Lielākā daļa Latvijas pašvaldību iesaistījušās deinstitucionalizācijas projekta īstenošanā. Kas tā ietvaros tiek darīts? 21
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienība līdz 2023. gada beigām piešķīrusi Latvijai finansējumu tādas sociālo pakalpojumu sistēmas izveidei, lai cilvēki ar ierobežotām spējām sevi aprūpētu, saņemtu nepieciešamo atbalstu un varētu dzīvot sabiedrībā, nevis ilgstošās aprūpes iestādēs. Kā veicas ar deinstitucionalizācijas projekta īstenošanu?
Infrastruktūras attīstība kavējas
“Projektam ir divas daļas – infrastruktūras izveide un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšana. Sākotnēji bija plānots līdz 2021. gadam izveidot infrastruktūru, lai tie iedzīvotāji, kuri pieder pie projekta mērķa grupām, divus gadus varētu saņemt Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētus pakalpojumus. Diemžēl dažādu iemeslu dēļ infrastruktūras izveide, kas notiek ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu, ir aizkavējusies,” atklāj Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Kristīne Lasmane.
Lai nodrošinātu sociālos pakalpojumus trim mērķa grupām – pieaugušajiem ar garīga rakstura un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem – 37 no 43 Latvijas pašvaldībām īsteno 72 ERAF projektus.
Bija paredzēts, ka uz šīs infrastruktūras bāzes līdz projekta noslēgumam 2023. gada 31. decembrī sociālos pakalpojumus saņems 2100 pieaugušie ar garīga rakstura un 2100 bērni ar funkcionāliem traucējumiem.
Šīs ieceres īstenošanai ESF finansējums ir pieejams piecu plānošanas reģionu un 33 nevalstisko organizāciju projektiem, taču, iespējams, ka daļa no tiem tā arī paliks uz papīra, jo līdz šī gada 1. novembrim bija pabeigti 23, bet līdz gada beigām plānots pabeigt vēl 19 infrastruktūras izveides projektus. Pārējie 30 šobrīd atrodas dažādās realizācijas stadijās.
“Būvniecība noris daudz lēnāk, nekā cerēts. To ietekmē gan pandēmija, gan būvmateriālu sadārdzināšanās, gan citi apstākļi. Iespējams, kāds no projektiem tā arī netiks pabeigts,” pieļauj ministrijas pārstāve.
Līdz 2021. gada septembra beigām Eiropas Sociālā fonda finansētos pakalpojumus jau saņēmušas 809 personas ar garīga rakstura traucējumiem un 1595 bērni ar funkcionāliem traucējumiem, bet nevalstisko organizāciju projektu ietvaros – vēl 1288 bērni.
Kristīne Lasmane teic, ka no bērniem paredzētajiem pakalpojumiem īpaši pieprasīta ir aprūpe mājās un individuālā sociālā rehabilitācija, savukārt “atelpas brīža” pakalpojums, kas ļauj vecākiem uz vienu divām diennaktīm atstāt bērnu speciālistu aprūpē, tiek izmantots samērā reti. Savukārt pieaugušie visbiežāk vēlas pārcelties uz dzīvi grupu mājā vai dzīvoklī.
Lai gan viena no deinstitucionalizācijas projekta mērķa grupām ir ārpusģimenes aprūpē esošie bērni, dzīve ieviesusi savas korekcijas.
“Sākumā daudzas pašvaldības plānoja sniegt ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumus, taču laika gaitā, pieaugot valsts atbalstam audžuģimenēm un adoptētājiem, šo bērnu skaits iestādēs strauji samazinājies, tādēļ tik liels pakalpojumu apjoms vairs nav vajadzīgs,” atklāj Kristīne Lasmane.
2015. gada 1. janvārī bērnunamos atradās 1550, bet 2020. gadā – vairs tikai 568 bērni. Projekta laikā izveidoti trīs ģimeniskai videi pietuvināti aprūpes centri Jelgavas un Daugavpils novadā, kā arī viena jauniešu māja, bet līdz 2022. gada beigām plānots izveidot vēl 14 šādus centrus un četras mājas ar 178 vietām.
Kā veicas reģionos
Atbalsta sniegšana cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem aktīvi notiek Zemgales plānošanas reģiona pilsētās – Jelgavā, Jēkabpilī – un novados – Jelgavas, Bauskas, Dobeles un Vecumnieku novadā.
Vidzemes reģionā izceļas Valmieras pilsēta, Madonas, Lubānas, Naukšēnu, Amatas un Smiltenes novads, Kurzemes reģionā – Liepājas pilsēta, Saldus un Kuldīgas novads, bet Latgales reģionā – Rēzeknes un Daugavpils pilsēta, Ludzas, Daugavpils, Balvu, Rugāju un Ilūkstes novads.
Piemēram, Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns paredz, ka sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai varēs saņemt 288 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 350 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem, bet vēl 29 valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” iemītnieki uzsāks dzīvi pašvaldībās.
“Saldus novadā ar ERAF un pašvaldības finansējumu izveidota infrastruktūra vairākiem jauniem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem tapis sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centrs, kur pieejamas dažādu speciālistu konsultācijas un sensorā istaba, bet pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem var apmeklēt specializētās kokapstrādes, šūšanas un aušanas darbnīcas, lai apgūtu jaunas prasmes un veiksmīgāk iekļautos darba tirgū, savukārt grupu dzīvokļi palīdz patstāvīgāk veidot savu dzīvi ilgstošās sociālās aprūpes centru iemītniekiem,” deinstitucionalizācijas procesa norisi Saldus novadā uzteic projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Homka.
Viens no vērienīgākajiem Vidzemes plānošanas reģiona projektiem ir šī gada augustā atvērtais daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu jeb atbalsta centrs “Pērle”, kas ir lielākais šāda veida centrs Cēsu novadā – to vienlaikus var apmeklēt 50–75 klienti.
Ēkas celtniecība izmaksājusi vairāk nekā 1,8 miljonus eiro, no tiem 1,1 miljons bija ERAF finansējums.
Aiz diagnozes saskatīt cilvēku
Labklājības ministrija šogad rīkoja jau trešo informatīvo kampaņu deinstitucionalizācijas procesa atbalstam “Cilvēks, nevis diagnoze”, kuras mērķis bija mainīt attieksmi pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, mudinot savus priekšstatus par viņiem balstīt uz personisko pieredzi, nevis aizspriedumiem.
“Integrēties sabiedrībā jau nav tik vienkārši. Ik pa brīdim notiek arī protesti pret sociālo pakalpojumu vietu izveidi kādā noteiktā teritorijā. Cilvēki baidās no tā, ar ko viņi līdz šim nav saskārušies.
Taču, ja viņiem izskaidro, kas ir garīga rakstura traucējumi un kā tie izpaužas, ja viņi satiek un tuvāk iepazīst cilvēkus, kuriem ir šie traucējumi, bieži vien domas mainās un iespējams rast pozitīvu risinājumu,” saka Kristīne Lasmane, piebilstot, ka ilgstošās sociālās aprūpes centru iemītniekiem, pārceļoties uz dzīvi grupu mājā vai dzīvoklī, ir ļoti svarīgi, lai vietējie iedzīvotāji pret viņiem izturētos draudzīgi.
Trīs pieredzes stāsti
Skaistā vidē labi dzīvot
Vidzemes plānošanas reģiona projekts “Vidzeme iekļauj”
Cēsu novada Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte: “Spāres muižas teritorijā tika veikta ēku atjaunošana un ierīkoti grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīgā rakstura traucējumiem, kuros sociālos pakalpojumus nodrošina biedrība “Cerību spārni”.
Ēku komplekss atrodas nelielā, skaistā ciematiņā – Spārē, dodot šai apdzīvotajai vietai jaunu elpu. Netālu atrodas arī Spāres pamatskola, kurā mācās bērni ar garīga rakstura un funkcionālajiem traucējumiem. Grupu mājas iemītnieki šeit jūtas labi, jo vietējie iedzīvotāji jau ir pieraduši pie tā, ka cilvēki var būt dažādi, un izturas pret jaunpienācējiem labvēlīgi.
Šeit ir labiekārtota apkārtne, asfaltēti, apgaismoti celiņi, parks, dīķis. Uzskatu, ka, dzīvojot laukos, iekļaušanās sabiedrībā noris daudz veiksmīgāk, ja vienkopus dzīvo neliels skaits cilvēku, tāpēc mūsu grupu mājā ir tikai desmit vietas.
Visi mūsu jaunieši – tā viņi paši viens otru dēvē – līdz šim dzīvojuši ilgstošās sociālās aprūpes centros, tādēļ prot novērtēt to, ka tagad viņiem ir pašiem savas mājas. Piemēram, viens puisis ik dienu cītīgi pārlasa iekšējās kārtības noteikumus. Izrādās, viņš uztraucas, ka var tos visus neizpildīt un viņu nosūtīs atpakaļ uz aprūpes iestādi.”
Mācās būt patstāvīgi
Zemgales plānošanas reģiona projekts “Atver sirdi Zemgalē”
Jelgavas novada pašvaldības daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “LAIPA” vadītāja Gita Aizpure: “Mūsu centrs Kalnciemā darbojas kopš pagājušā gada augusta, sniedzot grupu dzīvokļu, dienas aprūpes centra un specializētās darbnīcas pakalpojumus klientiem ar garīga rakstura un funkcionāliem traucējumiem, vājdzirdību. Grupu dzīvokļos šobrīd ir 14 iemītnieki, vēl divi puiši šobrīd kārto dokumentus. Mums ir astoņi dzīvokļi, no tiem divos dzīvo ģimenes – šogad rīkojām divas kāzas.
Visiem šiem cilvēkiem nepieciešams apgūt prasmi rīkoties ar naudu, lai tās pietiktu ilgākam laikam, gatavot ēdienu, sevi aprūpēt. Viens no dienas aprūpes centra uzdevumiem ir turpināt klientu izglītošanos – vienam tas nozīmē mācīties lasīt, citam – rakstīt vai rēķināt.
Mēs to nedarām tradicionālā veidā, bet praktiskā darbībā, piemēram, gatavojot mājiņu kaķiem. Lai to paveiktu, vajag mērīt tās platumu un augstumu, uz papīra aprēķināt, cik daudz materiāla būs vajadzīgs.
Mūsu labākais sadarbības partneris ir sociālais uzņēmējs Arnis Vējš, kura uzņēmumā “4 vēji” čakli strādā daudzi mūsu klienti. Viens puisis, nodzīvojis pie mums gadu un saņēmis visus trīs pakalpojumus, noslēdza ar viņu darba līgumu, pārcēlās un tagad dzīvo atsevišķi. Tomēr pēc darba viņš turpina mācības dienas centrā, tā ka saikni mēs neesam zaudējuši.”
Tie jau mūsu rūķīši!
Kurzemes plānošanas reģiona projekts “Kurzeme visiem”
Saldus novada sociālā darbiniece un grupu dzīvokļa vadītāja Gunta Āboliņa: “Pirms vairākiem gadiem Lutriņu pagastā tika izveidots grupu dzīvoklis ar atbalstu “Rūķīši” 16 personām, pēc tam vēl divi mazāki – Pampāļu un Ezeres pagastā.
Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem iedzīvoties jaunā vietā nav viegli. Reizēm paiet pusgads, kamēr sāk uzticēties sociālajam darbiniekam, dzīvokļa kaimiņam, pieņem sadzīves noteikumus.
Tiem, kuri pārcēlās pie mums no valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiāles “Iļģi”, bija grūti pierast, ka tagad pašiem ir jāuztur kārtībā sava istabā, jāuzkopj gaitenis.
Kopā ar saviem klientiem esmu gājusi uz pasākumiem kultūras namā. Esmu vietējā, tādēļ visi mani pazīst. Nereti nācās dzirdēt: “Re, kur Gunta un viņas rūķīši!” Ja kaut kas atgadījās, visi tūdaļ steidzās pie manis pēc palīdzības.
Mūsu pagastā ir ļoti jauka pensionāru kopas vadītāja, kura rīkoja dažādus pasākumus, balles, ekskursijas un vienmēr aicināja līdzi arī mana grupu dzīvokļa iemītniekus. Pēc pāris gadiem viņa man teica: ” Gunta, tu vari mums vairs nebraukt līdzi. Mēs viņus pieņemam tādus, kādi viņi ir!”
Publikācija tapusi sadarbībā ar Labklājības ministriju
