Atrasts, kam pierēķināt ūdens zudumus 0
Lai nodrošinātu vienotu ūdens patēriņa uzskaiti un norēķinus mājā, valdība otrdien apstiprinājusi grozījumus kārtībā, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu mājā norēķinās par pakalpojumiem.
Kā zināms, pat tad, ja visos dzīvokļos ir ūdens skaitītāji, uzskaitītais ūdens daudzums nesakrīt ar to, kādu uzrāda mājas skaitītājs. Parādās ūdens zudumi.
Eksperti norāda, ka tie rodas no noplūdes cauruļvadu sistēmā mājā, neprecīzi uzskaitot patērēto ūdeni ar skaitītāju vai ļaunprātīgi bremzējot skaitītāju.
Ja kaut kur cauruļu savienojumos pil, noplūdes jānovērš. Ar skaitītāju iegādi kopīpašumā domātas pārvaldnieka iespējas nodrošināt precīzākus un neietekmējamus ūdens skaitītājus. Ar plašākām kontroles tiesībām var cīnīties pret “tecinātājiem”, skaitītāju urbējiem un stieplīšu licējiem.
Lai novērstu situācijas, kad dzīvokļa īpašnieks ilgstoši neinformē par ūdens patēriņu, neuzstāda skaitītāju vai nenodrošina attiecīgā skaitītāja pārbaudi, turpmāk tiks noteikts, ka ūdens patēriņa starpību, ja tāda rodas mājā, sadala uz dzīvokļiem. Pavisam vienkārši: ja saimnieks pārvaldnieku neielaiž pārbaudīt skaitītāju, viņš maksās par visas mājas zudumiem. Tātad ūdens zudumus norakstīs nedisciplinētajiem un blēdīgajiem dzīvokļu īpašniekiem. Bet, ja visi ir godīgi, bet zudumi tik un tā uzrādās, tad šīs starpības apmaksa tiks rēķināta tāpat kā līdz šim – uz galviņām, “LA” skaidroja Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktores vietnieks Mārtiņš Auders.
Paredzēts, ka gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieki vai pārvaldnieks pieņems lēmumu par vienotu atsevišķajos dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju nomaiņu dzīvojamajā mājā, ūdens skaitītāju iegāde turpmāk nebūs katra atsevišķā dzīvokļa īpašnieka pienākums un līdz ar to šie skaitītāji arī nebūs katra īpašnieka atsevišķais īpašums, apliecināja Auders.
Ūdens skaitītājus iegādāsies no maksājumiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanai, un tie būs kopīpašums. Šāda kārtība tiks piemērota, pakāpeniski nomainot visus skaitītājus tad, kad tiem būs pienācis verificēšanas termiņš.
Lēmumu par to, vai un kādi skaitītāji turpmāk mājā uzstādāmi, varēs pieņemt dzīvokļu īpašnieki, taču, ja līdz 2014. gada 30. jūnijam dzīvokļu īpašnieku kopība šādu lēmumu nebūs pieņēmusi, par to varēs lemt dzīvojamās mājas pārvaldnieks.
Ar izstrādātajiem grozījumiem tiek mainīta aprēķināšanas kārtība sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, paredzot, ka maksu turpmāk noteiks, ievērojot dzīvokļu skaitu, nevis dzīvoklī dzīvojošo personu skaitu, kā tas ir patlaban. Savukārt maksa par lifta uzturēšanu turpmāk tiks iekļauta pārvaldīšanas maksā.
Šie noteikumi ir obligāti saistoši tikai gadījumos, kad dzīvojamās mājas nav nodotas dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā, un jaunās normas attiecībā uz ūdens skaitītājiem stāsies spēkā 2013. gada 1. oktobrī. Tur, kur mājas pārvalda paši īpašnieki, paši arī varēs lemt, vai atstāt iepriekšējo kārtību, pieņemt valdības piedāvāto vai vēl pavisam citu.
Viedoklis:
Sistēma pret graujošu disciplīnu
Ģirts Beikmanis, Latvijas namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Disciplīna ir graujoša. Iedzīvotāji nepaziņo pārvaldniekam ne iedzīvotāju skaita izmaiņas, ne skaitītāju rādījumus. Pēc pašreizējās kārtības, tam, kas nepaziņo par patērēto ūdeni un samaksā par ilgāku laika posmu vienā mēnesī, ir izdevīgāk. Pārējiem, kas disciplinēti ziņo rādījumus, pēc negatīvā koeficienta iznāk maksāt vairāk nekā tam, kurš nav noziņojis. Tas nav godīgi. Ja neziņotājam liks maksāt “pēc pilnas programmas”, varbūt tad iemācīsies reizi mēnesī paziņot skaitītāja rādījumus.
Arī atkritumu rēķināšana pēc dzīvokļu, nevis iedzīvotāju skaita piedāvāta tāpēc, ka pārvaldnieks reāli neuzzina īpašumā dzīvojošo skaitu. Kaut arī Dzīvokļu īpašuma likums uzliek par pienākumu īpašniekam ziņot par iedzīvotāju skaita izmaiņām, tas nenotiek.
Bet jāņem vērā, ka Ministru kabineta noteiktā kārtība darbojas, līdz paši īpašnieki pieņem citu lēmumu. Pēc būtības šīs normas neierobežo īpašnieku tiesības.
