Atrast platāku bezizeju – sporta vēlmes un budžeta iespējas 0
Rīgā gaidāmais 2021. gada pasaules hokeja čempionāts ir kā katalizators tam, cik tālu sporta nozares vēlmes atrodas no valsts atbalsta iespējām. Federāciju pieprasījumi nākamajam gadam septiņas reizes pārsniedz plānoto summu.
Nostalģiskas atmiņas
Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis pirms 2006. gada pasaules čempionāta Rīgā bija valdības vadītājs, un toreiz no valsts budžeta nauda netika žēlota, finansējot pat arēnas informatīvā kuba un ledus tīrāmo mašīnu iegādi. Tas, protams, liecina par to, cik haotisks čempionāta organizēšanas process bija kopumā, taču šobrīd par līdzīgu izpratni politiskajās aprindās var tikai sapņot. LHF jau 2017. gadā informēja valdību, kāda finansējuma plūsma nepieciešama organizatoriskajiem priekšdarbiem, vēloties saņemt pa 200 tūkstošiem 2019. un 2020. gadā, taču vienīgais atbalsts bijis 110 tūkstoši pērn.
Turklāt būtisku jautājumu risināšana iestrēga līdz ar valdības maiņu, tādējādi čempionāta organizācijas komiteja premjera Krišjāņa Kariņa vadībā uz sēdi pēc nepilna gada pārtraukuma sapulcēsies 7. novembrī.
“Pasaules čempionāta rīkošanā federācijām vienmēr palīdz valsts un pašvaldība. Šogad Slovākija saņēma apmēram divarpus miljonus, pērn Dānija – trīs. Mēs vēl gaidām,” atzīst LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols. Kopējais vēlamais atbalsts būtu 1,2 miljoni eiro, plus valsts struktūru atbalsts drošības pasākumiem, un aptuveni tikpat daudz tiek sagaidīts arī no Rīgas domes, ar kuru diskusijas tiek raksturotas kā pozitīvas, bet arī vēl bez konkrēta lēmuma.
Lai arī LHF plāno no čempionāta rīkošanas nopelnīt, šobrīd nevar dalīt nenomedīta lāča ādu. “Pirmos ieņēmumus saņemsim, kad pārdosim biļetes, un tas būs nākamā gada septembrī. Bet cilvēki jāalgo tagad, ļoti daudz esam izdarījuši par LHF līdzekļiem, kas nav normāli. Mēs mānām savus darbiniekus – liekam strādāt divās darba vietās, maksājot par vienu. Tā nevar būt ilgstoši,” norāda Koziols.
Skaitļi nemelo
Minimālais ieguvums valstij nodokļos no pasaules čempionāta rīkošanas būšot pieci miljoni eiro, kas vairākkārt pārsniegs prasīto atbalsta summu. Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs to neapšauba un saredz pozitīvu ekonomisko efektu.
Taču skaitļi nemelo arī ierēdņu tabulās. Nākamajam gadam saistībā ar 2021. gada čempionātu LHF pieprasījusi 383 000 eiro – 200 tūkstošus organizācijas izdevumiem un 183, kas jāmaksā Starptautiskajai hokeja federācijai par pusgada kongresa organizēšanu. Un vēl 268 tūkstoši nepieciešami olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra sarīkošanai augustā Rīgā.
Nākamā gada budžeta projektā, kas šobrīd tiek skatīts Saeimā, lielajiem sporta pasākumiem atvēlēts nepilns pusmiljons eiro, bet federāciju kopējais pieprasījums ir gandrīz sešas reizes lielāks jeb 3,78 miljoni.
Tātad hokejs vien lūdz atbalstu, kura summa par apmēram 150 tūkstošiem pārsniedz visu lielo pasākumu budžetu. “Citējot Vinniju Pūku – šaura bezizeja,” spiedīgo situāciju tēlaini apraksta Severs.
Šonedēļ valdība, pārdalot šā gada neiztērēto naudu, hokejam atvēlējusi 183 tūkstošus, lai nosegtu kongresa izmaksas, tādējādi šaurā bezizeja kļūst kaut mazliet, tomēr platāka. Gala lēmums par to gan tiks pieņemts nākamajā nedēļā.
Jānodala prioritātes
Ministrija cer 2021. gada budžetā hokeja čempionāta sarīkošanai atvēlēt 700 tūkstošus eiro, bet tas ir tikai plāns. Šobrīd steidzami jāglābj citi “slīkoņi”. Sešas ziemas sporta veidu federācijas, ieskaitot hokeju, vēlas saņemt no valsts 1,17 miljonus eiro akūtu problēmu risināšanai. Nauda tiks ņemta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet vēl nav precīzi zināms, kādā apjomā.
“Valstij nav pienākums nodrošināt pilnīgi visas federāciju vajadzības,” uzsver Edgars Severs. “Te ir runa par sporta organizāciju prioritātēm. Piemēram, hokejs – viņu pieprasījumā ir visas izlases, Latvijas čempionāts jauniešiem un pieaugušajiem. Var jau lūgt valdībai, bet jāsaprot kopējā situācija, citas federācijas par Latvijas čempionātiem nerunā, tikai par pašu augšu. Par to, kas notiek katrā sporta veidā, atbild federācija. Valstij nav jāuztur sporta veids.”
Olimpiskās kvalifikācijas turnīrs hokejā Rīgā noticis 2005., 2009., 2013. un 2016. gadā. LHF sporta direktors un nesen dibinātās “Hokeja akadēmijas”, kas nodarbosies ar pasaules čempionāta organizāciju, vadītājs Edgars Buncis pārliecināts, ka arī Pekinas olimpiskās ceļazīmes tiks dalītas Latvijas galvaspilsētā: “Sports nav ikdienas izdzīvošanas lieta, un, ja runājam par ēdienu vai siltumu, tad (valsts naudas dalīšanā) nestrādā arguments, ka mums mājās ir lielākas iespējas izcīnīt ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm. Taču no sportiskā viedokļa Latvijai iespēja spēlēt olimpiskajās spēlēs ir ļoti svarīga, un kvalifikācijas turnīrā Rīgā mums ir nelielas, tomēr priekšrocības.
Būtu žēl, ja valstsvienība cīnītos par olimpisko ceļazīmi bez valsts ievērības, taču LHF vadītāji neatteiksies no sportiskajiem mērķiem un meklēs risinājumu.
Krīzes situācijā varam atteikties, bet turnīru noteikti jārīko Rīgā. Mums ir jābūt lepnumam par savu valsti un izlasi.”
