Atrastas jaunas liecības par Aleksandra Lielā kapavietu + 10 interesanti fakti 0
Izrakumi Aleksandrijas senajā karaliskajā kvartālā piedāvā intriģējošas norāde uz iespējamo karavadoņa un valdnieka pēdējās atdusas vietu, raksta “National Geographic”.
Grupa grieķu arheologu Kaliopes Limneos-Papakostas vadībā veikuši izrakumus Aleksandrijas (Ēģipte) Šalalatas dārzu rajonā jau vairāk nekā 20 gadus, meklējot kādas zīmes par pilsētas dibinātāju, kura vārdu tā nes.
Kad jau šķita, ka atkal nāksies doties prom tukšām rokām, Papakostas asistenti pievērsa viņas uzmanību balta marmora šķautnei zemē. Cerībā, ka tā nebūs tikai kārtējā atlūza, arheoloģe izpētīja marmora priekšmetu, kas izrādījās senās Romas laikā tapusi statuja – nepārprotami Aleksandrs Lielais.
Patlaban izrakumi Šalalatas dārzu rajonā jau iestiepušies gandrīz desmit metru dziļumā, atklājot pilsētas senā karaliskā kvartāla apveidus.
Aleksandrs Lielais, sava laika dižākais karavadonis un ietekmīgākais valstsvīrs, bija tikai 20 gadu vecs, kad kāpa Maķedonijas valdnieka tronī, un tikai 32 gadus vecs nāves brīdī 323. gadā pmē..
Viņu apglabāja Memfisā, pēc tam šķirsts pārvests uz Aleksandriju, kur kapenes kļuva par iecienītu svētceļojumu objektu. Taču desmit gadus pēc Aleksandra nāves pilsētu apdraudēja jūras līmeņa celšanās, un Aleksandrijas senpilsēta sāka lēnām grimt.
Līdz mūsdienām Nīlas deltā izvietotā pilsēta iegrimusi teju par četriem metriem, savukārt tās izmērs palielinājies sprādzienveidīgi. Intensīvās apbūves rezultātā pilsētas sākotnējā atrašanās vieta līdz ar Aleksandra kapu zudusi no cilvēces atmiņas. Kaut gan senie vēsturnieki – tādi kā Strabons – aprakstījuši Aleksandra kapa izskatu un atrašanās vietu, nav skaidrs, kā tā korelē ar mūsdienu pilsētu.
Kapa meklējumi bijuši tikpat centīgi, cik neauglīgi – zināmi vairāk nekā 140 izrakumi, visi bijuši nesekmīgi. Taču šīs neveiksmes tikai paaugstinājušas Aleksandra kapavietas vērtību meklētāju acīs – ja to izdotos atrast, notikuma nozīmīgumu varētu salīdzināt ar Tutanhamona kapeņu uziešanu pirms simt gadiem.
Papakosta ir visneatlaidīgākā no visiem Aleksandra kapavietas meklētājiem – arheologi reti pievēršas vienam objektam, īpaši neveiksmīgam, 20 gadu garumā.
Desmit interesanti fakti par Aleksandru Lielo
- Dienā, kad piedzima nākamais karavadonis, nodega viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Artemīdas templis.
- Aleksandra Lielā īstais vārds bija Maķedonijas Aleksandrs III
- Viņam piemita heterohromija, proti, viena acs bija zila, otra – brūna.
- Aleksandrs bija Aristoteļa skolnieks.
- Viņš ļoti rūpējās par savu ārieni – skuvās un mazgāja matus safrāna tējā, lai tie būtu spīdīgi.
- Aleksandra iekarotā impērija sniedzās no Balkāniem līdz Pakistānai.
- 15 gados, veidojot savu impēriju, Aleksandrs nezaudēja nevienā cīņā.
- Neraugoties uz īso mūžu, Aleksandram bija trīs sievas – Roksana, Stateira II un Parisati II.
- Jaunais valdnieks ļoti mīlēja savu zirgu Bucefālu, tika izveidota viņa skulptūra un Bucefāla vārdā nosaukta pilsēta.
- Aleksandrs baidījās tikai no viena – no kaķiem. Neuzvaramais karavadonis cieta no ailurofobijas…
