Padoms piensaimniekam. Atražošanas izvērtējums praksē 0
Egils Juitinovičs, Vidzemes veterinārā servisa veterinārārsts
Atražošana pamatoti tiek uzskatīta par vienu no piensaimniecības stūrakmeņiem. Ja tai pietiekami nopietni neseko, ganāmpulkā gada laikā sekas būs visai jūtamas, jo mazināsies dzīvnieku produktivitāte, bet pēc 2–3 gadiem pietrūks telīšu, ar ko aizvietot vecās govis. Lai atgrieztos intensīvā ražošanas procesā, būs vajadzīgs tikpat ilgs laiks, respektīvi – 2–3 gadi.
Jāpiebilst, ka šis laiks, kamēr saimniecība atgriežas atpakaļ intensīvā ražošanas procesā, ir ļoti nervozs, jo govīm zūd produktivitāte, palielinās cietstāvēšanas laiks, govis aptaukojas, treknām govīm ievērojami pieaug saslimstība un nobeigšanās pēcdzemdību laikā. Samazinās saražotais piena apjoms, pasliktinās naudas plūsma saimniecībā un tās kopējais finansiālais stāvoklis. Rodas nepieciešamība iepirkt dzīvniekus ganāmpulka papildināšanai. Lai no šādas situācijas izvairītos, ganāmpulka atražošanai jābūt ikdienas prioritāšu sarakstā.
Saņēmu zvanu no piensaimniecības fermas vadītāja ar uzaicinājumu ierasties vizītē, izvērtēt ganāmpulka atražošanas rādītājus, jo tie esot pasliktinājušies. Uzklausīju fermas vadītāju, kāds ir viņa skatījums uz potenciālo problēmu atražošanā. Vienojāmies par darbu secību. Sākām ar to, ka jāizanalizē esošie atražošanas rādītāji un jāizvirza mērķi, ko vēlas sasniegt un kādā laika posmā, vienlaikus apzinoties, ka, lai šos mērķus sasniegtu, būs nepieciešams ikdienas rutīnas darbs.
Priekšnoteikumi, lai govis paliktu grūsnas
Meklēšanās noteikšana. Govīm dzimumcikls ir 18–24 dienas, un šajā laikā tikai vienā konkrētā dienā būs iespējams govi veiksmīgi apsēklot. Tātad jātiek skaidrībā, kāds ir pieejamais darbinieku un tehniskā nodrošinājuma resurss, lai noteiktu meklējošos dzīvniekus. Kādas ir cilvēku iemaņas, lai šo darbu veiktu.
Govs auglība. Pie šīs sadaļas ir visvairāk faktoru, jo tā ietver gan ēdināšanu, gan iespēju govij atpūsties un komfortu, stresa līmeni, gan govs vispārējo veselību, gan to, cik fermā esošās tehnoloģijas atbilst govju fizioloģiskajām vajadzībām.
Spermas uzglabāšana un apsaimniekošana. Tas ir mākslīgās apsēklošanas process, ieskaitot spermas atkausēšanu, spermatozoīdu pasargāšanu no aukstuma šoka. Arī izvēlēto vaislinieku auglība.
Lai govij iestātos grūsnība un tā tiktu saglabāta, visiem minētajiem faktoriem ir jābūt optimāliem. Pieņemsim, ja meklēšanās noteikšana ir 60%, govju auglība 70%, spermas uzglabāšana un mākslīgās apsēklošanas tehniķu darbs 98%, tad grūsnība reāli iestāsies tikai 41% gadījumā. Tātad, lai iestātos grūsnība, katru govi vajadzēs sēklot vidēji 2,4 reizes.
Skaitļos tas izskatās šādi: meklēšanās noteikšana 60% x auglība 70% x MA tehniķu darbs 98% = 41% (0,6 x 0,7 x 0,98 = 0,41 x 100% = 41%).
Redzam, ka, uzlabojot kādu no šiem rādītājiem, piemēram, meklēšanās noteikšanu, arī kopējais grūsnības iestāšanās procents palielināsies, un otrādi. Ja pārējie rādītāji paliek nemainīgi, bet meklēšanās noteikšanu palielina līdz 70%, tad attiecīgi palielināsies arī grūsno govju procents (0,7 x 0,7 x 0,98 = 48%).
Lai atražošanas procesu padarītu intensīvāku un varētu ātrāk reaģēt, vienojāmies, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta rādītājiem 21 dienas intervālā.
Apkopojot un izanalizējot tabulā redzamos rādītājus, aprēķināju zaudējumus un iepazīstināju ar tiem fermas vadītāju un komandu, cerot, ka tas dos papildu stimulu aktīvai, mērķtiecīgai rīcībai.
Servisa periods un somatiskās šūnas
Tā kā saimniecībā servisa jeb bezgrūsnības dienu skaits govīm pēc atnešanās ir 161 diena, bet mērķis ir 100 dienu, tas nozīmē, ka 61 diena servisa periodā ir par daudz. Ņemot vērā saimniecībā izdarītās investīcijas un pieņemto praksi zaudējumu aprēķināšanā, vienojāmies, ka katra diena, kas ir par daudz servisa periodā, dod 4 eiro zaudējumus uz katru govi. Tātad: 61 diena x 4 eiro x 397 govis = 96 868 eiro gadā.
Tālāk devāmies ar daļu fermas komandas novērtēt esošo situāciju konkrēti fermā, kur un kādos apstākļos atrodas dzīvnieki. Apskati sākām ar slaukšanas procesu un govju tesmeņa veselību. Somatisko šūnu skaits (SŠS) koppienā nepārsniedza 200 000 vienā ml piena. Uz jautājumu, kāds sakars govju apaugļoties spējai ar tesmeņa veselību, paskaidroju, ka SŠS virs 200 000 govs auglību samazina vismaz par 15–20%. Turpretim saslimšana ar klīnisko mastītu ne tikai pazemina govs apaugļoties spēju, bet palielina arī abortu skaitu 2,7 reizes. Šie dati norādīti žurnālā M2. Taču šajā saimniecībā govju saslimstība ar mastītu nebija aktuāla problēma.
Ēdināšana un barības kvalitātes nozīme
Tālāk izanalizējām barības līdzekļu kvalitāti un sastādīto barības devu. Īpašu uzmanību pievērsām tam, vai barība nav bojāta, vai ir atbilstošs nodrošinājums ar enerģiju, proteīnu, minerālvielām un vitamīniem. Problēmas, kas varētu būtiski ietekmēt govs auglību, neatradām. Tāpat atbilstošs bija arī barības smalcinājums.
Viena no ēdināšanas problēmām bija, ka govīm apmēram divas stundas līdz nākamajai ēdināšanas reizei pietrūkst barības. Tas savukārt veicina spurekļa acidozes attīstību, jo govis, tiekot pie barības, to strauji saēdas, un pazeminās spurekļa pH. Tas tāpēc, ka pienskābi ražojošās baktērijas vairojas ievērojami ātrāk nekā tās, kas pienskābi nosacīti neitralizē. Tāpat jāatceras, ka govīm barība kalpo arī kā barības vielu avots spureklī esošajiem mikroorganismiem. Pietrūkstot barībai, tie iet bojā un izdala endotoksīnus, kas izraisa organisma imūnsistēmas aktivizēšanos un rada iekaisumam līdzīgu stāvokli. Tas savukārt negatīvi ietekmē dzimumcikla hormonālo regulāciju un samazina govs auglību.
Dzīvnieku barošanā vitāli svarīga loma ir ūdensapgādei, jo bez ūdens nav iespējama barības vielu uzsūkšanās un ir ievērojami traucēta vielmaiņas blakusproduktu izvadīšana. Tāpat ar mēsliem, zemi, dzīvnieku izdalījumiem piesārņots ūdens satur daudz mikroorganismu un to toksīnu, kas negatīvi ietekmēs govju spēju apaugļoties un saglabāt grūsnību. Īpaši kritiska situācija ar ūdens pieejamību bija cietstāvošo govju grupā un pēcatnešanās grupā. Ūdens bija ļoti netīrs, ar nepatīkamu puvuma smaku. Tāpat nebija pietiekama pieeja dzirdnēm, to perimetrs bija par mazu.
Ērtu guļvietu nozīme
Pārrunājām, ka laktācijas sākums daudzējādā ziņā būs tieši atkarīgs no cietstāvošo govju aprūpes. Tas, kas ar tām notiek cietstāves periodā, atstāj ietekmi gan uz govs ražību, gan auglību. Barību, ūdensapgādi, ventilāciju, guļvietu piemērotību un atbilstību govju skaitam izvērtējām visās grupās.
Īpašu uzmanību pievērsām arī govju klibumam. Govīm atpūta jeb gulēšana ir ļoti būtisks faktors, lai tām būtu laba veselība. Guļot tās pavada vismaz 12–16 stundu diennaktī. Lielākoties tās atgremo, guļot 7–10 stundas. Novērojām, ka govis nelabprāt gāja guļvietās gulēt, ilgi tajās stāvēja tikai ar priekškājām. Labi būtu, ja govs nogultos 1–2 minūšu laikā no iekāpšanas brīža guļvietā. Šeit skausta stienis bija novietots gan par zemu, gan par tuvu mēslu ejai. Tāpēc govis nevarēja brīvi ieiet guļvietās. Ja govij nav iespēju gulēt, tā nevar pilnvērtīgi pārstrādāt barību, cieš no acidozes un ganāmpulkā ievērojami pieaug klibums. Tāpat šādā situācijā ir traucēta asinsrite govs nagos, tiek veicināta čūlu veidošanās naga raga zolē. Lai nodrošinātu govīm vajadzīgo komfortu, skausta stieņa novietošana pareizā augstumā un attālumā tika izvirzīta kā viena no prioritātēm, kas jāpaveic septiņu dienu laikā.
Govju apaugļoties spēju būtiski ietekmē tas, cik labi tiks novadīts govs atnešanās process. Dzemdību vietai jābūt labi ventilētā vietā, tīrai, sausai. Katram dzīvniekam jābūt netraucētai pieejai barības galdam, vismaz 90 cm uz dzīvnieku, un tām būtu iespēja atpūsties mīkstā, sausā guļvietā. Arī šeit bija jāveic uzlabojumi.
Brīdi veltījām tam, cik svarīgi intensīvajā lopkopībā ir uzsākt dzīvnieku savlaicīgu ārstēšanu, īpašu vērību veltot govju klibumam. Dzīvnieku atveseļošanās ir ļoti apgrūtinoša vai pat neiespējama, ja tām jāguļ uz betona bez pakaišiem. Vienojāmies, ka slimo dzīvnieku boksos salmiem jābūt vismaz 30–40 cm biezā slānī. Jebkurš faktors, kas liedz dzīvniekam paēst, atpūsties, justies droši, liek ciest no stresa, būtiski ietekmē govs auglību. Tādēļ atražošanas uzlabošana nav iespējama, ja neskata visas šīs lietas kopsakarībās.
Meklēšanās noteikšana
Visbeidzot nonācām pie meklēšanās noteikšanas. Pārrunājām, ka ir svarīgi, lai par meklēšanās noteikšanu kāds būtu konkrēti atbildīgs. Pašreiz to veica it kā visi, bet konkrēta atbildīgā nebija. Šajā saimniecībā pagaidām nebija veiktas investīcijas ierīcēs, kas varētu uzlabot meklēšanās noteikšanu. Vienojāmies, ka izmantosim meklēšanās jeb ovulācijas sinhronizācijas programmu un to kombinēsim ar meklēšanās noteikšanu. Konstatējām, ka cilvēku resurss, pieredze ir pietiekama, lai varētu lietot gan priekšsinhronizāciju, gan sinhronizāciju.
Shēma tika uzsākta visām govīm no 35. līdz 42. dienai pēc atnešanās, respektīvi, katru pirmdienu. Priekšsinhronizācija sastāvēja no divām prostaglandīna F2α potēm ar 14 dienu intervālu. Pēc otrās injekcijas tika veikta meklēšanās noteikšana, un govis, kas meklējās, apsēkloja, tās programmu neturpināja. Pārējām govīm pēc 12 dienām no otrās PgF2α potes tika uzsākta Ovsync programma, kas sastāvēja no: 0 dienā – GnRH; 7. dienā – PgF2α 1x; 8. dienā – PgF2α 2x pēc 56 stundām no pirmās PgF2α potes GnRH un pēc 16 stundām pēc pēdējās GnRH potes. Visas govis neatkarīgi no meklēšanās pazīmju izrādīšanas tika apsēklotas. Tad, sākot no 28. grūsnības dienas, pārbaudīja govis uz grūsnību ar ultraskaņu, un tās, kas nebija grūsnas, atkārtoti tika sinhronizētas. Mākslīgās apsēklošanas tehniķis savu darbu veica labi, un faktorus, kas ietekmētu spermas dzīvotspēju tās uzglabāšanas, atkausēšanas un apsēklošanas laikā, nekonstatējām.
Beigās visas komandas darbu salīdzinājām ar skanīgu kori, kura priekšnesums ir baudāms tikai tad, ja katrs zina savu balsi un to pareizi nodzied. Tāpat arī šeit katram labi jāizdara tas, par ko viņš atbild. Tapa rīcības plāns, un komandai radās apņēmība un pārliecība, ka pozitīvi rezultāti neizpaliks.
