un urbanizācija, turklāt depopulācija ir straujāka par urbanizāciju. Lielākās pilsētas, t. sk. Rīga, paliek arvien mazskaitlīgākas. Jāņem vērā, ka no nākamā gada tiek ieviests eiro, un arī tas izdara korekcijas cilvēku iepirkšanās paradumos, skaidro Starptautiskās tirdzniecības centru padomes Baltijas komitejas loceklis Māris Jānis Oga.
Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī pēc dziļās krīzes, mazumtirdzniecība ir viena no pirmajām nozarēm, kas praktiskos skaitļos uzrāda gan bezdarba sarukumu, gan algu palielinājumu, gan iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanos utt. To apstiprina “Rimi Latvia” valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Abas lielākās tirdzniecības ķēdes 2012. gadā ir spējušas nopelnīt vairāk nekā iepriekš, “Maxima” peļņai sasniedzot 20,4, bet “Rimi” – 12,7 miljonus eiro.
Komercķīlu skaits viszemākais
Šogad reģistrēto komercķīlu skaits sarūk, bet kopējais maksimālā prasījuma summas apjoms ievērojami pieaug, liecina “Lursoft” apkopotā informācija. 2013. gadā reģistrēto komercķīlu skaits krities par 12%, t. i., reģistrētas 4706 komercķīlas (tas ir zemākais rādītājs pēdējo 14 gadu laikā!).
Papildus gan jāatzīmē, ka 2013. gadā maksimālā prasījuma summas apmērs ievērojami pieaudzis, sasniedzot 12,9 mljrd. latu (salīdzinājumam – pērn 9,6 mljrd. latu).
Šis gads iezīmējas ar vairāku summas ziņā apjomīgu komercķīlu reģistrāciju. Piemēram, augustā izsniegta 1,18 mljrd. latu komercķīla, kuras devējs ir Krievijas “Šahta ZAREČNAJA”, bet ņēmējs – Krievijas uzņēmums “UVZ-Logistik”. Kompānija “Šahta ZAREČNAJA” ieķīlājusi savus vērtspapīrus, obligācijas un citu līdzdalību uzņēmumā SIA “Indtec Baltic Coal”. “Lursoft” pieejamā informācija vēsta, ka Ventspilī esošais SIA “Indtec Baltic Coal” dibināts 2004. gadā un tā pamatkapitālu veido 22,311 milj. latu. Kā norādīts iesniegtajā pārskatā, 2012. gadā holdingkompānija veikusi pirmsprojekta izpētes darbus akmeņogļu pārstrādes rūpnīcas celtniecībai.
Materiāls tapis sadarbībā ar Lursoft
