Regulē augumu 0
Pēc savas dabas saldie ķirši ir liela auguma koki. Visas jaunās šķirnes ir zemāka auguma nekā to savvaļas radinieki, tādējādi iespējams vieglāk tikt pie ražas. Augums atkarīgs no tā, uz kāda potcelma ķirsis potēts. Uz smaržīgā ķirša (Prunus mahaleb) sēklaudžiem potējot, saldā ķirša augums nesamazināsies, bet uz krūmveida skābajiem ķiršiem, piemēram, ‘Latvijas Zemā’, potētajiem būs zemāks augums. Latvijā vietās, kur ziemas ir bargākas, pundurkokus audzēt nav ieteicams, jo ziedpumpuri cietīs salā un salnās.
Vainagu veidošana saldajiem ķiršiem ir samērā viegla, jo vainags parasti nesabiezinās. Koki nav jāapgriež katru gadu – izņem tikai sausos, traucējošos (ja tie pārlieku noēno zemākos zarus), kā arī pārāk stāvos zarus. Tādējādi tiek veidots zemāka auguma koks, kam ērtāk novākt ražu. Vainagu veido agri pavasarī (martā) vai vasarā reizē ar ražas vākšanu (tad jaunās vasas necentīsies atjaunot koku augumu). Lai samazinātu un atjaunotu vainagu, galotni un skeletzarus saīsina līdz sānzaram. Ķiršiem vienmēr atstāj celmiņu, kas 2–3 reizes garāks par nogrieztā zara diametru. Tas pasargā kokus no infekcijām.
Saldie ķirši dod ne tikai garšīgus augļus – tiem ir arī vērtīga koksne. Audzējot koksnei, šķirnēm ir pilnīgi citas prasības. Šim nolūkam nepieciešami slaidi un gari stumbri, kam ir pēc iespējas mazāk sānzaru. Koksne nedrīkst būt sala un slimību bojāta.
– Pērkot ķiršu stādus vairumā, no diviem simtiem kociņu vairāk nekā 20 bija iemaldījušies kā bezšķirnes – ar sīkiem auglīšiem, kam kauliņi apvilkti tikai ar ādiņu. Šie ķirši izrādījās vēl ziemcietīgāki nekā šķirnes, turklāt ar veselīgiem stumbriem. Šos kokus turpinām audzēt dārzā, jo no tiem iznāks gan lietaskoki, gan pagales, – skaidro Andris Vecmanis.
