Atrauj peļņu zāļu ražotājiem 1
Veselības ministrs Guntis Belēvičs vakar apsolīja valdībai, ka viņš personīgi atbildēs par zāļu piegādātāju konkurences nekropļošanu, pieņemot ministrijas izstrādātos labojumus Ministru kabineta noteikumos par zāļu kompensācijas kārtību. To apsolīt un ierakstīt kā piebildi valdības pieņemtajam dokumentam lūdza valdības vadītāja Laimdota Straujuma. Savukārt Ministru prezidente atturējās atbalstīt ministrijas izstrādāto tiesību aktu, jo neesot pārliecināta, ka tas nekropļo konkurenci un nenotiek lobēšana.
Jau ilgāku laiku ilgst strīds starp zāļu ražotājus pārstāvošajām organizācijām un veselības ministru par zaļās gaismas došanu zāļu izplatītājiem jeb lieltirgotavām paralēlajam zāļu importam. Patlaban galvenie farmācijas jomas uzņēmēji ir zāļu ražotāji, kuri iegulda lielas naudas summas, lai varētu savas zāles piereģistrēt attiecīgajā valstī. Latvijas likumi zāļu ražotājiem uzliek pienākumu pastāvīgi nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar attiecīgajiem piereģistrētajiem medikamentiem. Ja zāļu ražotājs vēlas, lai medikamenti nokļūtu valsts apmaksāto zāļu sistēmā, ir jāizpilda vēl vesela virkne noteikumu. Savukārt paralēlo zāļu importētājam šādu prasību nav – tiem nav jāreģistrējas zāļu reģistrā, kā arī kompensācijas sistēmas reģistrā. Tātad nav jātērē tik lielas naudas summas kā zāļu ražotājiem. Paralēlā importa komersanti, kuri nav zāļu ražotāji, aizbrauc uz Eiropas Ekonomiskās zonas valsti, kur medikamenti maksā mazāk nekā Latvijā, jo tur ir atšķirīga nodokļu sistēma, zāļu tirgus apjoms utt., un par mazāku naudu nopirktās Eiropas Savienībā reģistrētās zāles atved uz Latviju, lai tirgotu mūsu valsts iedzīvotājiem. Atšķirībā no zāļu ražotājiem šiem komersantiem nav pienākums attiecīgos medikamentus piegādāt nepārtraukti.
Veselības ministrija (VM) uzskata, ka valsts atbalsts paralēlajam importam stiprinās konkurenci starp zālēm, kas iekļaujamas kompensējamo medikamentu sarakstā, kā arī samazinās šo zāļu cenu. G. Belēvičs informēja ministrus, ka pacienti no savas kabatas gadā samaksā 17,1 miljonu eiro obligātajā līdzmaksājumā, pērkot aptiekā kompensējamos medikamentus. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc divdesmit procentiem nav pieejama veselības aprūpe. Šos miljonus varētu aiztaupīt uz zāļu cenu samazināšanas rēķina, skaidroja Belēvičs.
Paralēlais zāļu imports Latvijā ir atļauts daudzus gadus, bet tas neesot efektīvs un veido tikai nedaudz vairāk kā vienu procentu no zāļu apgrozījuma. Kā piemērs tiek minētas Skandināvijas un citas attīstītās valstis, kur paralēla importa komersantiem dod arvien lielākas iespējas. Piemēram, 2011. gadā uz paralēlā zāļu importa rēķina Nīderlandē ietaupīti 13 miljoni eiro, Dānijā – 53 miljoni eiro, Lielbritānijā – 85 miljoni eiro, bet Vācijā pat 286 miljoni eiro valsts budžeta naudas. Piemēram, Vācijas likumdošana paredzot, ka paralēli importētām un izplatītām zālēm jāveido vismaz pieci procenti no aptiekas recepšu zāļu apgrozījuma.
MK noteikumi paredz, ka paralēlā importa komersantiem, kuri būs iekļauti kompensējamo zāļu sistēmā, medikamentu cena būs jāpārskata vienu reizi mēnesī, kamēr zāļu ražotājiem – reizi trijos mēnešos. Zāļu paralēlajam importētājam vajagot vismaz trīs mēnešus, lai pārdotu atvestās zāles. “Ja zāļu ražotājs drīkstēs cenu nolaist tajā pašā mēnesī, tad paralēlais importētājs “sēdēs” uz atvestajām zālēm un pāries vēlme tās vest uz Latviju. Valsts no tā neko neiegūs, tāpēc piedāvājam ražotājiem zāļu cenu samazināt reizi ceturksnī,” skaidroja ministrs.
Valdības sēdē bija ieradušies arī virkne asociāciju pārstāvju, kas uzstājās ar asiem iebildumiem, bet bija arī ministrijas viedokļa atbalstītāji, piemēram, Latvijas Paralēlo zāļu importētāju asociācijas pārstāvis Maksims Vlasenko un Latvijas Aptieku īpašnieku asociācijas pārstāvis Jānis Lībķens, kā arī bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja, bet tagad Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Viņa atgādināja, ka Konkurences padome jau pirms vairākiem gadiem iestājusies par paralēlā zāļu importa veicināšanu, jo tas attīstītu konkurenci, nodrošinot zāļu cenu samazinājumu. Savukārt pašreizējā Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama VM norādījusi, ka MK noteikumu grozījumi rada paralēlajiem zāļu importētājiem un izplatītājiem priekšrocības, kas nav uzskatāmas par samērīgām un nākotnē var nebūt savienojamas ar konkurences un zāļu pieejamības veicināšanu.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Sinka uzskata, ka Veselības ministrija klaji lobē paralēlā importa komersantus. “Ražotājs ir vienīgais, kas var sniegt garantētu zāļu klātbūtni tirgū. Paralēlais importētājs, sagrābstot medikamentus Bulgārijā, Rumānijā un citur, atvedot tos uz Latviju un iztirgojot, to nevar garantēt,” sacīja Sinka.
Savukārt Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Einars Jurševics norādīja, ka MK noteikumu projektā nav redzama shēma, kādā veidā pazemināsies zāļu cenas. “Tā nebūs, ka ražotāji, pateicoties paralēlajam zāļu importam, būs spiesti nolaist cenas,” sacīja Jurševics.
Savukārt Belēvičs bija gandarīts, jo “ražotāju satraukums liecina, ka esam uz pareizā ceļa – viņu peļņas atrāvums būs ieguvums Latvijas valsts cilvēkiem”.
