Pārbaudījums Tele2 praktikantam: Kamēr autosportists driftēja, pretendentiem bija telefoniski jāatbild uz dažādiem jautājumiem par tehnoloģijām 2
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Viltus televīzijas tiešraides intervija, mežonīgs brauciens sacīkšu trasē, vienlaikus atbildot uz nopietniem jautājumiem – tie ir pārbaudījumi, kuros sevi nācās pierādīt Sendijai Beatai Lazdiņai, pirms kļūt par vadības prakses programmas dalībnieci uzņēmumā “Tele2”.
Ik gadu šīs vadības prakses programmas ietvaros Latvijā tiek izraudzīts viens dalībnieks, kurš kļūst par asistentu kādam no “Tele2” vadības komandas un gadu strādā ciešā sasaitē ar šo vadītāju. Pašā uzņēmumā šo programmu dēvē par “ātrgaitas šoseju karjerai”. Piemēram, kāda no nesenajām programmas dalībniecēm turpināja darbu “Tele2” finanšu departamentā, bet tagad strādā Zviedrijā, “Tele2 IoT”.
Kā norāda Aija Bite-Ozere, “Tele2” personāla vadītāja, specifiskas prasības programmas pretendentiem netiek izvirzītas, taču tā primāri paredzēta jauniešiem, kuriem jābūt ļoti motivētiem, jo programmā ir jārēķinās ar milzīgu tempu, ātru lēmuma pieņemšanu un rīcību, risku uzņemšanos un iesaistīšanos vadīšanas procesos.
Pārbauda stresa noturību
Šogad dalībai programmā pieteicās 65 interesenti. Pirmajā kārtā izskata pretendentu CV un motivācijas vēstules, pēc tam jau ir sarunas ar personāla speciālistiem, kā arī jāizpilda loģikas tests. Tad seko pusfināls, kurā tiek tikai pieci. Šogad visi pusfināla dalībnieki aizvesti uz autosporta trasi un pa vienam aicināti braukt Reiņa Nitiša vadītā sporta auto. Kamēr autosportists driftēja un ņēma asus līkumus, programmas pretendentiem bija telefoniski jāatbild uz dažādiem jautājumiem par uzņēmumu un tehnoloģijām. Tādējādi pārbaudīts, vai jaunieši stresa situācijā spēj sakopot domas un mierīgi sarunāties.
Pēc tam sekojusi intervija ar uzņēmuma vadības pārstāvjiem. Pusfinālā bija tikuši trīs puiši un divas meitenes, finālā palika tikai abas meitenes. Atlikušajām pretendentēm pateikts, ka komercdepartamenta direktoram Raivo Rostam plānota intervija televīzijas tiešraidē un būs jāiet līdzi, un, tā kā varbūt arī pašām nāksies atbildēt uz kādu jautājumu, bija jāizlasa informācija par intervijas tēmām. Īsi pirms filmēšanas pretendentes uzzināja, ka direktors uz interviju netiek un nāksies runāt tikai viņām. “Tas bija tik nervus kutinoši un riktīgs spiediens!” atceras Sendija. Viss noticis it kā pa īstam – grims, kameras, mikrofoni, gaismas, intervētājs. Pēc tam gan izrādījās, ka intervija nebūt nav raidīta un to nav plānots rādīt TV ekrānā. Tas bija tikai kārtējais pārbaudījums, bet R. Rosts īstenībā bija blakustelpā un vēroja savas potenciālās kolēģes. Pēc šīs viltus intervijas Sendija uzzināja, ka uzņemta programmā.
Klauvēt pie durvīm ar grāmatu rokās
Pati Sendija domā, ka atlases procesā lielā mērā palīdzēja viņas pieredze pārdošanā, kas gūta, trīs vasaras piedaloties “Southwestern Advantage” programmā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Lielbritānijā. Tur sapratusi, kā “problēmu sadalīt smalkākos reizinātājos, lai tiktu pie rezultāta”.
Programmas dalībniekiem ir iespēja pelnīt, pārdodot grāmatas un citus izglītojošus materiālus. Tie paredzēti gan pavisam maziem bērniem dažādu zināšanu apguvei, gan arī vidusskolu absolventiem, kuriem jāgatavojas eksāmeniem.
“Man ar pārdošanu veicās labi, kaut sākumā šķita kaut kas ekstrēms,” atceras Sendija. Bija jāklauvē pie amerikāņu namdurvīm un jāmēģina viņus pārliecināt pirkt piedāvāto produktu. Par laimi, ASV šāds pārdošanas stils nav jauns, tāpēc amerikāņi nebrīnās par jauniešiem pie namdurvīm. Dienā amerikāņi sastopot pat divus trīs pārdevējus, kuri kaut ko mēģinot pārdot viņu pašu mājās. “Amerikāņiem ļoti eksotiski šķiet tas, ka cilvēks ieradies no Eiropas, tad uzreiz vairāk gribas aprunāties,” stāsta Sendija.
Nekad nepadoties
Cik grāmatu dienā izdevies pārdot? Sendija atbild, ka dienas bijušas ļoti dažādas: “Mūs gan mācīja vairāk skatīties uz lietām, ko varam kontrolēt. Tās ir nostrādātās stundas un satiktie cilvēki. Dienā parasti strādājām 12 stundas, satikām 50–60 cilvēkus, mums bija jācenšas tikt līdz vismaz 30 prezentācijām dienā, kas nozīmē, ka ir iespēja atvērt grāmatas un tās parādīt. Ja 30 prezentācijas izdodas, var cerēt, ka 7–10 cilvēki jau piekritīs garākai sarunai, kur vari plašāk izstāstīt par produktu, bet 1–3 klienti nopirks grāmatas. Iesācējam tas ir normāls skaitlis. Cik tieši pārdos, atkarīgs arī no tā, kā esi gatavs atbildēt uz dažādiem iebildumiem un cilvēkus pārliecināt.”
Jo ilgāk strādā programmā, jo pārdošanas rādītāji parasti kļūstot labāki. “Svarīga ir ticība tam, ka, ja darīsi kontrolējamās lietas, nonāksi līdz rezultātam. No šīs programmas paņēmu ļoti daudz. Jau pieminēju pārdošanas pieredzi, bet vēl svarīgi, ka iemācījos komunikācijas prasmes,” saka Sendija. “Strādājot sešas dienas nedēļā trīs mēnešus no vietas, sanāk vienā vasarā satikt ļoti daudz cilvēku. Ar katru no daudzajiem sastaptajiem cilvēkiem bija jāmāk atrast kopīgu valodu. Šā darba temps palīdz iemācīties izlauzties caur dažādām situācijām. Esmu iemācījusies pat svešiem cilvēkiem lūgt palīdzību, ja tas nepieciešams. Cilvēki ir diezgan atvērti, vēlas palīdzēt un uzlabot citam dienu, ja pats esi atvērts un godīgs. Ja gribi kaut ko saņemt, vajag pajautāt. Varbūt atteiks, bet, ja nepajautāsi, tad garantēti neko nedabūsi.”
Viņa atceras kādu dienu, kad neveicās pārdošana, pat līdz prezentācijām neizdevās tikt. Vienā mājā saimnieks teicis, ka par šādām lietām lemj sieva, lai Sendija nākot vēlāk. Kad meitene atgriezusies, ģimene bijusi pilnīgi noskaņojusies grāmatu izpētei, bērni ātri atzinuši, ka izmantos šādas grāmatas. “Tā ir vēl viena mācība: nevajag padoties,” stāsta Sendija.
Tomēr ne visiem cilvēkiem var uzticēties. Cik būtisks šādā tiešajā tirdzniecībā ir drošības aspekts? “Par to programmas pārstāvji daudz runā, jo sevišķi ar meitenēm. Piemēram, ja mājās ir tikai ģimenes tēvs, vienai pašai nevajadzētu iet šajā mājā. Par piedāvāto produktu var izstāstīt, arī sēžot laukā,” atbild Sendija. ASV programmā iegūtās zināšanas viņai noder arī darba tirgū Latvijā.
Veselīga vide darba vietā
Tagad Sendija jau piecus mēnešus ir komercdirektora praktikante. “Un vēl man ir arī savi projekti, lai es saprastu, kā ir būt pašai par kaut ko atbildīgai.” Sendija ir atbildīga par “Go3” produktu pārdošanu “Tele2” platformā, klientu bāzes menedžmentu un mārketingu, kā arī uzņēmuma mājaslapas vienas sadaļas atjaunināšanu. Sendija sadarbībā ar Biznesa klientu nodaļas pārstāvjiem plāno dažu produktu pārdošanas stratēģijas biznesa klientiem. “Darba ir pilnas rokas, bet ir ļoti interesanti,” viņa saka. “Esmu ne tikai kā darbinieks, bet redzu arī visu, ko dara vadītājs: kā viņš domā, kā komunicē ar citiem kolēģiem, kā uzvedas vadības sapulcēs. No tā daudz varu mācīties.”
Vadības prakses programmas dalībniekus iesaista arī biznesa lēmumu pieņemšanā. Realitātē tas nozīmē, ka vadītājs uzklausa arī praktikanta viedokli, ir atvērts idejām, ko pauž jaunais kolēģis.
Pēc prakses programmas beigām Sendija labprāt paliktu strādāt “Tele2”: “Šī ir mana pirmā darba vieta, man nav ar ko salīdzināt, bet, cik esmu dzirdējusi no pieredzējušiem kolēģiem, te tiešām ir riktīgi forši.” Forši tas nozīmē: savstarpējās kolēģu attiecības, kad vadība ar citiem komunicē kā līdzvērtīgiem, nenorobežojas savos kabinetos, jo vadībai tādu nav: uzņēmumā ir atvērtā tipa birojs bez piesaistītām darba vietām.
Bet kāda ir Sendijas izglītības pieredze? Viņa absolvējusi Moderno valodu un Biznesa studiju programmu Latvijas Universitātē. “To izvēlējos, jo vienmēr esmu bijusi daudzpusīga, skolā diezgan viegli padevās visi mācību priekšmeti un bija grūti izdomāt, ko darīt tālāk. Studijas šajā programmā notika angliski. Apguvu arī citas valodas, kā arī zināšanas par biznesu un ekonomiku.”
