Uz nākotni raugās optimistiski 0
Linda ir no Pārdaugavas. Kādu laiku viņai bijušas attiecības ar kādu puisi, bet nekas nopietns neesot sanācis. Tagad viņa atgriezusies pie tēta. Lindai ir arī divi pusbrāļi un pusmāsa, bet viņi dzīvo citur.
Tagad ģimenei ir arī savs mīlulis – čivavas suns. Linda ļoti ilgi krājusi naudu, lai iegādātos tieši šīs šķirnes sunīti, jo tas ir maziņš, turklāt īsts istabas suns, līdz ar to nav bieži jāved ārā, kas ģimenei nebūt nav mazsvarīgi. Linda smejoties teic, ka suņuks viņai šobrīd esot bērna vietā. Lindai ļoti patīkot arī kaķi, un viņa zina, ka arī mincis reiz viņai būs.
Jautāta par to, kādu Linda redz savu dzīvi nākotnē, viņa atbild: „Protams, es gribētu ģimeni – kura sieviete gan to nevēlas! Bet ja arī nesanāks, tad es par to ļoti nepārdzīvošu. Man ļoti patīk ceļot – tad es nodošos tai. Ar ceļošanu ir tā – man jāsakrāj nauda, un tad es varu doties apskatīt citas zemes. Reizi gadā es varu aizbraukt, kaut vai viena pati. Bieži man nākas ceļot vienai, jo neviens man nevar braukt līdzi. Manai labākajai draudzenei ir veselības problēmas, viņa nespēj, bet ar kopā ar tēti nevaram atļauties ceļot materiālo apstākļu dēļ.
Man patīk pabūt dažādās valstīs, redzēt tās, klausīties, ko ekskursiju vadītāji stāsta. Vienmēr ceļojumos dodos ar grupu, jo individuāli man ir grūti.
Katru reizi mēģinu apskatīt kaut ko citu. Un nekad nav tā, ka es atgriežos vienā un tajā pašā valstī. Esmu bijusi Francijā, Itālijā, Vācijā, Horvātijā, Zviedrijā, Polijā. Man ir doma braukt uz Grieķiju, tad uz Spāniju, vēl – uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Gadā parasti apskatu vienu valsti.
Tas, ka kliboju, ceļošanai, protams, traucē. Man, piemēram, ir grūti vilkt čemodānu. Paļaujos uz to, ka man kāds palīdzēs, un parasti tā arī notiek.
Daudzi jautā – kas mani bildē ceļojuma laikā. Mani fotografē ļoti dažādi cilvēki. Palūdzu saviem grupas biedriem, arī kādus svešos uz ielas apstādinu. Es nekautrējos, jo man ir sajūta – esmu atbraukusi uz šo valsti, varbūt vairāk nekad to neapmeklēšu. Vajadzīgas fotogrāfijas piemiņai. Jo viss jau galvā nepaliek – paskatoties attēlus, pieredzētais ataust atmiņā.”
Vaicāta par dzīves moto, Linda saka: „Svarīgi ir smaidīt un par spīti visam nebūt īgnai. Arī tad, ja kaut kas sāp, jācenšas saskatīt pozitīvo. Un es ikvienam novēlētu visās lietās saredzēt tikai to skaisto.”
