Kāpēc mēs atraugājamies un žagojamies 2
Gaiss “lec” atpakaļ
Visbiežāk atraugas rada pārāk steidzīga vai apjomīga maltīte. Skaidrojam, vai var palīdzēt savu ēšanas paradumu pārskatīšana un ko darīt, ja problēmas rada žagošanās.
“Atraugas ir organisma aizsargreakcija pret palielinātu spiedienu kuņģī un zarnās, kas parasti rodas pēc ēšanas,” skaidro Gremošanas slimību centra “Gastro” ārsts gastroenterologs Ivars Tolmanis. Spiedienu rada gan uzņemtais ēdiens, gan kopā ar to norītais gaiss, gan arī normāla gremošanas sistēmas darbība, pārvietojot kuņģa un zarnu saturu. Ja spiediens kuņģī pieaug līdz kritiskam līmenim, bet atraugas neseko, kuņģa darbība apstājas līdz brīdim, kamēr tas normalizējas. Pacients to izjūt kā smaguma, nepatīkama spiediena sajūtu pakrūtē. Šādās situācijās atraugas bieži ir vienīgais glābiņš, ko var izprovocēt, iedzerot malku gāzēta dzēriena.
Atraugas, kuru laikā no kuņģa tiek izgrūsts gaiss, ir pilnīgi visiem cilvēkiem, tikai vienam tās notiek biežāk, citam retāk, dažam – klusāk, citam – ļoti skaļi. Caurmērā nelielas, bieži nemanāmas atraugas ikvienu piemeklē 20 līdz pat 50 reizes diennaktī. Spēcīgākas vai biežākas atraugas nekā parasti var būt pēc tam, kad ēsts pārāk daudz vai ātri, jo kopā ar barību kuņģī tiek ierīts arī gaiss.