“Brīnumkoks” mežu īpašniekiem pensijas fonda papildināšanai 0
Vasara mežsaimniekiem ir laiks gan rudens, gan tālāku darbu plānu pārskatīšanai. Meža saimniekus un zemes īpašniekus aicinām padomāt par iespēju sarūpēt sev nelielu pensijas fondu vai vienkārši papildināt ienākumus, apstādot zemi ar ātraudzīgo apsi. Peļņu, kas mērāma padsmitos tūkstošos eiro, varēs saņemt jau pēc 20 gadiem..
Ko un kā ir jāstāda, lai tiktu pie minētās peļņas, jautājām akciju sabiedrības Latvijas valsts meži struktūrvienības LVM Sēklas un stādi direktoram Guntim Grandānam, kura pārraudzībā esošajā Kalsnavas kokaudzētavā audzē šā brīnumkoka stādus no audu kultūrām (šosezon vēl esot pieejami lieli un veselīgi stādi – 1000 stādu cena ir 600 eiro bez PVN).
Ātraudzīgās apses izmantošana
Ātraudzīgo apsi var veiksmīgi izmantot gan meža atjaunošanai samērā auglīgās meža zemēs, gan plantāciju mežu stādīšanai. Šo platību priekšrocība ir tā, ka stādījumu kopšanas vajadzība ir mazāka nekā lauksaimniecības zemēs. Apsi var izmantot arī aizsargstādījumos gar upēm, lai novērstu vai samazinātu pārpaliekošo minerālmēslu nokļūšanu upēs un ezeros, jo šiem kokiem ir augsta spēja ar sakņu sistēmu saistīt daudz slāpekļa un citu elementu, kas ar virsūdeņiem no lauksaimniecības zemēm var ieplūst upēs. Visbiežāk ātraudzīgo apšu stādījumus ierīko papīrmalkas vai enerģētiskās koksnes ieguvei.
Sugas ātraudzības izpausme un ieguvumi
Ātraudzīgo apšu stādījumi samērā ātri sasniedz ciršanai piemērotus izmērus – par standarta ciršanas vecumu plantācijai tiek pieņemti 25 gadi (parastai apsei tie ir 40–50 gadi). Šajā vecumā plantāciju vidējie rādītāji ir šādi: koku augstums 25 m, koku caurmērs 25 cm un krāja 295–450 m3/ha, jau no 1 ha lielas cirsmas platības ir iespējams aiztransportēt 8–12 automašīnas koksnes.
Salīdzinājumam var minēt citu koku sugu plantāciju ražību 25 gados:
-ātraudzīgā apse – 295 m3/ha;
-parastā apse – 194 m3/ha;
-parastais bērzs – 227 m3/ha;
-priede – 155 m3/ha.
Nepieciešamības vai tirgus konjunktūras maiņas gadījumā plantācijas ciršanu var atlikt par 10–20 gadiem, jo arī vecākas audzes ir kvalitatīvas, nav trupes bojātas, stumbri atbilst kvalitatīvu zāģbaļķu prasībām. Pašreiz Latvijā ir pieredze, ka 12 gadu vecumā labākie apses kloni jau sasniedz 279 m³/ha.
Koksnes izmantošanas iespējas
Ātraudzība dod iespēju saražot ievērojamu daudzumu koksnes samērā īsā laikā. Ātraudzībā un koksnes šķiedras kvalitātē tā tikai nedaudz atpaliek no tropiskajām meža plantāciju sugām – eikalipta un akācijas. Tradicionāli ātraudzīgās apses koksni izmanto celulozes vai enerģētiskās koksnes ieguvei. Bet nekas neliedz to izmantot arī zāģmateriāliem vai apaļkoksnes izstrādājumiem, jo koksne ir kvalitatīva un izcili gaišā krāsā.
Papildu ienākumus dod koksnes masa, ko var iegūt no sakņu atvasēm, kas bagātīgi veidojas pēc pirmās rotācijas audzes nociršanas vai arī pēc retināšanas. Uz viena hektāra veidojas ap 60–150 tūkstošiem sakņu atvašu, kas jau pirmajā gadā sasniedz pat 2 m garumu. Šādā audzē var iegūt divu veidu produkciju: gan stumbru koksni, gan enerģētisko koksni – malku vai šķeldu. Salīdzinājumā ar egles koksni ātraudzīgās apses koksnei ir par 10% augstāka siltumspēja.
Agrotehnikas pasākumi stādīšanas laikā
Ātraudzīgā apse piemērota stādīšanai gan pavasarī, gan rudenī, jo Kalsnavas kokaudzētavā ražo ietvarstādus, kuros kociņa saknes ir speciālā augsnes substrātā. Plānojot stādu skaitu, ir jārēķina 1100–1200 gab./ha, jo pētījumos tas ir atzīts par piemērotāko plantācijas ierīkošanas biezumu. Šī biezība nodrošina pietiekamu kociņu skaitu uz hektāru turpmākajā audzēšanas laikā, pat ja daļa iestādīto kociņu iet bojā. Vienlaikus šāda biezība pieļauj plantācijas audzēšanu bez retināšanas, tātad audzēšanas procesā vēlākos gados nav nepieciešami papildu izdevumi.
Pirmos trīs gadus apse augs lēnāk, jo veido sakņu sistēmu, kas to baros, un vainagu ar zariem, kas ražos fotosintēzes procesa produktu – koksni. Vēlāk krājas pieaugums ir vidēji 10 un pat vairāk kubikmetru koksnes uz vienu hektāru gadā.
Iestādītā plantācijā veicamie aizsardzības pasākumi
Iespējams, tieši šie aizsardzības pasākumi un kopšanas darbi sākotnējā audzes apsaimniekošanā kādu attur no ātraudzīgās apses stādījumu ierīkošanas, jo pirmajos gados jārūpējas ne tikai par aizzēluma likvidēšanu, bet arī par aizsardzību no dzīvniekiem, kuri nodara lielākos postījumus. Ātraudzīgo apšu stādījumu bieds ir peles un lielie pārnadži – aļņi un brieži. Peles apgrauž mazo kociņu mizu sakņu kakla apvidū, kas var izraisīt kociņu bojāeju.
Aizsardzībai pret grauzējiem izmanto dažādu modifikāciju sakņu kakla aizsargus no plastmasas, kas saglabājas un aizsargā kociņu piecus sešus gadus, bet vēlāk bioloģiski noārdās. Aizsargu konstrukcija nedrīkst pieļaut kociņa žņaugšanu, tiem pakāpeniski ir jāpaplešas atbilstoši stumbriņa apakšējās daļas resnuma pieaugumam. Samērā efektīva ir rindstarpu izpļaušana vai apstrāde ar herbicīdu, tādējādi likvidējot pelēm dzīves vietu un barības bāzi – nezāļu sēklas.
Savukārt aizsargāt stādījumus no pārnadžiem var, tos ierīkojot cilvēku blīvi apdzīvotā teritorijā, kur dzīvnieki nemēdz uzturēties, vai uzceļot aptuveni 2 m augstu nožogojumu – tas gan papildus sadārdzina plantācijas ierīkošanu. Vēl stādījumu aizsardzībai no pelēm un pārnadžiem var izmantot repelentus – vielas, kas atbaida dzīvniekus. Konsultācijas par apstrādes tehnoloģijām un repelentu izvēli zemnieki var saņemt stādu pirkšanas vietā.
Platību atjaunošana pēc koku nociršanas
Iestādot ātraudzīgo apsi vienu reizi, ražu var ievākt trīsreiz – otrā un trešā aprite tiek audzēta kā atvasāji. Turklāt saīsinās audzēšanas cikls, jo nav nepieciešams laiks iestādīto kociņu sakņu sistēmas izveidei un nostiprināšanai – ar iepriekšējās paaudzes mātes koku sakņu sistēmu atvasājs aug ļoti strauji, ļaujot ciršanas dimensijas sasniegt 20 gados – par pieciem gadiem saīsinot audzēšanas ciklu. Ātraudzīgās apses stādījums ir projekts uz apmēram 60–65 gadiem, pēc tam gan vajadzētu sugu mainīt.
Pēc audzes nociršanas atvasāja augšana notiek strauji – apmēram 40–50 tūkst. atvašu uz ha pirmajā gadā, taču arī to diferencēšanās ir tikpat strauja, un jau četru piecu gadu vecumā ir tikai aptuveni 10 tūkst. atvašu uz ha. Šajā vecumā vidējais atvašu augstums jau sasniedz 5–6 m, un tas ir piemērotākais laiks, kad veikt kociņu skaita regulēšanu, līdz paliek 1000–1200 stādu uz hektāra. Lielais atvašu daudzums ļauj otrajā un trešajā apritē nelietot īpašus aizsardzības un kopšanas pasākumus.
Kas jāievēro zemniekiem, apmežojot platības
Stādot ātraudzīgo apsi, veidojas plantācijas stādījums un tam ir jāveic zemes transformācija. Par šiem jautājumiem zemniekiem konsultācijas vislabāk sniegs attiecīgā reģiona Lauku atbalsta dienesta institūcija vai Meža īpašnieku konsultatīvais centrs. Zemniekiem ir izdevīgi reģistrēt šos plantāciju mežus, jo pašreizējā likumdošana tiem paredz atvieglotākus noteikumus apsaimniekošanā un arī cirst plantāciju audzi var, kad saimnieks uzskata par vajadzīgu, nevis kā meža audzi, kad jāgaida likumdošanā noteiktais ciršanas vecums. Atjaunojot mežu ar ātraudzīgo apsi, to var reģistrēt kā atjaunotu ar parastu apsi, kurai ciršanas vecums ir 40 gadi, savukārt šai ātraudzīgajai apsei optimālais ciršanas laiks ir 20–25 gadi. Ātraudzīgās apses plantācijas tiek ieteikts ieaudzēt tur, kur egles mežaudze ir slimojusi ar sakņu trupi.
Vairāk žurnāla Agrotops šā gada jūlija numurā
