Atrasti pasaulē senākā vīna paraugi 0
Kalnu alā netālu no Sicīlijas dienvidrietumu piekrastes Šiakas pilsētiņas, Agridžento provincē atrastajās krūkās uzietās fermentētā dzēriena paliekas, iespējams, ir līdz šim senākais zināmais vīna paraugs, zinātniskajā izdevumā “Microchemical Journal” paziņojuši pētnieki no ASV Dienvidfloridas universitātes. Minētajam vīnam ir vairāk nekā 6000 gadu un tas darīts bronzas laikmetā, ceturtajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.
Vīna trauki ar dzēriena nogulsnēm tika atrasti Montekronio kalna alā 2012. gadā. To saturs pēc analīžu izdarīšanas uzrādījis tartarskābes un tās sāļus, kas dabiski veidojas vīna fermentēšanās procesā. Tāds iznākums ļauj pārrakstīt vīna darīšanas vēsturi, jo līdz šim uzskatīja, ka Itālijā vīnu sāka pagatavot kādus 1200 gadus p.m.ē.. “Atšķirībā no agrākajiem atradumiem, kas aprobežojās tikai ar vīnogu ķekariem un pierādīja tikai pašu vīnogu audzēšanas faktu, mūsu darbs ir vainagojies jau ar vīna nogulsnu identifikāciju. Tas acīmredzami parāda ne tikai vīnkopības praktizēšanu, bet arī īsta vīna ražošanu, turklāt daudz agrākā laika posmā,” norāda pētnieku grupas vadītājs, arheologs Davide Tanasi.
Zinātnieki lēš, ka cilvēce varētu būt iepazinusi vīnu pirms aptuveni 10 tūkstošiem gadu. Līdz šim par vecāko, vīna darīšanu apliecinošo liecību uzskatīja 2011. gada atradumu pie Areni ciema Armēnijā, kur kalnu alā tika atklāta 6100 gadu sena, kā uzskata, vīna darītava. Tomēr šis gadījums ir strīdīgs, jo tur krūkās konstatētais augu pigments malvidīns, kurš atbildīgs par vīna sarkano krāsu, ir raksturīgs arī granātāboliem. Tik pat labi traukos varēja atrasties to sula, ne vīns. Armēnijā granātāboli ir plaši izplatīti, kamēr Sicīlijā, kur Montekronio alas traukos arī konstatēja malvidīnu, tie neaug.
